Riepas var pārsprāgt
Bet mēs ripojam tālāk
Man ir pavisam īsa stundiņa pirms sākas visas dienas lietas. Ir otrdiena, es esmu atpakaļ skolā rīta agrumā, pulkstens rāda 8:46. Es sēžu šādi.
Šonedēļ bija pirmā reize, kad es lidoju viens ar bērniem, Zane vēl palika Rīgā izdarīt darba lietas. Es biju mazliet nobažījies, kā tikšu galā pa lidostu ar diviem iRobotiem, kuri visulaiku grižas katrs uz savu pusi, bet bija daudz labāk nekā biju iedomājies. Bijām kā forša komanda. Un kopumā ļoti labi viss izdevās, arī celšanās 4:30, lidostas pārbaudes, rotaļu laukumiņš, trijstūrmaizītes un sagrieztie ābolīši, ko Zane bija mums iepakojusi līdzi.
Bet tad mēs ielidojām Arlandas lidostā. Tur it kā baigi ērti - bijām atstājuši savu auto stāvvietā, lai uzreiz varu iesēdināt mazos un vest pa taisno uz dārziņu, pats uz skolu.
Jau sākot kustēties, es dzirdēju ļoti aizdomīgu troksni - it kā kāds strīķētu vienu raupju metāla gabalu gar otru. Ok, es domāju, varbūt roķene, visu pārbaudu, nē. Labi, braucam ārā no daudzstāvu stāvvietas, skaņa turpinās un pievienojas arī tāda riebīga smaka - ta ne plastmasa, ta ne gumija. Izbraucu ārā, zvanu sievastētim, kurš ir baigais eksperts. Viņš saka, ka varētu būt no ilgākas stāvēšanas pierūsējuši bremžu diski (vai kluči?), mazliet pabrauks un viss norīvēsies, norims. Ok, tad es vnk iespiežu mazliet un burtiski pirmajā patiltē ir milzīgs brakš! - sajūta tāda, ka ritenis toč nolūza tikko, es pārliecināts, ka tur būs ārprātīgs skats. Labi, ka izdevās mašīnu noturēt slīdam taisni. Lieki teikt, ka lokācija šim ir “izcila” - šaurs, visi bez izņēmuma pa šo tuneli brauc ārā no lidostas, satiksmes busi, fūres - tas viss vienā joslā katrā virzienā. Bērni panikā trīc un jau ielēkuši man klēpī.
Tik jocīga sajūta - galva pilnīgi tukša, nav vispār ideju, kā mēs no šī vispār varam izkļūt. Esam ap 40 km no mājām, no pilsētas centra. Man pat bail iedomāties, cik izmaksās evakuators tādam gabalam. Un arī, kad aizevakuēsimies - ko mēs ar to mašīnu iesāksim, kā aizvilksim to auto uz Latviju ar prāmi? Vai mēģināsim te Zviedrijā remontēt nolūzušu šasijas gabalu? Tā mašīna vispār tik daudz nemaksā, cik tas remonts būs, tas ir skaidrs.
Kristaps tiešām baigi sabijis, viņam ietrigerēts kaut kāds pamatinstinkts, vispār pielipis un atsakās mani laist ārā no mašīnas. Bet kā izkāpt ar diviem bērniem, lai paskatītos uz auto no ārpuses, kur garām mauc satiksme? Apkārt tumšs un abās pusēs dubļains. Kaut kā izlienam un lūkojam - riepa ir beigta, bet ritenis neizskatās nolūzis. Tā ir cerīga ziņa. Bet man ir sajūta, ka pat nomainot riteni, tas, kas pārplēsa to riepu, pārplēsīs arī šo.
Garš stāsts īsumā - es ar klibo riteni izripinājos ārā no tuneļa, sāku pats mainīt rezerves riteni, līdz vienā brīdī man piestāja palīgā lidostas personāls un viens atsaucīgs čalis pasauca papildspēkus, pa trijiem pacēlām auto un uzlikām rezerves riteni. Riepa lupatās.
Bet mums bija rezerves ritenis - tā ir superīgākā lieta. Lai slavēti 2013. gada Volvo XC60! Vienkārši superīgs auto, ja vien neņem vērā šo vienu atgadījumu.
Es vispār domāju, ka būs jāmeklē jauns spēkrats. Man ļoti mīļš ir šis Volvo un Volvo in general. Bet varētu būt laiks pārmaiņām. Kurš pēc Tavas dzīves pieredzes, ir foršākais auto?
Labi, riepas ne riepas, bet mēs ripojam tālāk.
Man jūnijā būs jauns albums
Es noteikti par to pastāstīšu sīkāk, kad nāks tuvumā, bet es tikai gribēju te iemest, lai vari laicīgi sabūvēt kalendāru. Tā atklāšanas koncerti notiks 6. un 7. jūnijā. Man ir tiešām svarīgi, ka esam šai laikā kopā. Ar nopirkto biļeti nākamajā vēstulē Tu varēsi pieteikties arī nākamajam Vēstuļu draugu pasākumam - tā būs filmas skatīšanās 2h pirms kopā dosimies uz jaunā albuma koncertu. Būs labais.
Jāsaka, ka šis tikai daļēji būs jauns albums, iespējams, ka dziesmas pat ir visdziļākās no tā, ko esmu jebkad uzsācis kā solo. Šo mūziku mēs radījām kopā ar manu pašu pirmo sastāvu, kad tikāmies 2014.gada 8. jūnijā uz pirmo ever Shipsea koncertu Piena svētkos Ziemeļblāzmā. Toreiz visu sagatavojām un šoreiz sanācām kopā, lai ieskaņotu šo mūziku kopā ar: Matīsu Čudaru (ģitāras), Ivaru Arutjunjanu (sitaminstrumenti), Rūdolfu Macatu (taustiņinstrumenti), Lenartu Heindelsu (čells), Elizabetu Lāci (arfa).
Es nezinu, vai Tu toreiz varbūt brīnumainā kārtā tieši gadījies Piena festivālā, bet man pašam šis laiks un šī pieredze ir viena no būtiskākajām dzīvē. Gan muzikāli, gan privātajā dzīvē es biju izjucis pa gabaliņiem un no tās dienas pamazām sāku sevi likt atpakaļ kopā.
Un man šķiet, ka kaut kas ir izdevies. Es jūtos ļoti dzīvs. Un ļoti laimīgs. Pateicīgs.
Mēs vienkārši ejam uz priekšu
Mums riepas sprāgst visu mūžu. Dzīvē pastāvīgi ir satricinājumi, kuri šķiet tik lieli kā nekas iepriekš pieredzēts. Un mums ir bail izkāpt paskatīties, cik traki ir. Un var būt tiešām traki. Bet pievēršoties lietām apzināti, pazūd bezpalīdzīgas panikas sajūta. Šī brīža pasaule šķiet tik ļodzīga kā nekad iepriekš mūsu dzīves laikā. Bet tieši tāpēc tai ir nepieciešama mūsu aktīva dalība. Mūsu nebailes izkāpt no auto un ieraudzīt to plīsušo riepu, sākt ar to darboties, labot, palīdzēt. Tad pamazām arī citiem rodas pārliecība, ka tas, ko darām ir paveicams.
Pasaule nav salūzusi. Mēs nedrīkstam ielīst alā. Mums ir spēks un varēšana tikt galā ar visām grūtībām - gan savām, gan lielajām.
Noslēgumā gribētu atgādināt par Stopify. Šī ir ļoti laba diena, lai nepabrauktu garām, kad kādam nepieciešams Tavs spēks un varēšana. Dzīvo, klausies, domā, darbojies. Strīmo mūziku, bet strīmo arī mieru.
J.
Paldies. Tiekamies!
P.S. Ir 10:04 un Mums tūdaļ sākas Instrumentu zūms. Man liels prieks, ka oktobrī būs arēnas koncerts un šobrīd visas zīmes rāda, ka tas būs grandiozs un ļaužu pilns. Paldies, ja jau nopirki biļeti. Ja ne - tad silti iesaku pasteigties to sagādāt šeit.
Paldies par vēstuli! Nevaru sagaidīt visu gaidāmo!!!🤍 Kā ar domu par Stokholmas vēstuļu koncertu? Tā norimusies?
Paldies! Man arī ir draugs, ļoti uzticams, un tas ir 2013. gada vovlo XC60. Un neparko es negribu no viņa šķirties, jo tik daudz piedzīvots, īpaši laikos kad biju tik salūzusi un netiku ārā no smagas depresijas. Viņš bija tas, kas mani veda piedzīvojumos, parūpējās par manu mīļāko Spotify playlistu atskaņošanu, un bija kā miera saliņa kur patvērties kad gribēju būt viena, ar mūziku . Lai arī nesen nācās samaksāt gandrīz pusi no auto vērtības, jo bija jānomaina motors, es vienmēr palikšu volvo lielākā pielūdzēja un .