Discussion about this post

User's avatar
Linda's avatar

Pēc Lielo Cerību koncerta domās vēl ilgi viss skanēja. Bija sajūta, ka tam jāpaliek arī kaut kur tuvumā, ne tikai atmiņās. Tad arī nodomāju – nez, vai kādreiz būs arī vinils. Un ir! Ir tā sajūta, ka viss sakrīt pareizajā brīdī. Tā būs kā tikšanās ar jau zināmu stāstu, kas atnāk no jauna. Ar mieru, ar skaņu, kas piepilda dienu. Gaidu. Un tiekamies.

Expand full comment
Evita's avatar

Pavisam nesen, domājot par cilvēcību, es pie sevi nodomāju, ka Shipsea māca cilvēcību. Kā cilvēkam būt cilvēcīgam? Tieši tādam, par ko šajos ierakstos te var lasīt. Pieņemot sevi arī ievainojamākos, ne tajos spožajos mirkļos un stāvoklī, sirsnīgi izturoties un labsirdīgi pasmaidot. Ļoti rezonē pateicība, ka mani pieņem, kāds esmu, kad pašam šķiet, ka neesmu pietiekami atbilstošs. Mēdzu tā domās pateikties saviem klientiem, kad neesmu uzdevumu augstumos, kad esmu sajaukusi pieraksta laikus, pārgurusi, vai kad Jūs uzrunu pēkšņi nomainu uz tu. Paldies par mūziku, kas daudziem ir palīdzējusi grūtos mirkļos. Un par viena cilvēka cilvēcīgumu. 🤍

Expand full comment
5 more comments...

No posts