Tā, kur mēs pagājušajā reizē palikām?
Jāsāk ar svaigāko - paldies visiem, kuri piedzīvoja absolūti unikālu Instrumentu koncertu. Vai piekritīsit? Tik tikko - šo sestdien Līgatnes ZEITā. Caurcaurēm unikālā vietā, ko jau piecus gadus kopj un lolo latviešu ģimene, kam galvenais mērķis bijis latviešu kultūras dzīves veicināšana. ZEITā jau notikuši 415 koncerti, tur divkārt uzstājies Maestro, un ar tur notiekošā LV hiphopa festivālu “Straume”, es domāju, neviens vairs nav jāiepazīstina. Saistībā ar Instrumentu dziesmām neatceros, kad šīs melodijas (un bīti) būtu izskanējuši tik karstā un tuvā gaisotnē. Šis bija Runā Rīga” pirmatskaņojuma vakars! Domāju, ka šī bija perfekta priekšspēle nākamajai vasarai.
Starp citu, nākamā dzīvo koncertu pieturvieta - Bauska. Tur patiešām šarmantais TASTE festivāls. 5.augustā SHIPSEA 21.00 uz lielās skatuves. Tieši tai datumā pērn tur spēlējām ar Instrumentiem. Bija episki, paskat!
Dienas darbi - top mūzikas ieraksts bērniem
Normāls albums bērniem. Tātad pirms pāris nedēļām bijām studijā iemūžināt izglītojošu dziesmu cikliņu, ko sarakstīju šī gada iesākumā, to pirmatskaņojot 16.aprīlī Siguldas Devonā. Tur dzied gan lieli, gan mazi bērni - dziesmiņas, ar kuru palīdzību var iepazīt ikdienas pienākumus (zobu tīrīšanu, ģērbšanos), apgūt darbus (ēst gatavošanu, mājas tīrīšanu), kā arī, piemēram, saprast attiecības ar dusmām, ar telefonu un ekrāniem. Muzicējam brīnišķīgā trio - Valters Sprūdžs plucina kontrabasu un Anrijs Grinbergs maigi apdauza sitaminstrumentus. Mans visu laiku tuvākais tekstu autors Marts Pujāts (mans klasesbiedrs, cita starpā) sarakstīja 10 absolūti lieliskus dzejolīšus. Lūk, te daži izrāvumi:
Kokā kāpt un augšā līst
Dēļus vilkt līdz gaisma svīst
Darbi nekad neapsīkst
Visi štābu būvēt drīkst
Tas ir mūsu jaunais štābs
Ļoti foršs un ļoti lāābs
Visus, kas šeit augšā kāps
Gaidīs dzēriens saldi skābs
Te pa nakti paliksim
Spoku stāstus stāstīsim
Dziedāsim un skaļi smiesim
Diezgan vēlu gulēt iesim
***
Kamēr no rīta visi dus
Uztaisīšu es gardumus
Atveru pilno ledusskapi
Turas tas ciet knapi, knapi
Izņemu olas, desu un sieru
Viss būs kā nākas, mieru, tik mieru!
Es esmu pavārs – brokastis būs
Labrītiņ no rītiņ – (tuč, tuč) pārsteigšu jūs
Celšu es galdā visgaršīgāko
Kas var būt labāks – labāks par šo!
***
Ceļš nudien nav joka lieta
Nevar ņemt un pāri skriet
Tā nav jokiem īstā vieta
Pat ja reizēm man tā šķiet
Auto nav, auto nav
Tiešām nav, tiešām nav
Auto nav, auto nav
Labs ir varam doties
Lai tiktu uz īstās muzikālās stīgas, varat pagaidām klausīties šo.
Rudenī šim ierakstam vajadzētu būt gatavam. Tagad kopā ar Siguldas radošo komandu - skolotāju Elīnu Gruzniņu (mācījiāmies vienā klasē) un režisoru Kristapu Kiršteinu prātojam, kā labāk šo visu uzlikt uz visas Latvijas skatuvēm pavasarī. Ja zināt vietas, kur šis uzvedums varētu labi izskanēt, dodiet tām par šo zināt! Vai rakstiet pa tiešo Elīnai: elinagruznina@gmail.com
Ģirta Jakovļeva dzimšanas diena
Stāsts par Ingu, Jāni un Ģirtu Jakovļevu. Kādā ceturtdienā Jakovļeva kungs iznāk no teātra, tur pieturā divas tautumeitas. Viņš vaicā, kurp dodas. Viņas - uz “Tīruma” ģenerālmēģinājumu Mežaparkā. Viņš saka, ka labprāt ies līdzi. Kopā tiek līdz estrādes sargiem, kuri, māksliniekam neko nevaicājot, ierāda ieeju pa dienesta vārtiem. Atrod vienīgo brīvo vietu pirmajā rindā. Izrādās - blakus man un Ingai Tropai, mēs abi satraukušies piesēduši starp dziesmām pauzē, pirmo reizi mūžā vadot tāda mēroga notikumu. Aktieris mums stāsta, cik nejauši viņš te nokļuvis. Vārds pa vārdam, un izrādās, ka Ģirts ar Lilitu Ozoliņu bijuši tieši tais pat vietās, tādās pat lomās 1990.gada Vispārējo Dziesmusvētku koncertā. Kopā smejamies un raudam, Latvijas himnas un atmiņu saviļņoti. Īsāk sakot - visa “Tīruma” laiku bijām drošā providencē. Mēs atbildi parādā nepalikām. Šodien meistaru pārsteidzām viņa mājās ar kūciņu un apskāvieniem. Ģirt Jakovļev - Tu esi brīnumaini brīnišķīgs. Paldies, ka dalies savā siltajā mīlestībā ar mūsu paaudzi.
Daudz laimes Tavā 83. dzimšanas dienā! ♥️
Ko es pats klausos
Iedomājos, ka reizi pa reizei es varētu padalīties, kas manā pleijerītī skan. Es vairs neesmu tik melomaniakāls kā senās dienās, bet arī šobrīd ik pa laikam atnāk skaņas, vārdi, melodijas, kas atver durtiņas uz augšu un ļauj aptvert kaut ko būtisku un svaigu.
Tad nu šoreiz gribēju atzīmēt to sajūtu, kad attopies dzīvojis blakus kaut kam ārkārtīgi brīnišķīgam. Manā gadījumā - ar lielu nokavēšanos atklāju Kuldīgas grupu “Stūrī zēvele”. Es, izrādās, jūtos tik radniecīgs viņiem.
Ārprāts, cik šis ir burvīgi! Izbaudiet arī jūs.
Te vēl viena burvīga dziesma par to sajūtu, kad Tu esi sīks, mēģini iemigt, bet vecākiem ir jaunības rauts. Nenoliedzami šedevrāls Kārļa Vērdiņa dzejolis.
Un pašā noslēgumā - šķita, ka blakus te iederētos šī lappuse no šipsija iekļaušanās Alises Jostes muzikālajā audumā. Reiz muzicējām līdztekus ar Alisi un Kārli.
Tuvojas Stokholmas laiks
Ir bez piecām augusts un tas nozīmē, ka pēc četrām nedēļām es jau būšu citā valstī, citā statusā - ar studenta apliecību iekārtu kaklā. Tiem, kuri šeit ienākuši pirmo reizi, man jāpastāsta, ka uz diviem gadiem ar ģimeni pārcelsimies uz Zviedriju, jo uzsākšu maģistra studijas Mūzikas akadēmijā tur. Neliegšos, to šobrīd ir mazliet grūti sinhronizēt ar realitāti. Šķiet, ka tas ir nolemts, bet tā pa īstam jauno dzīves modeli apjēgšu tikai tad, kad tas sāksies dzīvē.
Pirms dažām nedēļām ar Zani un bērniem bijām aizbraukuši roadtripā uz Stokholmas apkārtni - lai izpētītu vidi mazliet ārpus centra un palūkotu iespējamās īrēšanas vietiņas. Vēl turpināsim meklējumus, superīstā vieta nedodas vēl rokā. Sameklēju pagaidu miteklīti septembrim un tai laikā, domājams, atnāks arī kāds lielāks dzīvoklītis, kurā varēsim uzņemt arī vecmāmiņas un vectētiņus ik pa laikam ciemos. Un varbūt arī mēs kādreiz sarīkojam pikniku kādā Stokholmas parkā?
Pag, un kā Tev klājas? Kas jauns? Uzraksti man. Vai pajautā kaut ko. Es labrpāt atbildēšu.
Līdz nākamai pirmdienai!
Jānis
P.S. Man šķita, ka es esmu baigi smaidīgais visās bildēs, un tas nav līdz galam ticami. Un tā tas arī ir, ka es ik pa laikam pārgurstu, sagruzos, izpumpējos un pukstu, cik grūti. Tad es izskatos šitā. Šitādu mani vakarā redz Zane. Es domāju, ka viņa teiktu, ka ir vēl daudz trakāk.
Stāsts par Tīrumu un Ģirtu Jakovļevu parāva vaļā sirds slūžas, tādi maģiski, netveramas enerģijas pilni mirkļi ļauj sajust dzīvu dzīvi un sevi tajā. Man bija tas gods un prieks (un pareizā izvēle) būt tieši Tīruma ģenerālmēģinājumā - TAS BIJA TIK SKAISTI! Un jūs ar abi ar Ingu bijā musturā. Šoreiz bija man īpaši dziesmu svētki, jo lielajā korī dziedāja dēls, kuram nupat 15, es viņu, protams, neredzēju, tomēr ikreizi, kad iedziedājās basi, es viņu dzirdēju .. ĻOTI. Ingas performance ar uguns kausu vakara gaismās bija maģiska, kā redzēju ierakstā no koncerta, tā bija pamukusi, smaidīju sevī, ka mūsu vakarā tā uguns bija. Tovakar aiz mums sēdēja mamma ar kādus 5 gadus jaunu jaunkundzi, kad ugunis iedegās ūdenī, viņa nebeidza taujāt, kā tas var būt, ka uguns deg ūdenī, kāpēc viņas zariņš neaizdegas, ko viņa liek ugunī .... redzat, tas atstāja iespaidu :) Paldies Tev par šīm vēstulēm, par mūziku, par gaismu, ko tin cauri savam darāmajam! Lai spēki neizsīkst!
Šis bija tas pirmdienas vakars, kad vēstule atgrieza ikdienā. Nedēļu pavadījusi kosmiskā gaisotnē ar nosaukumu "Perkusiju Plenērs" un šodien nirstot Lūsēna "Ozolu skolas" radītajā skaņas pasaulē itin nemaz negribas atgriezties ikdienas dzīvē, kura sākas rīt 🙈 šī paša sakarā netiku uz Zeit, bet ļoti nepārdzīvoju, jo vismaz uz Jūrmalu toreiz paspējām aizbrāzties 🤩
Pēc pusstundas sākas augusts un mans kalendārs ziņo, ka ar Shipsea tikšos veselas divas reizes, pie tam ar nedēļas intervālu. Domāju tālāk šo mīklu vari atrisināt Tu pats :)) Lai arī manas peldes mūzikā ir regulāras, abus šos koncertus gaidu ļoti 🤍 uz tikšanos! 🤗