Jauns gads
Uzmini, uzmini, ko svinam mēs
Uzmanību! 30.08. YouTube pirmizrāde albuma “Apgaismo mani” lielkoncertam, kurš pagājušajā gadā norisinājās Dailes teātrī. Piedalās SHIPSEA, Instrumenti, Cosmos, Māra Upmane - Holšteine, Aminata, ŪGA, Kristīne Pāže. Tiešraide un viss pārējais ŠEIT.
Kas par nedēļu!
Šodien beidzot saskaitīju. Kopš aprīļa vidus nospēlēti 39 koncerti. To vidū gan ierindoju arī Dziesmu svētku “Tīruma” vadīšanu, atsevišķas dziesmas dažās kāzās un nelielu skaitu meistarklašu, ko sanācis vadīt. Vispār dabā šobrīd radoša riesta laiks. Man apkārt viss zaļo, zum visādas bites, spīd karsta Saulgriežu saule, pūš vielgs vējiņš, un es līgojos tajā - es esmu viena laimīga smilga, tādā ļoti krāsainā pļavā. Tajā pļavā aug mūzika, ko apmīļo Visaugstākais.
Visu laiku notiek viss
Es šodien atbraucu atpakaļ uz Stokholmu. Ir nospēlēti principā visi šajā vasarā ieplānotie koncerti, atlicis pats pēdējais - Instrumentu starts Mežaparka Lielajā estrādē - Latvijas mūzikas Lielais koncerts sestdien. Par to vēl mazliet vēlāk vēstules lejā.
Šai vēstulē , iespējams, viss būs vienā putrā, bet tā vienkārši man šobrīd iet. Es negribu būt čīkstulis, bet dinamika ir mazliet ārprātīga. Uz visām pusēm viss notiek un griežas - koncerts tur un koncerts šitur, pārcelšanās uz Stokholmu - mantas tur un šeit, katru nedēļu turp/atpakaļ, skolā viss jauns - galva pilna, jauni cilvēki - prieks iepazīties, grūti atcerēties vārdus, jānokārto Zviedrijas personas kods, telefons, bankas karte, jāpieslēdz dzīvoklī internets, jāatrod bērniem Stokholmā dārziņš, jāsakārto Rīgas mantas, jāsaprot, kā praktiski visus galus savilkt kopā. Vēl paralēli siltinām Rīgas māju. Un tai jāatrod īrnieks.*
Īsumā - everything everywhere at the same time.
* Ja kāds no jums tieši lūkojas pēc īres mājiņas ar siltumnīcu un (iespējams, pārāk) milzīgu, zaļu pagalmu Pārdaugavā, dodiet ziņu. Tas būtu uz diviem gadiem, kamēr esam prom. Rakstiet par sevi un šo vēlmi uz shipseanet@icloud.com
Vēstulēm baigais uzrāviens!
Cits būtu lielījies, es vienkārši te pāstāstīšu :) Tas, protams, ir tāds tikai ciparu prieciņš, bet tik un tā.
Respektīvi, ja parasti nosūtīšanas dienā katrai vēstulei uzmanību pievērš 1000 acu pāru, tad pagājušās nedēļas lasījumu skaits bija trīskāršojies. Tas iedod tāādu maucienu pa pakaļu, ka jādarbojas tālāk, lai arī reizēm ir tiešām grūti atrast motivāciju un rakstīt. Bet arī tik vērtīgi - pašam atskaitīties sev. Un Tev!
Man tagad ir 41
Priekā! Jūtos ļoti moži. Esmu sapratis, ka tieši pēdējos 10 gados esmu iemācījies kaifot par dzīvi. Un tas saistīts nevis ar patvaļu un baigo čilu, bet drīzāk tieši pretēji - tā konkrētā brīža ierobežošanu lielāka baudījuma vārdā. Kā saka - jo vairāk tu plāno, jo brīvāks tu esi.
Es pilnīgi noteikti esmu kļuvis arī mierīgāks, priecīgāks cilvēks. Vēl es ļoti apzināti mēģinu būt foršāks cilvēks. Iejūtīgāks pret citiem, empātiskāks, vairāk pievēršot uzmanību detaļām. Tai pat laikā esmu sācis uzdrošināties vairāk. Neraustos no savām idejām. Pastāvu par tām. Joprojām, protams, ik pa laikam nošaubos..
Tikmēr tas, ko zinu - ka esmu iemācījies nezāģēt sevi par visu neizdarīto, nepārdzīvot, ka viss nav perfekti. Un esmu ticis galā ar daudz tādiem ieradumiem, kuri grauza manu pašapziņu - smēķēšana, kavēšana, alkohols. Tam patiesi ir milzīgs iespaids uz manu ikdienu. Ar iepriekšējo dzīvesveidu es pilnīgi noteikti nebūtu saņēmies iestāties augstskolā, pārbraukt uz citu valsti ar visu ģimeni. Un vēl es nekad nespētu uzturēt kaut ko tik konsekventu kā šo iknedēļas rakstisko atskaiti.
Tas, kas nav izdevies - iemantot foršu sportisku rutīnu, bieži grēkoju ar miegu, apēst stresu, tāpēc jūtos diezgan tizli, un vēl arī kāds samazina drēbes.
Tas pagaidām. Negrasos sasolīt, ka man visu labo izdosies saglabāt. Bet cenšos. Un mazliet manifestēju arī :) Lūkosim!
Ko es vēlētos šogad paveikt
Pārāk daudz. Es jau tagad zinu, ka visu neiespēsim, bet man ir sarakstiņš.
No ierakstiem man tik tikko nāca atklāsme par kopīgu albumu ar Laimu Jansoni un Miķeli Putniņu. Tādu gribētos. Tā sajūta, kas pamodās Neikenkalna Dabas koncertzālē, visu salika pa plauktiņiem. Es ļoti vēlos tautas mūzikas albumu savā sirds fonotēkā. Mēģināsim šim atrast laiku.
Otra lieta - gribas vairākas labas lietas iemūžināt no SHIPSEA aktuālā repertuāra - būtu forši ierakstīt “Citu vārdu” jaunajā skanējumā (zini veco?), “Don’t Give Up” kopā ar Unu Danielu, kā arī mūsu vasaras odziņu - Apvedceļa dārgakmeni - “Zemenes”. Es tiešām fanoju par šo dziesmu. Vēl, protams, “Vēstules” prasās pēc studijas versijas. Varbūt duetā ar Māriņu? Tas būtu tikai cienīgi kaut vai pret Tevi, dārgais lasītāj. Vēl arī cikls ar Linarda Tauna dzeju kopā ar Sniedzi Prauliņu un bērnu mūzikas cikliņš “Dienas darbi”.
🎼 KMH (tā manu augstskolu oriģinālvalodā sauc)
Ai, vēl, protams, simts idejas, bet tāda viena nopietnākā, ko esmu nolēmis īstenot kā savu kursa darbu te KMH akadēmijā, ir dziesmu albums, kurā apvienošu visu ne latviešu valodā sakomponēto. Kā ar to viss ies uz priekšu procesā Tev stāstīšu.
Bet šobrīd skolā rit iepazīšanās visos līmeņos - gan personīgi, gan ar telpām, studijām, tehnoloģijām un kopīgajiem mērķiem. Dažbrīd pašam grūti noticēt, cik ļoti foršā vietā savā dzīvē esmu nokļuvis. Es no sirds iesaku pamēģināt pievērsties atpkaļ studijām ap 40. Tas ir pilnīgi cits fokuss un prieks par visu, ko Tev kāds māca. Un ir tik daudz vairāk skaidrs, ko ar to visu iesākt. Teicu kursabiedriem, ka jau šobrīd mazliet trinos bailēs, ka šie divi gadi paskries, un es nepaspēšu ne pusi no tā, ko gribētos paveikt.
Starp citu, ja ir interese, palūko Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas mājaslapu - varbūt arī Tev varētu būt interese šurp kādreiz doties? Un, ja gadījumā esi šeit tuvumā, dod ziņu - labprāt izvedīšu ekskursijā! Un es neesmu nekāds augstskolu influenceris, ja kas.
Tāpat kā iepriekšējā nedēļa, arī turpmāk centīšos pēc iespējas detalizēti stāstīt, kā man ikdienā te klājas, ko mācāmies, kāds process. To pārsvarā publicēju Instagram storijos un pēc tam apkopoju KMH albumā. Reizi pāris nedēļās pirmos mēnešus centīšos arī atbildēt uz jūsu iesūtītajiem jautājumiem. Nākamā reize varētu būt 6.septembrī.
Viens no galvenajiem jautājumiem bijis - vai mācības ir par maksu. Un - nē, tas ir superforši, ka, izturot iestājpārbaudījumus šī izglītība ir bez maksas. Dzīvošana gan jānodrošina pašam.
Ko es mācīšos - mūzikas un skaņas producēšanu maģistra programmā. Divi gadi.
Vēl ir vaicāts, kāds bijis konkurss. Laikam diezgan liels. No 576 pretendentiem šogad akadēmijā uzņēma 65. Bet tas ir darāms! Es palīdzēšu sagatavoties.
Šīs nedēļas koncerts
Ir viens. Vienīgs lielkoncerts.
Pagājušajā gadā nevarēju būt klāt, bet šoreiz gan - gribas piedzīvot to sadziedāšanās prieku. Un Gustavo aicināti šoreiz piedalīsies arī Instrumenti. Mūs gaida gan dažu zelta klasikas skaņdarbu atskaņojumi, gan pavisam svaigu remake dziesmojumu dzīvie pirmatskaņojumi ar Liepājas simfonisko. Tiekamies sestdien Mežaparka Lielajā estrādē! Būs dziesma un būs svētki!
Te jauka LTV filma par pagājušā gada koncertu, lai labāk noskaņotos šīs sestdienas lielajam notikumam!
Stāsts par lielām dziesmām. 1. Latvijas Mūzikas Lielais koncerts. Filma
Labi.
Draugs, šoreiz pietiks!
Jānis
29.08. 10:42
Es rītā fīkā (kafijas pauzē) mans dators, kanelbullar (kanēļmaizīte) un melna kafija. Mirkli pirms Tev šo nosūtu.
Tituldziesma Augusta Debesis tik maģiski un mierpilni iesāka koncertu. Skaisti skanēja un piestāvēja tautasdziesmu ritmi ar kokli kopā. Miķeļa zemajā balsī vairākas bija - Tumša nakte zaļa zāle, kā arī Migla, migla, rasa, rasa (tā laikam bij otra).
Ļoti priecājos pēc tik ilgiem gadiem dzirdēt jaunā skanējumā ImKas dziesmas no albuma "Par lietām..." - Visilgāk (šī vispār top! Miķeļa balsij ļoti piestāv!), Aplis, Elpo utt.
Patika arī Jauna Mēness 'Piekūns' aranžija (un, protams, Laima ar kokli). Protams, arī Vēstules. Labi iederējās arī daļa no Apgaismo Mani albuma, bet šīs jau ir ierakstos :)
(mazliet mānos, jo atmiņai piepalīdz nedaudz mazstāstiņu video telefonā :), bet tas tikai nozīmē, ka gribējās iemūžināt!)
P.S. Un fonā izskan Dailes teātra ieraksts ar jaukām atmiņām arī no šī koncerta! Paldies!
Tā laikam notiek tikai ar mani. Uzrakstīju baigo tekstu, nedaudz sačakarējos meistarībā un teksta vairs nav. Klasika.
Arvārdsakot, Jāni! Uzliku fonā koncertu, atvēru lasīt vēstuli. Sapratu, ka divi vienā nebūs. Pauze koncertam un lasu vēstuli. Es no sirds priecājos par to Tavu milzu dzirksteli acīs, kas redzama Stokholmā. Novēlu to nepazaudēt ne sekundi šo divu gadu laikā. Un vispār - cepuri nost par to, ka šo spēj. Man liekas apbrīnojami!
Tālāk - nedaudz (daudz) raudu, ka netiku uz vasaras koncertiem. Nu tā, ka riktīgi raudu. Bet nekas, tiksimies novembrī Jūrmalā + nenormāli ceru, ka pa starpai dzīvei Stokholma-Rīga-Stokholma būs vēl kāds vēstuļu draugu koncerts. Tas bija kas neaprakstāmi skaists un īpašs.
Un finālā - ja “Citi vārdi” tiks ierakstīti tajā versījā, ko IG storijos dreijāju uz riņķi katru reizi, kad parādās kāds ieraksts no koncerta, tad vienos vārtos - mans Spotify sajuks prātā un viņam Discover Weekly vairs nebūs nekā cita, ko piedāvāt kā tikai Tevi.
Noturi to prieku un dzirksteli!