Sajūtu pakomāts
Tev pienacis sutijums CC919637037EE
Čau visiem 27.decembrī. Pieņemsim, ka ir trešie Ziemassvētki. Diena pirms piektās adventes. Labi, labi. Ir liels nogurums. Un šis ir rīts, kurā nebija modinātāja, un tādu es ļoti sen neatceros. Desmit stundas miega. Es beidzot esmu komplektā - kafija, tumbiņa, mūzika, gulta, dators. Un tas nozīmē to, ka ir īstais brīdis vēstulei. Ir īstais brīdis izpakot to, kas visu mēnesi, un vēl ilgāk, saiņots.
Runājot par tumbiņu, ir dažas mūzikas, ko esmu šomēnes klausījies nenormālos daudzumos, padalīšos ar dažiem albumiem un konkrētām dziesmām lejāk.
Par koncertu Torņakalnā
Es pat nezinu, vai tas ir ar burtiem aprakstāms. Visupirms - megaliels paldies visiem, kuri mums jau ilgi pirms koncerta radīja sajūtu, ka šis ir ļoti gaidīts notikums. Biļešu vairs nebija kasēs labu laiku pirms notikuma. Atlika vien domāt par pašu notikumu.
Šis komplekts - Ziemassvētki, Torņakalna baznīca (kur pirms 70 gadiem salaulājās mana omīte un opītis), Rīgas Doma zēnu koris, kurā es uzaugu gan kā mūziķis, gan cilvēks. Un mūzika - gan mums zināma, gan arī krietna deva jaunuma un eksperimentu. Tas bija ļoti stipri pielādēts ar personīgām sajūtām, un tas ir gan spēks, gan liels risks.
Atklāti sakot, pirmais koncerts (sešos vakarā) bija vienkārši kaut kāda mazliet haotiska eiforija un rodeo pa sapņa veida realitāti. Es nesapratu, kā šis viss ir tapis, bet tas notiek, un līdz pat koncerta beigām es netiku gudrs, vai esmu galīgi nošāvis greizi, vai arī te varbūt kaut kas ir pareizi. Man, pirmkārt, bija sajūta, ka par ilgu esmu dzīvojies pa balkonu bez iespējas sasveicienāties ar publiku. Pārāk daudz mistērijas. Arī raudoši bērni (manējos ieskaitot), kuriem, saprotams, šis viss sākums ir pārāk ilgi, mazliet skaļi un dīvaini.
Tad nonācu lejā un centos kompensēt visu. Man šķiet, atlikušo koncerta daļu jutos tādā mazliet piedodiet, piedodiet režīmā. Bet es nezinu, varbūt to tā nevarēja just.
Katrā ziņā Klusa nakts pašās beigās kopā ar jums un jūsu gaismiņām visu salika pa vietām.
Pauzē starp koncertiem, sēdēju pie mācītāja galda un mēģināju apjēgt, kas noticis. Manu pārliecību stiprināja rosīgā komanda - visi priecīgi, pārliecināti, ka viss ir super.
Un otrais koncerts, tā jau bija laime. Es jutos brīvs, es zināju, kas tas viss ir. Un kādēļ.
To otro mēs nofilmējām. Tad jau redzēs, kas tur būs.
Tiem, kuri netika šogad
Mēs jūs ļoti gaidījām! Bet vietu tiešām nebija daudz. Toties nākamajam gadam mums padomā jau divas dienas Torņakalnā.
Ja ir sajūta, ka gribēsies ko tādu - varbūt vērts ielikt kalendārā jau tagad. Rau, biļetes ir gaisā - Paradīzē, jau tagad.
Mēs jūs ļoti gaidīsim!
Par komandu!
Es vēlētos pateikt lielu paldies asprātīgajiem, profesionālajiem, gudrajiem puikām no Rīgas Doma zēnu kora, viņu lieliskajam pilotam - diriģentam Mārtiņam Klišānam un komandas kapteinei Ilzei Baumanei. Paldies arī flautiņu ansamblim un skolotāja i Dagnijai Tučai. Ar jums bija tik viegli un aizrautīgi kopā šo radīt!
Manam atbalsta komandtiltiņam - Unai Danielai un Matīsam Žilinskim. Mans zobens un vairogs!
Līvai Drešerei, kura, manuprāt, ir absolūti ģeniāla talanta, prasmju, gaumes un cilvēcības iemiesojums. Līva veidoja koncerta vizuālo tēlu - tērpus un grimu.
Gaismu māksliniekam Nikam Ciprusam - šis, iespējams, bija patiesākais un precīzākais gaismojums, kādu esam pieredzējuši. Paldies arī skatuves un gaismu kompānijai Fullstage un Justam Ribinickim personīgi.
Skaņu meistaram Gustavam Erenpreisam - Tu visu jūti un zini ar savu aso frekvenču ožu. Paldies par precizitāti! Liels paldies arī skaņu kompānijai UBS un Marčikam!
Paldies Torņakalna baznīcai, Rīgas Lutera draudzei un Lindai Naudiņai personīgi. Tas, šķiet, bija pirms diviem gadiem šajā laikā, kad atradām kalendārā šo īpašo svētku dienu. Cik labi, ka tā!
Paldies Katrīnei, Ģirtam un Colortime komandai par koncerta iemūžināšanu.
Paldies mūsu laba vēlētajiem un atbalstītājiem - Balcia un Gintam Dandzbergam personīgi, mīļš paldies RadioSWH un TvNet.
Paldies aizrautīgajiem palīgiem - Viktoram, Ingai, Ernestam, Lindai, Esterei! <3
Un visbeidzot - šis viss būtu palicis tikai sapņos, ja man nebūtu tā laime darīt lietas kopā ar cilvēku, kuram viss ir iespējams. Esmu tiešām laimīgs un ļoti pagodināts, ka Shipsea kuģu floti vada Linda Roze. Paldies Tev, Linda!
Paldies mūsu visu ģimenēm! Paldies manējiem - Zanei, Jūnai, Kristapam!
Tas šoreiz viss.
Klausāmviela
Vēl tikai tās mūzikas, ko solīju.
Pasaulei vajag vairāk tādu enerģijas un mīlestības pilnus cilvēkus kā Tu.❤️
Čau, Shipsea! Biju plkst. 18.00 uz Tavu koncertu, un varu tikai teikt - tie ir koncerti, uz kuriem gribas atgriezties. Pārdomas un detaļas tajos padara pieredzi patiesi baudāmu.
Sagaidīt nesagaidāmo - nav svarīgi, ko citi sagaida (augšā, lejā, priekšā vai uz jumta Tu stāvi), bet gan Tava vēlme eksperimentēt un veids, kā Tu pasniedz koncertu. Tieši šī drosme un pieeja mūs iedvesmo un liek atgriezties pēc jauniem iespaidiem un atklāsmēm.
Paldies! Labākais koncerts šogad!!