Lidojuma laiknobīde

Labrīt šonakt

Valodnieki pagaidām nav spējuši vienoties par termina angļu valodā “jet lag” atbilsmi latviešu valodā, liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas publiskotie pērnā gada sēžu protokoli.

Komisijas loceklis uzsvēra, ka viens no variantiem termina atveidei latviešu valodā varētu būt “lidojuma laiknobīde”, tomēr komisijā uzsvēra, ka šāds piedāvājums esot pārprotams, jo cilvēki varētu pieņemt, ka tiek pārcelts lidojums. Ivars Brīvers rosināja izsvērt minēto terminu latviskot kā pārlidojuma nogurumu, jo tādā gadījumā iespējams uzsvērt nogurumu.
/LETA, 2020. gada 23. februāris/

Čau!

Vai ir trīs naktī? Vai es pamodos pirms stundas un divdesmit divām minūtēm? Varbūt. Vai ir nogurums? Nope. Apjukums? Kaut kāds jau laikam ir.

Vai es tagad ēdu pa dienu Woltā pasūtītos vistas salātus, dzeru kafiju, mācos Maro dziesmas uz ģitāras un jūtos diezgan jauki par to? Varbūt.

Bet ir tāda vaitādrīkst sajūta. Un tā sajūta ir tāda, it kā es būtu atradis laikā spraugu un ielīdis tur padzīvoties. Man šķiet, ka šobrīd pasaules nav. Ir tikai mana īstaba.

Mēnesis Amerikā

Mēs ar grupu gandrīz mēnesi bijām prom Amerikā - un te es ļoti uzreiz, bez kavēšanās gribu aptīt savu <3 apkārt visiem, visiem, kuri mūs klausījās deviņos koncertos Mineapolē, Čikāgā, Kalamazū, Linkolnā, Portlandē, Sanfrancisko, Losandželosā, Vašingtonā un Bostonā. Es jums teicu, ka es rakstīšu vēstuli, un te nu tā ir! Un jūs esat tikuši tajā iekšā!

Tas ceļojums bija vienkārši aaaameizing!!! Un es zinu, ka es par biežu koncertos teicu “superīgi”! Bet tas vienkārši tā bija.

janissipkevics

A post shared by @janissipkevics

Vispilnākie ar pateicību vārdi Amerikas Latviešu apvienībai, kas radīja šo sapni, pavisam konkrēti - Valdai, Marisai, Aijai, kuras pirms trijiem gadiem (kad tikko biju pārcēlies uz Stokholmu) man uzrakstīja par tādu ieceri un tagad ņēma un padarīja to par īstenību.

Paldies katras pilsētas brīnišķīgajiem ļaudīm, kuri darīja visu iespējamo, lai mūsu atmiņās šis taptu par, iespējams, skaistāko ilgo ceļojumu līdz šim. Mēs sastapām visiejūtīgākos cilvēkus, kas tagad ir mūsu draugi, mēs redzējām iedvesmojošus prātus, kuri mums lika iztaisnot muguras un tiekties arī pašiem augšup izaugsmē. No senāko latviešu rakstu un piemiņas lietu glabātājiem, tautas dziesmu zinātājiem līdz Silīcija ielejas IT brīnumprātiem.

Pēc šī ceļojuma ir liela lepnuma sajūta par to, cik ārpus Latvijas mums ir spēcīga Latvija - šajos cilvēkos. Dažkārt spilgtāk formulēta, spēcīgāk motivēta latvietība kā latviešos, kas dzīvo Latvijā. Bet tas, iespējams, ir neizbēgami. Un izskaidrojami.

Mans ultimate tips ceļošanai

Tikai viens - atrodi īstos cilvēkus :) Tas, saprotams, nav izzināms iepriekš, kā visi kopā uzvedīsies un varēs pielāgot katrs savas dīvainās īpatnības. Bet šoreiz bija kaut kāds ceļojumu dievs mums stāvējis blakus - mēs ne tikai nevienu reizi neizbesījāmies (es nezinu, protams, ja kāds pa kluso vienatnē tomēr ir besījies), bet arī nevienu reizi neapmaldījāmies, napazaudējām lietas un godu. Un prieku.

Šī ir bijusi brīnišķīgākā komanda, un es gribu būt to te piefiksējis!

Šautauts Kārlim, Unai, Lindai, Miķelim un Gustavam - jūs esat ļoti brīnišķīgi!

Mūsu sastāvs uz skatuves bija tāds: Kārlis spēlēja basu, ģitāru, es - klavieres un ģitāru, Una - klavieres, basu un bītiņus, Miķelis - ģitāru. Un pats galvenais - mēs visi četri esam dziedoši, kas padarīja četrbalsīgu dziedāšanu par īstenību! Un tas ir tiiiiik forši.

Mūsu komandas labais noskaņojums un iiiideālais dienu piepildījums ar saturu noritēja bez aizķeršanās - Lindas plānošanas un vadīšanas iemaņu rezultātā. Tā bija vienkārši paraugstunda. Un vēl mūsu koncerti skanēja tik pat lieliski, cik pasaulē glītākais Ērenpreiss. Paldies Tev, Gustav!

P.S. Mums vispār tagad ir daudzi labi ieteikumi un atziņas par tālām un ilgām koncerttūrēm, ko tehniski varam ieteikt! Kā sakrāmēties, lai Tev līdzi ir viss mazais setupiņš. Sākot no tādas mikropults/stagebox līdz ģitāras kombīšu simulatoriem. Droši vaicā pēc padoma.

Čikāgas piecītis un Rīgas priecīši - ar mūsu supergidu Armandu Birkenu

Divi podkāsti

Septembra beigās mani noķēra divi lieliski sarunu biedri - Valters Vestmanis un Armands Broks. Abas būtībā ir sarunas par dzīvi. Pirmajā - vairāk no praktiskās un finansu puses, otrajā - par mērķiem, nākotni, sabiedrību.

Lai patīkama skatīšanās un baudi brīvdienu! Pat, ja lasi šo pirmdienā :)

Kas tad vēl?

Ā, un varbūt tiekamies decembrī Torņakalna baznīcā!

Ar cieņu,
Tavs Jānis

Un vēl?

Vēl tikai viena bilde.

Pie Upes. Tā sauc šo brīnišķīgo suni, kuru satiku Sanfancisko. Foto: Kālis Josts.