Kas ir dzīve
Un kas tad nav?
Sveiciens manā mīļākajā sociālajā tīklā.
Ja Tu šo lasi, Tu šobrīd šo lasi, un tas ir ļoti labi.
No mikro uz makro
Pēc pagājušās nedēļas nogales man ir ļoti daudz jauna dzinuļa darboties. Paldies visiem, kuri noticēja, ka varētu būt labs pasākums. Kā jau teicu, es pats īsti nezināju, kā tas īsti sanāks, bet, šķiet, tur kaut kas būs. Un turpināsies.
Es nezinu, iespējams, vēstuļu koncerti transformēsies mikrokoncertos, bet katrā ziņā tik tieši noderīgs un dzīvesjēdzīgs es jūtos tikai un vienīgi šādos notikumos.
Kad Tu pēc tam pienāc klāt un mēs diezgan ilgi runājāmies, stāstām savas lietas un risinājumus, izrunājam arī visādus nesvarīgus niekus, izdomājam jaunus plānus, Tu man pastāsti, cik tieši un personiski (vai personīgi?) uztver katru vārdu, ko es rakstu šeit. Jo es tiešām rakstu tieši Tev. Jā. Tieši Tev.
Paskaties pa kreisi. Es tur sēžu, tikai neesmu redzams. Tā, lūk.
Todien
Es te ielikšu dažas fotogrāfijas no studijas koncerta, ko Signetta Katrīna sabildēja. Paldies viņai - manuprāt, viena no spēcīgākajām koncertu fotogrāfēm Latvijā. Un vispār paldies visiem, kas “Lielo cerību” plates iznākšanu padarīja par īstu notikumu. To plati var tagad iegādāties visi pārējie - Shipsea veikaliņā.
Vairāk bilžu palūko Signettas instagramā!
Pēc tam
Kā jau teicu vienā no mikrokoncertiem - es visvairāk esmu noilgojies pēc vienkāršām mājas un dārza lietām. Pēc monotoniem darbiem. Es gribu atpūsties pļaujot zāli. Tāda arī bija manā nākamā diena - pirms atkal devos atpakaļ uz Stokholmu, es visu svētdienu varēju viens pats izdzīvoties pa mājām un pagalmu.
Es riktīgi notrimerējos (latviski ar vienu m, vai ne?) pāraugušo zāli (lija arī lietus), aizbraucu uz Depo sapirkt puķu (lavandu) stādus, mulču un mēslojumus, sakārtoju māju, iekūpināju vīraku, klausījos mūziku, mazgāju veļu. Tā bija superīga diena. Pa ilgiem laikiem - manis paša diena. Un pilnīgi brīva!
Vēl es pa vidu visam ārkārtīgi izsalku (jo dā, biju aizmirsis ēst). Un tad notika tas neparastais gadījums, kad es pats sev gatavoju glītas vakariņas. No tā, kas bija mājās ledusskapī.
Tāpēc es, saprotams, ķēros klāt brieža steikam! :D Un tas nav joks - tādu ekskluzīvu lietu man iepriekšējā vakarā mikrokoncertā uzdāvināja Alma. Iečekojiet, cik šarmanti un spēcīgi viņa saimnieko. Apbrīnojams cilvēks. Vēl es atradu plauktā tādas olu nūdeles un tomātu mērci. Tas bija vienkārši neaprakstāmi garšīgi. Un skaisti!
Man jāatzīstas, ka es ļoti reti pats sev pagatavoju kaut ko skaistu. Kaut kā ļoti liekas, ka nav nekāda jēga censties, ja gatavo pats sev. Es pat dažreiz apēdu vienkārši visas sastāvdaļas, un miers. Bet tā nav pareizi. Darīt skaisti pašam sev ir tas, no kurienes sākas vispār pašcieņa. Tas jāpatur prātā.
Ā, un vēlu vakarā vēl arī aizgāju pa Mārupi izskriet desmitnieku. Tas kaut kā šoreiz nebija viegli. Es vispār jūtos mazliet iztukšojis rezerves pēc visiem tiem skolas gala darbiem un stresiem. Bet tas ir normāli - viss iet tādā šūpolītē uz augšu un leju. Un dažreiz pat vienlaicīgi.
Labi, bet tagad
Tiekamies ceturtdien Dzintaros! Tur mans pirmais ever solo koncerts ar simfonisko orķestri.
Es būšu rozā uzvalkā un sākšu koncertu diriģējot, es atvainojos, simfonisko orķestri. Un tā nav nekāda fantāzija. Man pašam gan arī vēl šim visam jānotic.
Rīt 10:00 no rīta Spīķeros sāksies mēģinājumi ar orķestri. Tas vispār šķiet nereāli, cik īsā brīdī tādi lieli notikumi ir jāsamēģina. Bet orķestriem ir tāds grafiks. Jo viņi zina, ka visu var nospēlēt.
Centīšos visu izdarīt godam. Esmu mazliet pārnervozējies, bet arī ļoti gaidu. Ak, dzīve dzīvīte.
Uz koncertu vairs tikai kādas pārsimt pēdējās biļetes.
Mīlu un pateicos par visu, kas man dots,
Jānis
Sasmējos par brīvo brīžu bilžu komentāriem... :D
Un lai Dzintari dzied ceturtdien līdz ar Tevi! :)
Tiekamies ceturtdien! 🤩🫶