Es zinu, ka tās nav atvadas, bet man lasās "tik atvadīgi" 🤦♀️ vai es pareizi saprotu, ka arī vēstulēm tiek dots atvaļinājums?! Un pat ja tā - atpūsties vaig'! Pie tam pirms tik liela notikuma Tavā dzīvē 🤩 Arī es protams pievienojos laba vēlējumiem Tev nākamajā divgadē un ar nepacietību gaidīsim jaunus darbus 🤟
Es vairs nespēju izsekot ne savam, ne Tavam kalendāram, bet zinu, ka būs dažas upes, pie kurām tiksimies. Pirmām kārtām jau tā būs dziesmu upe 🤍
Ginta, es nekur nepazūdu. Rakstīšu pilnīgi noteikti ik nedēļu, kā nosprausts - līdz nākamā gada februārim. Bet, ja nevarēšu apstāties, tad turpināšu.
Un uz koncertiem jau arī noteikti būšu atpakaļ. Pats galvenais notikums šobrīd, protams, novembrī Dzintaru koncertzāle. Tur būs daži sengaidīti pārsteigumi.
Kā bažīgas un mazliet egoistiskas, bet pieķērušās un mīlošas mātes palaižam Tevi, lai pēc 2 gadiem sagaidītu vēl šipīgāku Šipsīti, jaunā jaudā un lidojumā. 🕊✨🤍
Tu lakam esi pierādījums šim apgalvojumam, kuram tā īsti līdz galam nekad neticēju - ka jo lielāks meistars, jo lielāks iekšējais kritiķis. Lai tas kritiķis paliek uz neatgriešanos Zviedrijā, bet mūsu Jānis brauc mājās. 😅😅😅
Studijas ārpus LV ir noteikti ļoti vērtīgas. Pirms 12 gadiem studēju Nīderlandē, jo gribējās ārzemju pieredzi un dzīve tā ielocījās, ka šī valsts bija vispiemērotākā. Bija forši, bija izaicinoši, noteikti ļoti vērtīgi. Studiju process bija totāli atšķirīgs, vērsts uz patstāvīgu kritisko domāšanu, nevis tukšu iekalšanu, kā man bija LV laikos.
He, izskatās, ka te visi reiz Nīderlandē sabijuši. Manā lokā arīdzan no mūziķu pulka tieši Amsterdamas skolā izauguši brīnišķīgākie iedvesmas avoti - Matīss Čudars, Rūdolfs Macats, Ivars Arutjunjans, Lennart Heyndels. Es arī savulaik ļoti turp gribēju, bet pietrūka dūšas un disciplīnas to apņemties.
Šķiet, arī dizaina izglītības virzienā tur ļoti augsts līmenis.
Lieliski jaunumi un apsveicu ar lielo uzņēmību. (Uzņēmība kā vārdā ‘uzņēmējs’, daudz risku ceļā uz lieliem ieguvumiem). Mani pašu dzīve pagrieza uz daudz labākām iespējām tieši ar lēmumu studēt ārzemēs (Nīderlande) un paceļot savu personīgo latiņu. Izmaiņas galvā = izmaiņas realitātē. Pamest komforta zonu ir vislabākais veids augšanai, un rūdījums augt tālāk arī tikai aug. Arī, fantastisks piemērs nākamajai paaudzei. Vēlu veiksmi un izdošanos ar visu un daudz jauku piedzīvojumu procesā! Viss ir izdarāms!!
Vislielākais ieguvums bija daudzveidīgie kultūršoki - komunicēšana starp studentiem un pasniedzējiem kā ar pilnīgi līdzvērtīgiem (question everything; statuss nav pārāks par cilvēcību); pieeja inovācijām, personīgā atbildība un progress saistībā ar to (visi piedalāmies valsts sakārtošanā, eksporta veicināšanā - sākot ar intelekta celšanu individuāli); atvērtība jaunajam, citādajam u.c. Pēc apmaiņas gada atgriezos LV kā cits cilvēks. Ar kontaktiem no NL uz Rīgu ārzemju startapu, radījām 30+ jaunas darba vietas LV jauniešiem 3 gadu laikā, tagad tas ir starpkontinentāls, veiksmīgs uzņēmums. Pati devos meklēt jaunu “diskomfortu” un tagad dzīvoju/strādāju Kanādā, izaicinu sevi no jauna. Man 30. Galvenais spiediens visam bija latviešu can’t-do attitude. Īdēšana un gaidīšana uz citiem. Es tādā vidē ilgstoši nevaru, un par to uzņēmos atbildību un izdarīju izmaiņas savā dzīvē. Nejūtos valstij ko parādā. Izdarīju, ko varēju, palīdzēju ekon. attīstībai un palīdzēšu arī turpmāk. Bet visam pāri ir personīgā atbildība, kas postpadomju valstij ir lēna izmaiņa. Mana pieredze. :)
Wow, superīgs stāsts. Par čīkstēšanu varu piekrist. To iespējams ignorēt un darboties savā nodabā, savā ritmā. Bet agri vai vēlu tomēr katrs tiekam “apčīkstēts” :) Ar lielu nepacietību gaidu, ko būšana citā zemē darīs ar manu iekšpusi - augs pazemība vai pārliecība. Vai abas varbūt.
Man vienīgajai acīs sariesās asara?!
Es zinu, ka tās nav atvadas, bet man lasās "tik atvadīgi" 🤦♀️ vai es pareizi saprotu, ka arī vēstulēm tiek dots atvaļinājums?! Un pat ja tā - atpūsties vaig'! Pie tam pirms tik liela notikuma Tavā dzīvē 🤩 Arī es protams pievienojos laba vēlējumiem Tev nākamajā divgadē un ar nepacietību gaidīsim jaunus darbus 🤟
Es vairs nespēju izsekot ne savam, ne Tavam kalendāram, bet zinu, ka būs dažas upes, pie kurām tiksimies. Pirmām kārtām jau tā būs dziesmu upe 🤍
Ginta, es nekur nepazūdu. Rakstīšu pilnīgi noteikti ik nedēļu, kā nosprausts - līdz nākamā gada februārim. Bet, ja nevarēšu apstāties, tad turpināšu.
Un uz koncertiem jau arī noteikti būšu atpakaļ. Pats galvenais notikums šobrīd, protams, novembrī Dzintaru koncertzāle. Tur būs daži sengaidīti pārsteigumi.
Biju nolēmusi ar šo iepauzēt, jo citādāk paliek jau kauns no #esesmuvisur
Bet nu nē, paldies - es eju pēc biļetēm 🤟
<3
Kā bažīgas un mazliet egoistiskas, bet pieķērušās un mīlošas mātes palaižam Tevi, lai pēc 2 gadiem sagaidītu vēl šipīgāku Šipsīti, jaunā jaudā un lidojumā. 🕊✨🤍
Tu lakam esi pierādījums šim apgalvojumam, kuram tā īsti līdz galam nekad neticēju - ka jo lielāks meistars, jo lielāks iekšējais kritiķis. Lai tas kritiķis paliek uz neatgriešanos Zviedrijā, bet mūsu Jānis brauc mājās. 😅😅😅
Lai labs ceļavējs un transformācija! 🙏🏻❤️✨
Uj, sirsnīgi pateicos! Apsolu atgriezties stiprāks.
Lai izdodas gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi izbaudīt visu, ko Stokholma sniegs! Mēs gaidīsim piedzīvojumu iespaidus vēstulēs! 😊
P.S. Es pacietīgi turpinu gaidīt tās "Tavu viļņu" notiņas! 😇 (leldekirsteina@gmail.com)
Paaaaaldies! 🙏
Paldies par novēlējumiem, Lelde! Es apsolos rakstīt ļoti detalizēti!
Un notis tikko aizlidoja e-pastu vējos pie Tevis.
Apsveicu ar tik drosmīgu lēmumu!
Studijas ārpus LV ir noteikti ļoti vērtīgas. Pirms 12 gadiem studēju Nīderlandē, jo gribējās ārzemju pieredzi un dzīve tā ielocījās, ka šī valsts bija vispiemērotākā. Bija forši, bija izaicinoši, noteikti ļoti vērtīgi. Studiju process bija totāli atšķirīgs, vērsts uz patstāvīgu kritisko domāšanu, nevis tukšu iekalšanu, kā man bija LV laikos.
Varens piedzīvojums, ko atcerēties visu mūžu.
He, izskatās, ka te visi reiz Nīderlandē sabijuši. Manā lokā arīdzan no mūziķu pulka tieši Amsterdamas skolā izauguši brīnišķīgākie iedvesmas avoti - Matīss Čudars, Rūdolfs Macats, Ivars Arutjunjans, Lennart Heyndels. Es arī savulaik ļoti turp gribēju, bet pietrūka dūšas un disciplīnas to apņemties.
Šķiet, arī dizaina izglītības virzienā tur ļoti augsts līmenis.
Attapos, ka Rūdolfs un Ivars tomēr no Kopenhāgenas skolas!
Lieliski jaunumi un apsveicu ar lielo uzņēmību. (Uzņēmība kā vārdā ‘uzņēmējs’, daudz risku ceļā uz lieliem ieguvumiem). Mani pašu dzīve pagrieza uz daudz labākām iespējām tieši ar lēmumu studēt ārzemēs (Nīderlande) un paceļot savu personīgo latiņu. Izmaiņas galvā = izmaiņas realitātē. Pamest komforta zonu ir vislabākais veids augšanai, un rūdījums augt tālāk arī tikai aug. Arī, fantastisks piemērs nākamajai paaudzei. Vēlu veiksmi un izdošanos ar visu un daudz jauku piedzīvojumu procesā! Viss ir izdarāms!!
O, paldies par šo. Ko devies studēt uz Nīderlandi? Un kas ir tas, ko nevarētu apgūt/iegūt, turpinot attīstīties Latvijā? Vai esi atgriezusies?
Vislielākais ieguvums bija daudzveidīgie kultūršoki - komunicēšana starp studentiem un pasniedzējiem kā ar pilnīgi līdzvērtīgiem (question everything; statuss nav pārāks par cilvēcību); pieeja inovācijām, personīgā atbildība un progress saistībā ar to (visi piedalāmies valsts sakārtošanā, eksporta veicināšanā - sākot ar intelekta celšanu individuāli); atvērtība jaunajam, citādajam u.c. Pēc apmaiņas gada atgriezos LV kā cits cilvēks. Ar kontaktiem no NL uz Rīgu ārzemju startapu, radījām 30+ jaunas darba vietas LV jauniešiem 3 gadu laikā, tagad tas ir starpkontinentāls, veiksmīgs uzņēmums. Pati devos meklēt jaunu “diskomfortu” un tagad dzīvoju/strādāju Kanādā, izaicinu sevi no jauna. Man 30. Galvenais spiediens visam bija latviešu can’t-do attitude. Īdēšana un gaidīšana uz citiem. Es tādā vidē ilgstoši nevaru, un par to uzņēmos atbildību un izdarīju izmaiņas savā dzīvē. Nejūtos valstij ko parādā. Izdarīju, ko varēju, palīdzēju ekon. attīstībai un palīdzēšu arī turpmāk. Bet visam pāri ir personīgā atbildība, kas postpadomju valstij ir lēna izmaiņa. Mana pieredze. :)
Aizmirsu pieminēt; studēju biznesu ar virzienu uz Event Management. Vienā laikā ar Lindu Rozi (tad-Lazdiņu). Super pieredze.
Oho! Linda ir fantastiski jaudīgs cilvēks. Tikko tieši darbojāmies kopā koncertos!
Wow, superīgs stāsts. Par čīkstēšanu varu piekrist. To iespējams ignorēt un darboties savā nodabā, savā ritmā. Bet agri vai vēlu tomēr katrs tiekam “apčīkstēts” :) Ar lielu nepacietību gaidu, ko būšana citā zemē darīs ar manu iekšpusi - augs pazemība vai pārliecība. Vai abas varbūt.
Tiekamies siltā gaismā Jūrmalā.
Tu būsi? Es gaidīšu :)
Es būšu :) Šoreiz pat bez drāmas biļešu pirkšanas procesā.
Haha, to jau vēl nevar paredzēt.
Pie biļetēm tiku bez drāmas, tālāk jau redzēs :D
Fingers crossed