Es 🌿 Tevi

Saulei grieži ček. Un tagad vasara uz otru pusi?

Cik reizes pagājušonedēļ savās whatsapp ziņās lietoji šos - 🌿🌱🌾? Man vispār bija nepieredzēti liela vēlme katrai ziņai kādu zaļu lapiņu pievienot. No visiem drausmīgi nesmukajiem emoji šie, starp citu, man šķiet visglītākie. Un baltā sirsniņa, protams. Kāpēc no sēnēm ir tikai mušmire? Kāpēc nav Jāņu vainaga? Ir sāpīte mazliet, ir. Kura ir vistavējākā emocijikona? Nē, nopietni. 🙏🏻? 🙃? 🫀? Tas tiešām ir ļoti interesanti - katram savs piktodialekts. Piemēram, Miķelis Putniņš man savulaik ierādīja kā fritētu garneli lietot OK vietā. Pamēģini, strādā ļoti labi. Ir 🍤.

Jānis un es

Klasiskā “it kā es kaut kur skatītos” pavērsienā. Foto: instasieva

Reiz rakstīju tādu garāku atklāsmi par tuvošanos savai Jāņa identitātei. Te fragments no tās:

Kādreiz tas šķita tik universāls un visuresošs, ka īsti nesajutu saikni ar to. Gribējās būt kaut kam “neparastākam”. Klasē bija divi Jāņi, zēnu korī - kādi desmit. Katram nācās meklēt kaut kādu īpašāku īpašvārdu - tā es kļuvu par Šipīti. Pāri visam - mani nosauca tāpat kā tēti, līdz ar to simt reižu esmu paskaidrojis, ka neesmu TAS īstais Jānis Šipkēvics, bet tas mazais, jaunais, topošais.

Bet tagad lietas mainījušās, ir forši. Es esmu mainījies. Esmu Jānis. Man tētis ir Jānis. Un mēs esam divi stipri Jāņi. Man prieks, ka Jāni liek vardā atkal arvien biežāk arī mūsdienās.

Es ar savu tēti Jāni šogad Jāņos Smiltenē

Priecīgus Dziesmusvētkus un Laimīgu jauno (pus)gadu!

Šajā reizē neko daudz vairāk arī te nepludināšu. Ir skaidrs, ka šīs dienas ir mūsu lielāko svētku sagatavošanās laiks - man teju katru dienu mēģinājumi saistībā ar to. Jau šonedēļ arī daļa no koncertiem - piektdien Rīgas Domā Garīgās mūzikas koncerts ar Cosmos piedalīšanos, savukārt svētdien - jums (visiem, kas dzied un dejo) par godu mēs pie Arēnas Rīga uzstāsimies Atklāšanas koncertā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Visam pa vidu vēl arī sestdien skriešu uz Vecpiebalgu, kur Alauksta ezera estrādē notiks gadskārtējās Imantdienas. Man šī ir pirmā reize, kad tur piedalos kā dalībnieks, tāpēc jo īpaši būtiski tas šķiet. Dziedāšu “Tu mani dzen”, ko savulaik jaunās skaņās iedzīvinājām ar Nepāriet.

Tāpat arī “Apvij rokas” - dziesmu, ko Imants Kalniņš sarakstījis ar sadarbībā ar skudriņām pa muguru.

Vispār man kādreiz būs viena ImKam vēltīta vēstule, kurā izplūdīšu bezizmēra komplimentos un pateicībās.

Kas vēl?

Vēl piektdien Tu dzirdēsi un redzēsi kā “Runā Rīga”! Tas ir Instrumentu jaunākā paragrāfa pirmais burts. Un tas būs EPISKI! Jauna dziesma, kuras video klipu režisējis Kaspars Roga. Pats galīgi nevaru sagaidīt. Es tiešām brīdinu, ka tas varētu pārsteigt arī tos, kuriem dzīvē viss vienalga.

Foto: Ģirts Raģelis

Kas ir šī balss?

Tā nav dzeguzes, nav tautas. Tas ir mūsu katra prieka kliedziens no šodienas iekšā nākotnē. Dāmas un kungi, laižam dzīvē! Aurojam uz nebēdu!

Baudām vasaru, viss labākais vēl tikai gaidāms.
Un iečekojiet agros rītus, tie ir vienkārši episki. Putni.
Peldēties - tikai skaidrā un nelēkt uz galvas nepazīstamās peldvietās.
Braukt tālu. Bet uzmanīgi. Drīkst turēt mīlniecei roku uz ceļa. Lai top roku sastrēgumi.

Kas vēl?

Vēl šitais.

P.S. Šie bija pirmie Jāņi, kopš - es nezinu, cik seniem laikiem - baudīju līgošanu bez alkohola. Iesaku pamēģināt. Un šobrīd alus garšu var noķert brīnišķīgos veidos, ja to akurāt baigi sagribas - arī bez grādiem.

Līgo ilgi un ļoti dzīvo! <3
Jānis