Cerības ir klāt

Un es tāpat (slepena saite uz albumu)

Es vairākkārt jau biju sācis rakstīt Tev vēstuli, bet tā kā mērkaķa centrifūga mani ir ierāvusi bezcerīgā virpulī, nācās nomest apgriezienus. Nevienu no vēstulēm nepabeidzu, jo allaž gribējās iesākt lielākas tēmas, bet nebija jaudas tās aizvest līdz kaut cik sakarīgam galam. Filosofēsim lietainos vasaras vakaros.

Tāpēc šajā vēstulē pavisam īsi un konkrēti - par aktuālo. Šo ziņu es ierakstīju Tev pirms izbraukšanas uz Rīgu - mirklī, kad tikko bija pabeigts albums!

Shipsea otrais albums

Tas oficiāli būs gaisā pēc pāris dienām. Ja mēs varam sarunāt, ka Tu tālāk ar šo baigi nedalies, tad te ir saite ar “Lielajām cerībām” SoundCloud mākonī jau tagad. To vari uzlikt fonā, kamēr lasi tālāk.

Tātad, nu jā, šis ir pirmais albums, kuru esmu samiksējis ar savām rokām un ausīm. Es pats līdz galam nespēju tam noticēt un mazliet arī raustos, ka tik neatklājas kaut kāda milzīga laža, kuras dēļ sapratīšu, ka nekad mūžā vairs to nedrīkstu uzņemties.

Nu, redzēs. Pagaidām varu teikt, ka esmu gājis šajā procesā intuitīvi un mazliet paļaujoties, ka kāds labais gariņš mani pasargās. Kā vispār arī dzīvē kopumā.

Šajā albumā man bijuši divi tādi gariņi - viens, protams, Gatis Zaķis, kuram esmu neskaitāmas reizes prasījis padomu, kad jūtos tupikojies, savukārt, ieraksta noslēguma fāzē neatsverams sabiedrotais man bijis mans ceļabiedrs skaņu režijā - Gustavs Erenpreiss, kurš lielākoties veido skaņu visos šī laika Shipsea koncertos, kā arī šajā reizē man turēja rociņu, veidojot albuma gala skaņu - sauktu arī par masterēšanu. Paldies, Gati! Paldies, Gustav!

Koncerti šonedēļ

Jā, mēs beidzot tiekamies dzīvā dzīvē un visu šo, ko esmu krājis, es Tev uzspēlēšu virsū, mēs tajā visi kopā peldēsimies. Jau esmu teicis, ka šis ir tāds dīvains albums, jo patiesībā tas ir jauns albums ar senām dziesmām. Mūziku, kura radās pirms 10 gadiem, kad es juku ārā, šķīros, rakstīju dziesmas, bet biju pārāk izjucis un apjucis, lai sadūšotos to kādam rādīt vai iemūžināt. Tagad ir citādi. Tagad arī tas viss skan citādi. Labi. Pilns ar pateicību.

Man šķiet, ka piektdienas koncerts ļoti drīz būs izpārdots, tādēļ, ja ir doma apmeklēt to, iesaku ļoti pasteigties ar biļeti. Esam pielikuši dažas papildvietas kino seansā, tās pazuda superātri toreiz. Un tagad atkal daži papildus krēsli abos vakaros - astoņas vietas ceturtdienā un divpadsmit piektdienā. Pērkot biļeti, jāieraksta kods FILMA un — aiziet!

Tiem, kuri nāk uz filmu

Šis ir plāns gan ceturtdienai, gan piektdienai. Viss identiski.

Pirmkārt, nenormāli priecīgs par to esmu. Par to, ka esam mazliet (īstenībā diezgan pilnvērtīgi) iedokumentējuši visu procesu toreiz 2014.gadā. To ņemšanos manā majā, gatavošanos, strādāšanu un gurķošanos. Smieklus un asaras. Un vēl tagad, kad sanācām janvārī, kinoacs Mārcis Pļaviņš mūs visus noķēra un izvaicāja. Nezinu, varbūt esi manījis tādus mazus snipetiņus instagramā jau ik palaikam.

Tātad to mēs skatīsimies pēc tam, kad no 18.30 būsim sanākuši iekšā villā (no dārza puses), apsveicinājušies. Tad mēs tur sasēdīsim ar visu mūziķu grupu un būsim gatavi foršai sarunai par dzīvi. Un par to visu, kas albumā.

Un te ir uzdevums Tev! Es būšu gatavs visus izvaicāt, bet man ļoti vajag zināt, ko Tu gribētu zināt. Es tiešām ļoooti priecāšos, ja Tu tur būsi pietiekami drosmīgs un drosmīga, lai iesaistītos sarunā, uzdotu jautājumus. Bet, zinot, ka gadās, visādi, esmu nolēmis dot iespēju jau tagad iesūtīt visādas foršas tēmas un jautājumus, ko mēs varētu kopīgi apspriest. Raksti savu jautājumu šeit:

Par jebko - sākot no tā, kā ir būt vienam pēc ilgām attiecībām līdz tam, ar kādiem mikrofoniem mēs ierakstījām arfu. No tā, cik bieži bungas trenējas VēSTNIEKS, kādu grāmatu šobrīd lasa Ivars Arutjunjans, līdz tam, ko Lenarts Heindelss domā par Eirovīzijas rezultātiem.

Un es, protams, kā katrā vēstuļu pasākumā, būšu tur pilnīgi Tev un Tavā rīcībā. Tās reizes man pašam ir kā liels un skaists apbalvojums par visiem tiem brīžiem, kad jūtos iesprostots pats savā nodabā, darot lietas, kuras, iespējams, nevienam nav vajadzīgas.

Labi, labi

Sestdien Mežaparkā Lielā koncerta backsteidžā pēc milzu krusas un vētras sēdējām ar ansi un Wiesuli (abi vienkārši superīgi cilvēki), tā bija skaista pēcpusdiena, kurā es norestartēju savas domas, uzlādēju savu Low Power Mode prātu un sajutos ļoti laimīgs, ka esmu piedzimis šajā valstī.
ansis, kā zināms, ir visas šīs vēstuļu lietas aizsācējs Latvijā un lielā mērā arī mans iedvesmotājs. Ielūdzu arī viņu un Wiesuli uz filmu. Man šķiet, būs superīgs vakars.

Annika

Kas vēl? Nepalaidiet garām iespēju pēc filmas dzirdēt Annikas Ausmanes iesildošo setu - tā ir pilnīgi nereāla balss un personība, kura šķiet, nolaidusies no Marsa. Tā, starp citu, ir Annikas balss, kura 3:07 ieskanas “Lielajās cerībās”. Tas ir ieraksts no telefona. Un ar to viss sākās.

Gan jau par to vairāk uzrakstīšu pēc koncertiem.

Kas vēl?

Es noteikti kaut ko vēl aizmirsu. Bet, ja tiešām būšu kaut ko baigi saputrojies, sekos vēl kāda sīkvēstule īsi pirms pašiem končiem.

Mans mīļais diedziņ, tas brīdis ir klāt! Vai Tu jūti, cik es pats esmu uzvilcies šī visa sakarā?

Lai piekūns ar jums, un drīz tiekamies!
Jānis

Foto: Signetta Katrīna

P.S. Pateicos visiem, kuri dziedāja līdzi Lielajā koncertā! Es gandrīz zaudēju prātu tai Piekūna momentā. Laba, īpaša sajūta. Saules mūžu Latvijai.

P.P.S Šis ir svarīgi! Lūdzu noteikti aizej nobalsot Eiroparlamenta vēlēšanās sestdien. Ja Tu neaizej, Tu atdod balsi tam kandidātam, kurš Tev visvairāk besī. Ejam!