Laiks ieskrieties
Viens no divpadsmit
Viens no divpadsmit. Zini, kas?
Jā, tas ir pilnīgs ārprāts, bet šī gada pirmais mēnesis tūdaļ jau būs nodzīvots. Es arī esmu šokā.
2024 // beigas
Man jau ir apnicis brīnīties, kur ikdienā paliek laiks, sūdzēties, ka nezinu, kā lai visu paspēj un tādā blabadiblā garā. Es to visu paturu pie sevis. Tā ir šīs dzīves īpatnība, kas mums katram ir zināma, un katra paša darīšana, kā tiekam ar to galā.
Nevari neko paspēt? Tizli. Pats vainīgs. To var mainīt. Un neviens cits kā tikai Tu pats. Ir neparasti forši teikt, ka es kaut kā esmu labi iekārtojis savu ikdienu tā, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem ļaujos bezdarbībai tik, cik vēlos. Ne vairāk. Un tad, kad strādāju, tad daru to uz 100%. Un ir laiks miegam, ir laiks kustībai un draugiem. Jā, draugiem ir ļoti svarīgi atrast laiku! Jo vairāk Tev gadu, jo svarīgāk tas kļūst. Jo arvien mazāk tas notiks pats no sevis. Tici man.
Un tātad - laiks no oktobra arēnas līdz decembra pēdējam cirka koncertam pagājā pilnīgā ārprātā. Tas nebija viegli, tas bija intensīvi, ik pa laikam smieklīgi. Arī radoši laikam, bet arī pārāk traki. Tas paņēma daudz, un es ļoti noguru no visa. Decembra beigās jutos iztukšots, vairāk atdevis nekā saņēmis. Dažas brīvdienas ap gadu miju atdeva mieru, bet vēl tam pa vidu bija visādi satraukumi par tiem Zelta mikrofoniem, un tas sāka šaut ārā pēdējos drošinātājus.
Izturēju.
2025 // sākums
Es izturēju tikai tāpēc, ka jūlijā sāku skriet. Un vingrot. Bišķīt jēdzīgāk arī ēst. Līdz ar to sakārīgāks miegs, bet ne vienmēr. Grūtākais tādos stresa periodos ir tieši tas, ka nav spēka atpūsties. Tev ir stunda, piemēram, kuru varētu pagulēt, bet Tu nevari bez telefona. Šķiet, ka kaut ko palaidīsi garām. Un es noskrollēju. VISU. BRĪVO. LAIKU.
Stulbums, nu.
Bet labi, ar to visu var darboties un pretoties, meklēt ceļus, kā dzīvot. Un pārsvarā tās metodes ir fiziskas. Fi - zis - kas!
Tu vari man pieslēgties Stravā, ja gribi. Varam viens otru pabakstīt jauniem sasniegumiem.
Ko darīsi <3 dienā?
Kad mēs tiekamies, kad mēs tiekamies?
Lūk, februāra mīlas mērķis. Šie varētu būt diezgan skaisti vakari. Es būšu Tavā rīcībā divos vienīgajos <3 koncertos, tie notiks Rīgā 14/02 un Valmierā 15/02. Spēlēsim ļoti pilnīgā sastāvā - ar abām neiedomājami šarmīgajām balsīm - Unu un Gabriēlu, Miķeli Putniņu (ģitāras un balss), Kārli Jostu (bass un balss), kā arī pilnīgi svaiga atklāšanas epizode solās būt Rūdolfs Daņiļevičs pie bungām. Rūdolfs spēlē ar Kautkaili, līdz ar to man viņš patīk a priori.
Tiekamies vēstulēs
Es rakstīšu drīz vēl vienu par to, kā mēs aci pret aci 17.decembrī satikāmies Zuzeum. Tas bija ekskluzīvs vakars, un tas būtu pelnījis mazliet plašāka komentāra no manas puses. Bet arī no Tavas, ja biji klāt - varbūt ieraksti savas sajūtas vai pārdomas. Vai jautājumu nākamajai vēstulei.
Paldies, ka šitik tālu izlasīji. Nākamreiz būs vēl tālāk.
Jānis
Stokholmā
KMH foajē pl.18.13
Lasu un smaidu. Par laika atrašanu draugiem, par fiziskajām aktivitātēm un to, ka pa lielam, pats vainīgs, ka kaut ko nepaspēj. Un man ir tāds prieks šo lasīt, man vispār ir liels prieks tevi lasīt, jo Tu esi TIK JĒGPILNS, atklāts ( cik nu patiesībā te atklāts vari bīt) un tiešs. Paldies Tev par to! Tu iedvesmo visu paspēt, nepadoties un būt! 🤍
Paldies par vēstuli un iespēju tikties ekskluzīvajā Zuzeum pasākumā, kopā smaidīt un slaucīt asaras, vienkarši būt mirklī - siltā gaismā! Paldies par iespēju dīlot prātā ar sevi, vai tiešām vērts un vajag man visiem stāstīt Ziemassvētku stāstu par mazo puiku, kurpīti un dāvanu tajā, saņemt drosmi un izstāstīt.
Diez, cik daudz Tev ir mirkļi, kad apšaubi sevi un domā, vai dalīties radošumā ar citiem...