Tu esi vainīga, ka es esmu laimīgs [DEMO] 💡 e11/11

Vienpadsmit spuldzītes no "Apgaismo mani". Vienpadsmitā sērija.

Šajā vēstulē būs iespēja pieteikties slēgtam koncertam, kuru šo svētdien rīkoju tikai vēstuļu lasītājiem. Noslēgumā atradīsi formu, kas jāaizpilda, lai turp nokļūtu. Pirmajā reizē norises vieta būs pavisam neliela, tāpēc iespēja uzņemt būs tikai pirmos 30, kas reģistrēsies. Ja neuzspēji - nepārdzīvo, gan kādreiz atkal atkārtosim šo.

Bronzas čempioni

Ko lai te vispār vēl piebilst - mani, tāpat kā Tevi, ir ietinusi tāda mīksta un sildoša, karmīnsarkana sega, kas pēkšņi atsaukusi atmiņā sajūtu, ka mamma Latvija tomēr mūs visus ļoti mīl un lolo. To, ko nevar panākt institūcijas, ilga gatavošanās, svētku parādes, plānošana, oficiālas svinības un amatpersonu uzrunas, to divu nedēļu laikā paveic 27 gladiatori hokejistu tērpos. Lavīnveidā. Tas viss notika stihiski un, iespējams, tāpēc arī tik dabiski atplēsa vaļā ledus kārtu.

Pēkšņi mums visiem ir daudz lielāka skaidrība, cik ļoti laba, liela un skaista ir Latvija. Stipra tauta, izdevusies valsts. Un, kā mēs vakar vakarā Dziesmu svētku atklāšanas koncerta mēģinājumā atģidāmies sarunā ar Renāru Kauperu - tik interesanti, ka mēs abi šobrīd esam ar asarām acīs, aizkustināti līdz dvēseles dziļumiem. Un kā līdz tam tikām - vērojot kaut ko max skaudru - grūdieni bortā, sviedri, pārcilvēcīga, fiziska cīņa, izsisti zobi un galu galā triumfs ar medaļu kaklā un Imanta Kalniņa dziesmu uz lūpām. Nacionālā renesanse nepastarpināti iedarbojusies uz mūsu kolektīvo apziņu caur īstu cīņu. Arhaiska jauda, kas mūsos mostas. Jāmēģina kaut nedaudz turēt tam līdzi arī mums. Saules mūžu Latvijai.

Šis ir bišķīt noslēgums

Līdz ar šo vēstuli es būšu atdevis Tev stāstus par 11 dziesmām, kuras veido manā dzīvē vissvarīgāko albumu. Tas varbūt nav grandiozākais darbs, kam esmu stāvējis blakus, bet personīgākais gan. Tāpēc paldies Tev, ka joprojām esi tepat man blakus, katru nedēļu atverot vēstuli. “Tu esi vainīga, ka es esmu laimīgs” - ir noslēdzošā dziesma albumā. Un tas raksturo arī manu sajūtu par saikni ar Tevi šeit. Laura, Agnese, Artūr, Ginta, Jāni, Kristiāna, Marta un vēl 1176 šo iknedēļas paciņu atvērēji - es zinu un jūtu, ka esat tepat.

Reiz savam draugam Miķelim stāstīju par šīm vēstulēm un to sajūtu, kamdēļ tāda kopā būšanas forma man tik daudz patīkāmāka par sociālajiem tīkliem.

Ja instagrams, tviteris un feisbuks šķiet kā korporatīva balle, kur troksnī visi sarunājas, šķindina glāzes, ēd pīrādziņus, pa vidam uzmetot aci notiekošajam uz skatuves, tad vēstules - tas ir kā īstā koncertā. Es zinu, ka visi, kas ienākuši, ir apzināti izdarījuši izvēli šeit būt. Es Tevi laipni aicinu te uzkavēties arī turpmāk. Jo Tavs atbalsts man ir ļoti būtisks.

Kā solīts pašā iesākumā, tagad šeit (tagad un turpmāk) ir visu albuma dziesmu demo versijas, ja kādreiz vēlies dzirdēt, no kurienes tas viss cēlies.

Tu esi, un (tamdēļ) es esmu laimīgs

Tu mani atbalsti. Tu esi tas mietiņš, kurš tur stādu, kamēr tas aug. Es to, goda vārds, nemaz un nekad nepiemirstu. Ka man ir darbs tādēļ, ka kāds grib dzirdēt manas domas. Tāpēc, ka manas dziesmas kādam gribas dzirdēt koncertā. Tas īstenībā ir tik nenormāli kruti. Es jūtos kā pasaulē laimīgākais cilvēks. Ar pašapziņu man ir gājis visādi, bet tieši šī aizgājušā gada laikā esmu juties ļoti saprasts, novērtēts un mīļots. Lieki teikt, ka vēstuļu sākums iezīmējis jaunu, apzinātu etapu attiecībās ar Tevi. Ar to vienu konkrēto cilvēku, kuram tas viss tiek darīts. Un es, protams, daru to arī sev, jo man to ļooooti vajag darīt, es to mīlu. Un vēl es par to varu pabarot ģimeni, samaksāt rēķinus, nopirkt pamperus Jūnai, futbola bumbu Kristapam.

Un vēl es katru katru dienu esmu pateicīgs Zanei, kas ir visiejūtīgākais cilvēks pasaulē. Es nezinu, ko es tik labu esmu iepriekšējās dzīvēs paveicis, lai dabūtu sev tādu sievieti blakus šajā. Es ikkatram šeit novēlu sastapt cilvēku, ar kuru kopā ir komandas sajūta. Sajūta, ka viņš vienmēr ir Tavā pusē. Un viņš vienmēr grib tikai to labāko. Ja tādu pārliecību izdodas saglabāt, sāk iespējama šķist iespēja būt kopā katru mūža dienu.

Par albuma noslēdzošo dziesmu man nav daudz stāstāmā - šķiet, iepriekšējā rindkopa ir visu manu ideju sākums un gals. Paldies.

Paldies katram no jums - to saku vēlreiz, jo jūtos kā komanda ar jums.

Ja satiekamies - tad pie manis

Mūsu pirmais klatienes randiņš jau šo svētdien, 4.jūnijā. Vietu izvēlējos ļoti apzināti - tā ir telpa, kurā esmu pavadījis vismaz 300 stundu. Vieta ar klavierēm, ērģelēm, kora podestiem un lieliem logiem. Labi, es jau te aizmuldējos.

Vienvārdsakot, ja vēlies nākt, Tev žigli jāaizpilda šī forma.

PIETEIKTIES KONCERTAM

Līdz 5dienai saņemsi ziņu, vai esi viesu sarakstā, kā arī tālākās norādes par precīzu laiku un vietu. Zvanu saņems pirmie 30.

Tiekamies! Svētdien arī pastāstīšu, ko es daru šajā bildē.

Mīlestības,
Jānis