Jauns albums un koncerts

Lielās cerības jūnijā

Ja Tev nav laika lasīt tālāk, vari vienkārši iet uz shipsea.net, tur ir svarīgākais. Bet tā var palaist arī kaut ko garām. Sevišķi tad, ja esi bijis kādā vēstuļu koncertā.

Tāda liela diena šodien

Nu, patiesībā jau ne šodien. Bet bija 2014.gada 8.jūnijā. Tas bija koncerts, kurā es biju vismazāk gatavs tam, kas ar mani notiks. Tas viss laiks bija pilnīgs ārprāts un skaistums vienlaicīgi.

Bruka iecerētais, šķīda ārā pārliecības, juka “Instrumenti” un manas attiecības, bet uz tā visa fona, ka jau vienmēr, krīzes Tev piespēlē nebijušas atklāsmes. Un drosmi izdarīt to, kam nekad nevarēji saņemties. Tādos brīžos mēs mēdzam pēkšņi nenoraustīties izlēkt ar izpletni, sirsnīgi piedzerties, uztetovēt trīs zilas strīpiņas, nogriezt nullīti, pateikt kaut ko tieši beidzot. Un es kaut ko no šī un visu ko citu tai laikā sadarīju. Bet tam visam blakus arī iebridu riktīgi neparastos muzikālos ūdeņos.

Es gāju tur, kur jutos pavisam neveikli, mēģināju vienkārši kaut kur doties, lai noturētos virs ūdens un turpinātu būt. Es biju gatavs pamest bailes no improvizētas mūzikas, daudz vairāk uzdrošinājos atļauties darīt ar klavierēm, ar savu balsi. Atļāvos brīvāk tuvoties mūzikas radīšanai. Vispār uzdrošinājos savus vienmēr, manuprāt, samocītos komponējumus uzlūkot kā kaut ko iespējami vērtīgu. Jo man nebija izvēles - tas bija vienīgais, kas man bija palicis, vienīgais, kas bija tāds pa īstam mans.

Apgāšanās

Varbūt vēl man bija palicis mans ķermenis - bet ar to arī tai laikā bija ļoti jokaini, es piedzīvoju tādu kā izlīšanu ārā no pierastās miesas, es biju biedējoši izkāpis ārā no sava iepriekšējā “es” un no savas pagātnes arī. Un tā bija arī laikam tā slavenā veģetatīvā distonija visam pa virsu, bet tas bija arī vienlaikus kaut kas ļoti, ļoti skaists.

Vismaz tādu es tagad atceros to laiku. Man bija trīsdesmit viens. Es biju tikko saticis Matīsu Čudaru, ar kuru sajusdams ciešu cilvēcisku saikni. Spēju momentā uzticēties, vaicāju dažādus eksistenciālus jautājumus. No kuriem viens - palīdzi man sapulcināt grupu, ar kuru es varētu nospēlēt kaut ko šobrīd, jo man tas ir ļoti nepieciešams. Un Matīss man ierosināja uzrunāt beļģu basistu Lenartu Heindelsu, bundzinieku Ivaru Arutjunjanu, kurš tolaik (un tagad atkal) dzīvoja Berlīnē, vēlāk pievienojās arī arfiste Elizabeta Lāce un multi instrumentālists Rūdolfs Macats.

Mēs kopā dzīvojām manā mājā Ķekavas meža vidū, gatavojām ēst, klausījāmies mūziku, peldējāmies, spēlējām, spēlējām, spēlējām. Visa nelielā māja bija viena liela studijas istaba un visa mana dzīve tur arī bija.

Matīss, Ivars, Rūdolfs un es, 2014.

Tas bija skaists un sarežģīts laiks, par kuru es esmu pateicīgs.

2024

Tagad, 2024.gadā es sajutu nepieciešamību to bildi ierāmēt un doties tālāk. Gatavojoties mūsu vienīgajam koncertam Ziemeļblāzmā 2014.gada 8.jūnijā, daudz mūzikas palika nenospēlētas, vairākas dziesmas no tā laika man nākušas līdzi vienmēr. Daļa ierakstītas - “Mežaparks” (kas radās no Matīsa ģitāras rifa) un “Citu vārdu”, daļa - tikai nospēlētas koncertā (“I Carry Your Heart”), daļa - tikai Ķekavas meža namiņa sienās.

Te ir iespēja iekāpt laika mašīnā. 2014.gada 8.jūnijs, Ziemeļblāzma.

To visu es esmu izpakojis. Es šī gada pirmajās dienās sasaucu šos mūziķus vienuviet un mēs ierakstījām nenotikušo mūziku. Te, piemēram, tas pats “I Carry Your Heart” pēc desmit gadiem. 2024.gada 4.janvāris, Tru studija.

Vēl daudz stāstāma, bet tas pakāpeniski atradīs ceļu pie Tevis. Ir daudz materiāla no tā laika, līdz ar to būs arī filma. Bet līdz tam - šobrīd svarīgākais!

Punkts viens. Jauns albums “Lielās cerības” - jūnijā.

Punkts divi. Viena lappuse no tā - “I Carry Your Heart” ir te!

Tā ir otrā dziesma, ko mūžā pats esmu samiksējis (kā skaņas producents). Tādā garā top arī viss albums. Jau iepriekš atvainojos skaņas gardēžiem.

Par neparasto gleznu un visu pārējo noteikti pastāstīšu citreiz. Tur ir būtisks stāsts.

Punkts vissvarīgākais! TE IR BIĻETES UZ KONCERTIEM 6. UN 7. JŪNIJĀ.

Bet pirms pērc, lūk, īpašs info tikai šejieniešiem. Pirms visiem pieejamā oficiālā koncerta - es esmu sarīkojis filmas seansu vēstuļu draugiem un pirmskoncerta mikro ekskursiju savā sirdslietu aģentūrā, kurā labrpāt to visu augstāk minēto izrunātu tiešāk un atklātāk.

FILMA – ierakstot šo kodu, pirmie 100 pircēji (100 uz katru koncertu, kopā 200) varēs apmeklēt filmu un savstarpēji mijiedarboties. Tāds ierobežojums diemžēl, jo villā ir tāda ietilpība kino seansam. Un atgādināšu, ka šo vēstuli saņem Tu un vēl 1931 lasītājs. Ja kods nedarbojas, tad diemžēl tai dienā ir jau pilns.

Dienas plāns:

18:45 sagaidīšana (es Tevi)

19:30 filma un sarunas

21:00 koncerts

Ja Tu tai laikā cepsi kaut kādas desiņas vai vienatnē pļausi pirmo zāli, tad man vienkārši nav, ko teikt.

Tiekamies,
Jānis