Sāksim ar to, ka šobrīd Tu pilnīgi un galīgi tikai un vienīgi lasi šo teikumu. Nekas cits Tev neeksistē. Tev ir vienalga, cikos Tu šorīt pamodies, un patiesībā alga viena, kā Tavas acis nokļuva šajā vēstulē. Ja es Tev tagad vaicātu, ko Tu darīji vakar no rīta vai aizvakar, Tu uzreiz nevarētu atbildēt. Un tas ir okej. Tu vienkārši lasi. Klausies, kas man ienāca prātā.
Laipni lūgts tagadnē.
Būt šajā brīdī
Daudz dzirdēts, daudz muldēts par to. Bet tā patiešām noķert to sajūtu - tā ir tāda bauda. Tāda mazliet arī pabaisa sajūta. Visam pilnībā aplipt ar tagadnes brīdi, ar to laika ķīseli, kurā mēs vislaik peldam. Pilnībā atskārst, ka esam iekšā var tikai tad, kad izlienam mazliet ārā. Un redzi, kā tas ķīselis paliek lejā, Tu - uzrāpies uz mūžības baseina maliņas, piesēdi un skaties, kā no Tevis pil sekundes.
Es zinu, kā tas izklausās
Es esmu skaidrā, nav tā, ka šoreiz rakstu apsities. Bet, jā, kaut kas tiešām šoreiz ir neparasti. Šo vēstuli es iesāku sēdēdams studijā pie datora naktī uz sestdienu. Ir 2:31 naktī, drīz būs rīts un šodien Bauskā mēs spēlēsim SHIPSEA setu TASTE festivālā.
Bet es noķēru brīdi, kad beigušies visi dienas darbi, whatsapp čati un zvanītāji pieklusuši. Ir tāds cits skats uz lietām. Es ņemos pa saviem pierakstiem, lasu rakstus, skatos YouTube gudrības un saslēdzu arī visus aparātus, lai sarīkotu mēģīti pašam ar sevi. Galvenokārt pagatavojos Latvian Voices a cappella festivālam, kuru man gods atklāt 17.08. Valmieras Sīmaņa baznīcā. Šajā koncertā es būšu viens. Šajā koncertā es daudz jauna esmu nolēmis izmēģināt. Gatavojos dedzīgi. Patīk.
Bet labi. Beidzot ir pienācis laiks miegam. Es turpināšu rīt.
Rītdien
Rītdien es neturpināju. Bet Bauskā sestdien mums gāja labi. Man patīk, kā mēs esam saspēlējušies ar grupu. Arvien augstāks, brīvāks lidojums tas ir.
Šobrīd ir pirmdiena, un es šorīt pielietoju savu 5:55 metodi. Piecēlos, apēdu mazu brokastu, aplēju gurķus siltumnīcā, biju mazliet pēc septiņiem studijā, lai sakārtotu lielo nekārtību, ko esmu atstājis pēc trakas nedēļas - vadi pa visām malām, ģitāras, vokoderi, notis, kafijas krūzes. Nu, to visu, ko uzstādīju piektdienas naktī savā solo mēģinājumā vēl arī.
Darbaspējas
Es allaž esmu cīnījies ar savu milzīgo slinkumu. Ar mainīgām sekmēm. Arī šobrīd grūti atrast tādu labu līdzsvaru starp patiesu atpūtu, ražīgu darbošanos un ilgstošu, mokošu it kā darbošanos, bet ar puskājas jaudu. Un tas laikam ir pats nogurdinošākais - būt ar telefonu rokās, it kā iekšā visā, bet nekur par visiem 100%. Kamēr sēdi miksā, plāno mēģinājumus, kamēr mīļo bērnus, ierunā balss ziņu kolēģim, kamēr sapulcē - skaties bērnu bildes telefonā.
Divas lietas, kas man milzīgi palīdzējušas kāpināt produktivitāti (apnicis tas vārds, bet nekas) - plānošana un bezalkohols. Un, ja izdodas - īsa meditācija. Par katru no šīm lietām es kādreiz uzrakstīšu atsevišķā vēstulē, jo tās ir vērtīgas atklāsmes.
Tikmēr - tviterī un instagramā sestdien veicu nelielu aptauju par to, kas cilvēkiem šķiet darbaspējas. Vai tas ir talants? Šeit, protams, varētu vaicāt detalizētāk - vai tā ir spēja sevi motivēt, un talants ir kaut kur ārpus tā - attiecīgi kā degviela, kuru lej jaudīgā (talantīgā) vai vienkāršākā motorā. Kā zināms, ir daudz talantīgu cilvēku, kuri tā arī paliek savu lielo dāvanu neattīstījuši. Un ir tie, kuri (pēc kaut kādiem parametriem) ir ļoti average, bet darbojas fantastiskā jaudā. Bet tas taču arī ir talants!
Labi, te ir tas, kā atbildējāt man instagramā:
228 - jā, 35 nē.
Un tas jau, protams, kā uz to skatās. Mēs varam uzlūkot to kā Dieva dāvanu - spēt sevi motivēt, disciplinēt un galu galā - rast iespēju attapties darot to, kas no sirds patīk. Un tad jau, protams, arī motivēties, šķiet, nebūs problēmu. Bet gluži tā nav. Man, piemēram, ļoti patīk mans darbs, bet ļoti bieži ir jāsaņem sevi rokās, lai nekļūtu par vējā plīvojošu maisiņu, kurš nezina, ko īsti grib. Es domāju, ka atrodot savu “kaislību” Tev tiek dāvāts virziens, iedots starta grūdiens, jo tiešām ir milzīga ticība, ka tā ir Tava īstā lieta. Un tālāk sākas darbs. Kuru ik pa laikam atalgo ar patiesu gandarījumu. Kā, piemēram, tā sajūta, kas man bija pēc nospēlētā festivāla sestdien, par kuru stāstīju augstāk.
Te vēl pievienošu dažas spilgtākās atbildes no tvitera.
Vēl viena interesanta versija, kas tika izvirzīta, ka darbaspēju talants mūsdienās ir tā saucamie soft skills. Es par to, atklāti sakot, iepriekš nebiju iedomājies. Bet izklausās ļoti sakarīgi.
Un vispār - paldies visiem par iesaistīšanos šajās pārdomās.
Ja vēlies, lai kādā no nākamajām reizēm pievēršos kādai Tev interesējošai tēmai, droši atstāj savu ziņu šeit.
Koncerti šonedēļ
Kopumā šonedēļ publiski uzstāšos trīs reizes. Gribu jūs aicināt uz 2 SHIPSEA koncertiem - trešdien un ceturtdien. Abas reizes solās būt ļoti dzīvīgas un autentiskas - katra citā Latvijas virzienā - Jelgavas pusē Branku brančotavā un Saulkrastu pusē, Zvejniekciemā - SALTWATER radošajā kvartālā. Un uz abām, ja gribat nodrošināt iekļūšanu, biļetes jāiegādājas iepriekš. Abos koncertos uzstāšos ar pilno sastāvu.
Tagadne
Taču pašā noslēguma aicinu vēlreiz aizdomāties par tagadni. Kā Tu jūties? Vai šodien pabrīnījies par to, ka esi dzīvs? Augusts ir klāt. Ko mēs no šīs vasaras atcerēsimies?
Ir kāds darbs, kurā būt man nozīmē vairāk par pagātni un nākotni. Divas vasaras atpakaļ Reinis un Krista Dzudzilo radīja izrādi, kurā Krista Auznieka komponētā laikmetīgā opera “Tagadne” izmainīja manu dzīvi. Krists šo darbu komponēja manai balsij un orķestrim “Sinfonietta Rīga”. Mēs to atkalradīsim sestdien. Kaut kur. Nenokavējiet. 4dien vakarā es šeit padošu ziņu par vietu un laiku.
Tagadni nevar nokavēt, protams. Taču līdz nākamajai reizei, kad būs iespēja dzirdēt šo skaņdarbu - var nākties pagaidīt līdz saliktajai nākotnei.
Tas šoreiz viss.
Tiekamies!
P.S. Ko es klausos, kamēr rakstu šo.
Kā, nu kā viens cilvēks var tik skaisti rakstīt, runāt, domāt? Katru vēstuli, katru vārdu kampju kā svaiga gaisa malku karstā augusta svētdienā :)
Tiekamies trešdien! Un, ceru, arī sestdien!
Paldies, ka padalies ar aizkulisēm ne vien koncertiem, dziesmām un mērķiem, bet arī tam, kas notiek Tavā prātā. Es labprāt palasītu kādā reizē Tavas pārdomas par produktivitāti un plānošanu, īpaši radošas darbošanās kontekstā.