Šīs vēstules beigās atradīsi saiti uz dziesmas “Siltā gaismā” notīm. Ir laiks sākt mācīties spēlēt klavieres, ko saki?
Sveiciens visiem jaunā pirmdienā, bet jo īpašs sveiciens Tev!
Es ceru, ka Tu mazliet sailgojies. Es sailgojos, tomēr tas nenozīmē, ka šoreiz cīņa ar pašdisciplīnu būtu bijusi vieglāka. Es mīlu kaujas ar slinkumu! Un tu, lasītāj, esi mans treneris. Yo!
Pag, jau nedēļa apkārt?
Ir apskrējušas 168h, kopš Tu lasīji vēstuli par upi. Pa šo laiku nospēlēts mazākais un mīlīgākais koncertiņš šogad - Liepupes tautas namā. Tas bija burvīgākais apliecinājums tam emociju vērienam, kad iespējams ar katru atnākušo saskatīties tieši acīs. Liepupē akustiskās mūzikas festivāls un mūziķu konkurss notika jau 11.reizi - tā galvenais vizionārs ir Valts Pūce. Šis komponists ir viens no jaudīgākajiem savas paaudzes skaņu meistariem, viens no maniem iedvesmotājiem un mīļākajiem latviešu komponistiem. Šķiet, jau reiz šeit jums devu klausīties Maranas ierakstus. Ja toreiz palaidi garām, tad, lūk, būs vēl:
Kā teicu koncertā, man viņš ir Valsts Pūce. Ar savu valodu, savu karogu. Skaistu, skaistu komponēšanas rokrakstu. Es ceru, ka viendien Marana atdzims, un es saņemšu uzaicinājumu tajā piedalīties.
Astra - filmas pirmizrāde
Nākamajā dienā ar Zani devāmies uz filmas ASTRA pirmizrādi. Dokumentāla filma par mūsu ievērojamāko disidentu Gunāru Astru - kā pats sev definēju, viņš kā sprungulis ieleca padomju režīma ritenim spieķos. Es filmai rakstīju mūziku, un tā bija mana pirmā pieredze kā filmas komponistam. Patika. Ceru, ka būs vēl.
Vispār zini, kā es tiku pie šī darba? Diezgan neparastā veidā.
Es tiešām šo sapni ierakstīju tviterī. Un nākamajā dienā saņēmu ziņu no filmas producenta, ka tieši tai brīdī viņi par šo ļoti lauzījuši galvu. Take action!
Filmas pirmizrāde norisinājās Splendid Palace, un vispār tas vakars bija splendid, jo mēs ar Zani turp devāmies divatā, kā īstā randiņā. Pēc filmas uz Ozīrisu ditvulībā ieturēt vakariņas. Es turp agrākos laikos (kad bija daudz brīva laika) ļoti bieži mēdzu doties satikt mīļus draugus un vienkārši kavēties garās kafijās lasot marginālas lietas datorā. Šoreiz nostaļģijas vadīts, apzināti ņēmu tieši tos ēdienus, ko tais laikos - dolmas (tie ir tādi gaļas tītenīši vīnogu lapās) un vistu akniņu salātus. Kā aiznes atpakaļ tās seno laiku garšas!
May the 4th be with you
Nākamā bija mūsu visu lielā diena. Braucām ar autobusu uz pilsētu. Bērni laicīgi bija gājuši uz puķu veikalu izvēlēties katrs savas tulpītes, ko nolikt pie Brīvības pieminekļa. Diena bija auksta, bet silta. Lai turpmāk mūžam mūsu zemē valda miers, brīvība un vēlme par to pateikt paldies.
Siltā gaismā
Neko daudz šoreiz neteikšu. Es jūtos ļoti pateicīgs, ka tāda dziesma mani izvēlējās. Tas bija viegli, svinīgi un pa īstam. Sēdēju tēta pirtiņā pie klavierēm un lēnā garā piefiksēju pa notij, pa vārdam, neko īpaši procesā nemainot. Tāpēc uzskatu, ka tikai daļēji esmu autors. Līdzautors ir kāds daudz lielāks autors par mani.
Esmu priecīgs un pateicīgs, ja šī dziesma kādam devusi svētku sajūtu, mierinājusi sirdi, iegaismojusi istabu, sasildījusi tukšumā. Tā jau būtu jābūt ar katru dziesmu.
Lai silti un gaiši jums šajā pavasarī.
Te būs notis, ja gadījumā ir vēlēšanās pašiem pamuzicēt. Ļoti bieži esmu saņēmis lūgumu pēc pieraksta, tad te nu būs.
Kas vēl?
Tuvākie koncerti:
13.05. Jūrmalā (duetā ar Gabriēlu Zvaigznīti)
20.05. Smiltenē (Apgaismo mani koncerts)
26.05. Ventspilī (Siltā gaismā koncerts) 🎫 BIĻETES
3.06. Saulkkrastos (Apgaismo mani koncerts)
PREMIERE❗ 9.06. Dzintaru koncertzālē (Šipkēvics + Zariņš + Dzenītis) 🎫 BIĻETES
Bet tam visam pa vidu - būs kāds pārsteiguma koncerts tikai manam vēstuļnieku pulkam.
Paga, kas vēl?
Vēl daudz laimes šodien ansim dzimšanas dienā!
Šī rīta agrumā viņš izsludināja savu šī gada nozīmīgāko koncertu 11.11. - Palladiumā, tieši anšplēsī.
Nonokavējiet biļetes, citādi būs jākož ausī.
Viss, čau.
Paldies par vēstulēm, ko radi! Tās ir ļoti GAUMĪGAS (jā- CAPS LOCKā). Plašajā informācijas telpā nav daudz e-pastu, ko var izlasīt no A līdz pat “viss, čau” ar tik feinu sajūtu.
Tie vārdi Tev virknējas kā glīts izšuvums krustdūrienā- katrs kā maza daļiņa no kaut kā lielāka, kas it kā nejauši (bet tomēr jauši) atstāj nospiedumu ar (smaida) sajūtu. Paldies, ka uzvari kauju ar slinkumu, Tev patiesi sanāk un padodas.
Paldies par šīm vēstulēm. Es no sirds tās gaidu katru nedēļu un esmu patiesi priecīga, kad atverot epastu to ieraugu. Uzreiz nelasu. Vispirms jāsagatavo kafija un tad lēnām ar baudu lasu :) Tā tik īpašā sajūta vēstule man, ne par darbiem un rēķiniem, bet aprunājoties par piedzīvoto. Skaisti! Paldies par laiku un dalīšanos :)