Saules griešanās svētki
Gaišākā gaisma un īsākā nakts
Es saprotu, kāpēc ir tradīcijas. Tās ir kā pulkstenis, kurš tikšķ ar lieliem, lēniem, iespaidīgiem tikšķiem. Un tie mums parāda, kas izmainījies, kopš iepriekš te bijām.
Es, piemēram, šobrīd esmu Smiltenē, pie Tepera ezera - Zanes vecvecāku mājās, kur Līgo dienu secīgi esmu piedzīvojis jau apmēram desmit reizes. Nu jau kādus septiņus - kopā ar bērniem, un tas viss gada laikā raibi piedzīvotais te vienmēr liek atskatīties, kas pa gadu izmainījies. Es neesmu baigais tradīciju kopējs un Līgo dziesmu dziedātājs (pagaidām) - parasti līdz jūnija beigām ir tik slodzīgs periods - visu laiku jābūt parādes formā, tāpēc šajās dienās es pilnīgi izšķīstu savā pirmatnējā būtībā - peldos, basām kājām vazājos mierīgs un laimīgs - te pamētājot bumbu grozā, te paspēlējoties ar bērniem, te kādu grāmatu palasīdams. Bet es izjūtu to lielo senču spēka mantojuma visumu, kam esmu pateicīgs par dzīvības brīnumu. Šis laikam atgādina arī manas attiecības ar Dievu un baznīcu - es ticu un esmu pateicīgs, bet kalpoju kaut kā pats savā ikdienas dievkalpojumu režīmā.
Man ir ļoti, ļoti daudz par ko teikt paldies un es katru dienu par to arī cenšos piedomāt.
Simfoniskie viļņi
Pēc 2025.gada vasaras starta ar lielo orķestra programmu sapratām, ka to nedrīkst tā vienkārši pamest gaisā, tāpēc šovasar tika ieplānoti trīs tā turpinājumi - un tas bijis vareni - gan sajūtu, gan fiziskā līmenī - ap piecdesmit mūziķu uz skatuves, pirmā uzstāšanās Liepājas “Pūt, vējiņos”, ar sekojošu atgriešanos varenajā Dzintaru koncertzālē. 2000 klausītāju vienā vakarā - tas ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs. Es to VISPĀR NEMAZ neuztveru kā kaut ko pašsaprotamu. Dzīves skaistumi. Abos koncertos visi kopā, kājās piecēlušies ar gaismiņām, dziedājām “Siltā gaismā”.
Abos vakaros bija brīnišķīgi viesi - Liepājā Renārs, ar kuru kopā nodziedājām “Ilgi vēl” - manu pirmo dziesmu, kuru sendienās biju iztēlojies kā duetu ar savu elku - un tagad tas piepildījās dzīvē!
Savukārt, Dzintaros tā bija Aminata, kuru sveicām ar bēbīša piedzimšanu un kopā nodziedājām mūsu “Maigu varu” un “Viļņus”.
Simfoniskos viļņus mēs atkārtosim vēl vienu reizi šovasar, un tas būs 22.augustā Cēsīs. Varbūt tiekamies tur? Būs ciemos arī kāda man supermīļa viešņa.
Zemenes un MŪSU BALSS
Un tagad atklājas pats skaistākais šīs vasaras zieds - mūsu jūlija maigais, low-key sirdskoncerts Dikļos - Neikenkalna Dabas koncertzālē.
M-Ū-S-U
B-A-L-S-S
Es noteikti pēc svētkiem uzrakstīšu vairāk par to, kas un kā tur gaidāms, kā nokļūt un kā jāgatavojas. Bet īsumā, lai vari ierakstīt savā dzīves plānā 12.jūlijā (un, lūdzu, izdari to jau tagad!) - tā būs svētdienas pēcpusdiena Valmieras novadā - Dikļu pusē ir nereāli skaist dabas estrāde, kurā mācītāja Jāņa Neikena prātā 1864.gadā radās ideja par dziesmu dienu - kustību, kas 9 gadus vēlāk iedarbināja mūsu tautas jaudīgāko identitātes motoru - Vispārējos Dziesmu svētkus.
Mēs pagājušajā gadā devāmies SHIPSEA tūrē uz ASV, kur latviešiem tālienē dziedājām ne tikai savas, bet arī mūsu mīļākās latviešu dziesmas - no ImKas “Apļa” līdz tautasdziesmām, no Zigmara Liepiņa “Ķiršu lietus” līdz Apvedceļa “Zemenēm”. Tas bija trimdā radies jaudīgs latvietības (pilnīgi neapstādināms) signāls, kuram bija jāatceļo atpakaļ uz Latviju.
Labi. Lai Tev svaigas zemenes, lai svinīgs un skaists laiks ar mīļiem cilvēkiem šovakar.
Un tiekamies 12.jūlijā Dikļos!
Līgoju Tevi,
Jānis
P.S. Sanāk, ka šogad 4.reizi Jāņos baudīšu visu, izņemot alkohola grādus. Ja ir bijis viens labākais lēmums dzīvē - tas ir bijis šis. Un, ja gadījumā Tev šogad jau bija tāds kluss nodoms, un bija nepieciešama viena papildus zīme - tad, lūk - te tā ir! Nav par ko! Priekā! <3