Čau no Stradiņiem.
Ir sestdiena un es nolēmu, ka jāaizbrauc līdz slimnīcai saprast, kāpēc jau 4 dienas man baigais dūrējs vēderā. Aprunājos ar dakteri, nodevu analīzes un Ulrihs Ultrasonogrāfs izskatīja vēderu ar tādu īpašu slapju puļķīti.
Vispār man ir tandence (kā jau jebkuram normālam hipohondriķim) ikreiz nenormāli satraukties un sadomāties, ka tagad viss kirdik un šis ir fatāli. Bet toties tagad, gaidot rezultātus, man ir 2h, lai mazliet piesēstu blakus ārsta kabinetam un parakstītu. Paklau, šī taču ir mana dienasgrāmata! Tikai tagad sapratu, ka beidzot esmu saņēmies uz kaut ko tādu.
Vispār nedēļa bijusi diezgan mierīga un tāda kā atgūšanās pēc atvaļinājuma. Studijā joprojām izkrauti stāv uz žāvējas snova apģērbi un lietas, es pamazām sāku atgriezties pie darbiem, kuri ilgstoši gaidījuši savu kārtu - filmas mūzikas un dziesmu cikla Siguldas bērnu ansamblītim.
Un šeit mēs ar mazajiem ķipariem gatavojamies koncertam Siguldā.
Un paralēli mēs ar Zani, Jūnu un Kristapu arī apjēdzam savu jauno ikdienu atpakaļ pilsētā. Pirms aptuveni mēneša apguvām un iekārtojām mazu namiņu Pārdaugavā. Kā tas ir - pēc 10 gadu būšanas laukos pārcelties uz notikumu epicentru - par to noteikti pastāstīšu kādā no vēstulēm. Galvenā izmaiņa - daudz mazāk sēžu pie stūres. Kopumā ļoti forši!
Dziesmu rakstu darbi
Bet tagad pie lietas. Šis ir trešais piegājiens albuma dziesmu tapšanas pētīšanā. Šoreiz par “Dienesta romānu”. Radīts arīdzan Kuldīgā, tāpat kā “Cilvēks bez bruņām”. Man tai dienā prātā ienāca tāds kā diptihs ar divām, manuprāt, ļoti naivām dziesmām, kuras biju nolēmis dot kādam citam - vai nu stipri naivākam vai tieši alternatīvākam personāžam, bet noteikti biju nolēmis šo nedziedāt pats.
Pirmo dziesmu novācu no trases tamdēļ, ka atklāju, ka esmu izdomājis piedziedājuma rindiņas, kuras reiz jau izdomātas. Precīzi! Brīnišķīgais Edgars Mākens.
Es par Tevi iedomājos
Biežāk nekā pieklātos
Man vispār ļoti patīk viņa dziesmas un teksti. Un, kad Zaķu Gatis man parādīja “Svītriņas”, es biju gan sarūgtināts (jo tas stipri palēnināja pulsu manai dziesmai), gan arī ļoti iepriecināts, jo tagad zinu šo foršo “Gaujarta” dziesmu.
Redzēs, var jau būt, ka vienudien man tik ļoti gribēsies to savu versiju iedzīvināt, un tad es iešu pie Edgara ar puķēm un vaicāšu, vai viņš neiebilst, ka “Svītriņām” būtu māsa.
Dienesta stāvoklis
Nu jā, un otra dziesma tai dienā, kas radās, bija “Dienesta romāns”. Manuprāt, neslikta, bet supersalda, bet es vienkārši ļāvos un gāju līdzi, kurp rakstāmais ved. Tad kādu ilgu laiku tā tupēja šonoteiktinē mapē, līdz vienureiz laukos Smiltenē es sāku to knibināt, likt klāt kaut kādus hausīgus bītiņus, un tur sāka veidoties jau kaut kas normālāks.
Pēcāk man radās doma, ka pilnīgi citu rakursu pārstātinātajai romantikai iedotu dueta moments. Un, protams, Kristīne Pāže bija pirmais cilvēks, kurš man nāca prātā. Tik sen galu galā biju sapņojis ar viņu sadziedāties. Viņā ir tāds silts, inteliģents īstums, turklāt viņa pati ar savu balsi komplektā man šķiet ļoti Dieva apdāvināta. Silts vēsums, es teikut. Skaista personība. Un superprecīzi intonē! :)
Lūdzu Kristīni iesaistīties vairākās albuma dziesmās, taču šī konkrētā šķita tāda īsta kopā būšana. Nolēmām, ka panti būtu puiša un meitenes “varbūt kaut ko kādreiz”, piedziedājumi - savienošanās, savukārt, tilta posms (vokalīze pirms pēdējā piedziedājuma) būs visu sajūtu izvirdums - vētrains tauriņu uzbrukums. Un to bumbu pilnībā nodevu Kristīnes pusē. Viņa padarbojās savā studijā laukos un atsūtīja šo skici.
Video un viss tālākais
Jā, nākamajā dienā mēs jau bijām studijā Rīgā, sadziedājām šo un vēl citas balsis. Es esmu tiešām laimīgs, ka satikāmies. Atceros, ka todien Kristīne atvadoties pastāstīja, ka gaida bēbīti un diemžēl varētu būt sarežģīti ar klipa filmēšanu, koncertiem un visu tālāk ieplānotot. Bet izrādījās, ka viss bija pat lieliski savienojams. Turklāt atspoguļot būšanu “dienesta stāvoklī” - kur vēl precīzāku ilustrāciju?
Lai burvīga jums nedēļa, draugi!
Lai ražīga strādāšana šonedēļ, bet darba dunā nepalaidiet garām mūža mīlestību.
Cieņā,
Jānis
Demo šeit:
P.S. (dzemdību nams)
Ir pirmdienas pl. 15:00, un gribēju tikai pateikt, jūtos daudz labāk. Analīzes bija labas, nebija ne apendicīts, ne kas tamlīdzīgs. Varbūt basītī dabūju pa ribām un no tā kaut kāds nerva iekaisums sasāpējis. Ceru, ka jums arī ar veselību viss labi.
Vēl tāda interesanta nianse, ka tai ēkā, kurp devos ar savu sāpi sestdien, izrādās, es esmu piedzimis. Stradiņu kompleksā 1982.gadā tas bija dzemdību nams. Tik neparasti stāvēt pie mājas, no kuras Tu esi iznācis vienu reizi vairāk nekā iegājis. Vienmēr.
P.P.S. (tuvākie koncerti)
Kā vienmēr, aizmirsu piebilst par tuvākajiem koncertiem.
Ja jums ir bērni, tad jāpērk biļetes uz šo (es + Siguldas bērni dzied manas jaunākās bērnu dziesmas): DIENAS DARBI 16.aprīlī Siguldā.
Ja prātā pieaugušo plāni, tad jābrauc uz Ventspili maijā. SILTĀ GAISMĀ koncertzālē “LATVIJA”. BIĻETES ŠEIT!
P.P.S. (muzikāls ieteikums)
Šodien pamanīju jaunu mūziku, kas man iekrita ļoti dziļi sirdī. Ļoti zīmīgi, ka to veidojušas dāmas, kuru domāšanas veids, manuprāt, šobrīd ietver nākotnes mūzikas vēja virzienu. Pirmkārt, Elīna Silova. Otrkārt, protams, Evija Vēbere. Un treškārt, - jā, jūs uzminējāt, Kristīne Pāže. Lai patīkama saistīšanās kopā ar P.S.PMS
Nu gan viss. Atā.
.
.
.
Jautājumi, ierosinājumi, sūdzības - Tu esi allaž laipni gaidīts šeit:
Es mazāk par pašu dienesta romānu, ziniet.. Bet par vēstulītēm manā pastkastītē. Nu kur vēl īpašàk un personiskāk!
Tik laimīga, ka esam viena laika biedri..
Izņemot dziesmas "Siltā gaismā" un "Pie Upes", kas manuprāt ir vispār ārpus jebkādas konkurences dziesmas, šī ir mana mīļākā albuma dziesma 🤍 un to, ka tā būs, es sadzirdēju jau toreiz - vienminūtes dziesmu pre - prezentācijā iekš IG. Es nezinu, kas tajās intro sekundēs bija tāds, bet lasot šo, man prieks, ka šī dziesms tika izvilkta no tās "šonoteiktinē" atvilktnes 🤩
Es vispābā nemēdzu neko pieprasīt vai lūgt, bet tā kā šeit bija pieminēti ierosinājumi un jautājumi, tad izmantojot šo iespēju vaicāšu - vai Ventspils koncerta apmeklētājiem būs tā laime dzirdēt Your Song (nu tā Eltona dziesma). Ļoti cerēju sadzirdēt Nacionālajā teātrī, bet jāatzīst, ka tur tiku pie vēl lielāka un negaidītāka pārsteiguma 💥 bet tāpat... cerības dzīvo... :)