Balss. Tik ļoti mūsējā
Vārdi pēc koncerta Dikļos
Šodien nedēļa kopš manas mīļākās šīs vasaras dienas.
Man, protams, nav datu par to, cik no šīs rindas lasošajiem 12.jūlijā atveda sevi uz Neikenkalnu, bet es uzskatu, ka drīkstu domāt, ka viena liela daļa bija gan. Un tie, kuri nebija - tiem bija ļoti svarīgs iemesls nebūt. Un tie, savukārt, klusi domāja, ka varbūt nākamgad būs atkal. Un par to kaut kādā mērā tiešām ir pamats sākt domāt.
Ceļš, dzīves sīkumi un līkumi
Bet pirms tā - ievads šaubu vēsturē. Piefiksēju to sev, lai nepiemirstas. Varbūt noder arī Tev.
Par koncertu sākam domāt ar visu komandu jau Amerikas tūres noslēgumā - pērn oktobrī. Šķita - tas vienkārši ir jādara!
Tad nāca tuvāk vasara. Un sen ieplānotie - lielie, svinīgie koncerti ar orķestri (SIMFONISKĀ GAISMĀ) bija tas, kam blakus gribējām pretnostatīt kaut ko pavisam vienkāršu, tīru un latvisku.
Atradām datumu, kurš kalendāriski ir vistālāk no trim simfoniskajiem. Izdomājām nosaukumu un ideju - būs dziesmas, kuras mums pašiem iemācījušas latviskumu. Par vietu bija skaidrs - tā dzīvojās pa manu sirdi jau kopš 2024.gada jūlija.
Šovasar riskējām - atteicām visus citus piedāvājumus uzstāties. Un MŪSU BALSI izziņojām 12.maijā - precīzi divus mēnešus līdz koncertam. (Tas ir maz!)
Un tad nāca lielais šaubu posms. Pirmajās dienās pārdotas tikai dažas biļetes, sākuma signāli galīgi nebija iedrošinoši. Mūziķiem grūti salāgot kalendārus mēģinājumiem, mums nav neviena atbalstītāja, laika maz. Varbūt kaut ko tomēr esam savā prātā sajaukuši. Teicu Lindai (par Lindu vēlāk) - klau, varbūt tā ir zīme, ka tomēr šovasar jādara citas lietas - jānobeidz albuma darbi - to vēl šogad ir doma iestartēt Zviedrijā, šis, iespējams, tiešām ir kaut kāds pārpratums un zīme, galu galā. Tai dienā zvanījām Biļešu paradīzei un izņēmām no tirdzniecības ar pārliecību, ka tiem dažiem pircējiem jau arī varam ņemt un atgriezt naudu. Pagāja dažas dienas, vēlreiz visu izrunājām, un uznāca pārliecība, ka tā būtu baigā ideālu nodošana, ja mēs šitā noraustītos. Jo kautkapēc taču bija sajūta, ka vajag.
Izlēmām, ka darīsim kaut vai tādēļ, ka ir sajūta par potenciālu tradīciju. Lai šis ir upuris nākotnes vārdā. Te ir kaut kas lielāks par vienas vasaras notikumu.
Atsākām pārdot biļetes. Un tad dienu pa dienai, nedēļu pa nedēļai - 20, 50, 100 - kaut kā tā bumba sāka velties! 300 biļetes, 400 biļetes. Ja sākotnēji domājām, ka pirmajam gadam 500 cilvēku būtu lieliski, tad 3 nedēļas līdz koncertam jau tuvojāmies 800, koncerta nedēļā sasniedzām tūkstoti un pēdējā dienā - vēl 230 biļetes!!! Plus bērni, kuriem koncerts bija bez maksas. Vienkārši. Nereāli.
Mani varoņi
Lai arī šis tik daudzos aspektos bija tāds mīlīgs DIY notikums, tas pierādīja un iemācīja vairākas ārkārtīgi būtiskas lietas - cik lielas lietas var paveikt, ja pašā kodolā ir labvēlīgs vējš, sirsnīga komanda un atbildīga vadīšana. Bet par visu pēc kārtas.
Pirmkārt, paldies manai ģimenei, kura ir kā tāda mīlestības laiva, kas mani nes uz priekšu un iedrošina jauniem darbiem.
Es gribētu pateikt lielu paldies saviem uzticamajiem mūziķiem, kuri rada tās krāsas, ar kurām mēs uz skatuves krāsojam. Es jūtos droši un atbalstīts visās savās nedrošībās kopā ar Unu Danielu, Miķeli Putniņu, Kārli Jostu un Rūdolfu Dankfeldu (vai piedzīvojāt Rūdolfa repošanu “Mūsdienās” ?!!).
Divas skaistas dvēseles no diviem dažādiem laikmetiem mūs apciemoja koncerta iesākumā un noslēgumā - braiens un Armands Birkens. Kungi - jūs paveicāt prātam neaptveramas lietas!
Mums nebija resursu standarta skatuves būvēšanai, bet mums bija Dikļu Neikenkalna magic + Baibas Prindules un viņas komandas izdoma, scenogrāfiskie triki un pleca sajūta. Skaistākā skatuve, uz kādas esmu dziedājis!
Es gribu pateikt lielu paldies Eināram Cintiņam, kurš mūsu skaņu departamentu pieskatīja jau sākot no pirmā mēģinājuma. Paldies kompānijām Fullstage un ProSound, kuri deva iespēju izbaudīt savu vareno un smalko skaņu kuģi!
Par svētku dienas dokumentējumu paldies Jānim Dunkuram un Robertam Āboltiņam (kurš ir arī visu šīs vēstules attēlu autors)!
Visčaklākā atbalsta komanda, kuras sastāvā bija Estere, Inga, Katrīne, kā arī mūsu Lieliskās Lindas dzimta visplašākajā sastāvā un bezrobežu sirsnībā - Cielēni, Kristenseni un Rozes (īpašs shoutouts Viktoram un Florencei!)
Bet te nāk kulminējošais paldies - cilvēkam kurš paveica absolūti neticamu darba apjomu, apvienojot neapvienojamo. Un no sākta gala ticot, ka mums izdosies. Tā ir šī koncerta galvenā nesējraķete, kura pacēla MŪSU BALSI līdz orbītai.
Dāmas un kungi, Linda Roze. Brīdis jūsu aplausiem!
Noslēdzošais paldies Dikļu cilvēkiem, Valmieras novada atsaucīgajiem ļaudīm. Un jo īpašs apbrīnojums diklēnietim Mārtiņam Sirmajam, kurš no sākta gala mūs iedrošināja šo darīt, palīdzēja visiem iespējamiem līdzekļiem, un galu galā koncerta viesus uzcienāja ar smaržīgu paša ceptu maizi.
Tradīcija
Nu, bet, protams, ka man ir sajūta, ka jāturpina. Ja Tev arī tā šķiet, varbūt ieraksti, kas Tev šajā reizē radīja visvairāk prieka. Ko vēl pieliekam nākamgad klāt? Man ir dažas idejas, bet zinu, ka mēs varētu kopā izdomāt vislabāk.
Datumus vēl nezinām, bet domāju, ka drīz tiksim skaidrībā ar to.
Paldies, ka Tu šogad atbrauci. Tas man ļoti daudz nozīmē.
Un paldies, ka uzkavējies vēl arī uz mazo vēstuļu pēckoncertu! Tur bija baigais skaistais momentiņš. Uz koncertu bija atbraukusi mana pirmā fizkultūras skolotāja Ārija Epnere! Es dziedāju “Meiteni no manas klases”. Par to pirmo mīlestības laiku, ko tik spilgti atceros no Dārziņskolas. No visiem cilvēkiem publikā tikai viņa mani tādu mazu puišelīti atceras! Tādi brīži.
Tuvākie koncerti
Par tradīcijām runājot - iesācies arī tāds Ziemassvētku satikšanās moments mums - un pavisam neparasti, bet Torņakalna baznīcā tieši tagad ik dienas kļūst aizvien mazāk brīvu vietu. Es ceru Tevi satikt tur - koncertos kopā ar Rīgas Doma zēnu kori!
Un, protams, šīs vasaras noslēgums - Simfoniskais punkts Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.augustā! Šis būs skaista ceļa noslēgums. Gaidīšu Tevi!
Solītās playlistes
Vēl tikai maza detaļa. Iepriekšējā vēstulē apsolīju padalīties ar to, kas skanēs pirms koncerta. Te būs.
Un vēl - ja gribas atgriezties koncertā, te lielākā daļa no mūzikas, kas izskanēja. Patīkamu būšanu laikā līdz mūsu nākamajai satikšanās reizei! Lai tas notiek drīzāk nekā spējam iztēloties!
Paldies, ka izlasīji!
Jānis
Manuprāt, šis bija skaistākais koncerts, kādā esmu bijusi pēdējos gados, tieši vietas maģija, laikapstākļi, brīvā atmosfēra. Pilnībi cita sajūta nekā Dzintaru koncertzālē. Paldies diklēnietim Mārtiņam par gardajām siermaizītēm! Arī skatuves noformētājiem applausi. Tas piedeva koncertam netveramības elememtu. Kaut ko tīru un dvēselisku. Nākamajam koncertam varētu pievienot vēl kādu skaistu latviešu dziesmu.
Šipīt, paldies par tavu mīlestību un pasauli, kuru mums visiem atver. paldies, ka varu būt daļiņa no tās 🤍
par koncertu viss skaidrs - vieta izcila, grupa izcila. ja var dot repertuāra papildinošas vai mainošas idejas, tad Imanta Kalniņa “Elpo” būtu vēl viens sapņa piepildījums, kuru dzirdēt tavā balsī ✨
skauju!