Tagad!
Čau, mans uzticamais Tu.
Šajās nedēļās kaut kā īpaši esmu sajutis, cik ļoti esam kopā. Kur mēs bijām agrāk?
Tik daudzus koncertus vienas vasaras laikā es, goda vārds, neatceros nospēlējis, un, manuprāt, tas zināmā mērā ir arī šīs vēstuļdēkas rezultāts.
Šis pierakstīts 22.08. 9:35 bibliotēkā. Nākamajā rītā. Pārlasot zemāk samurgoto, es saprotu, ka ar nogurušu prātu domas izskatās tā kā žvingulī rakstītas. Interesanti, ka teikumi reizēm puspabeigti un ar domu, ka visu jau tāpat sapratīs. Nu, es ceru, ka būs saprotami. Lai patīkama lasīšana.
Šonedēļ ir lielā maratona noslēgums. 26.08. Līgatnes ZEITā tiks pielikts punkts “Apgaismo mani” koncertsērijai. Tai vakarā es arīdzan svinēšu savas dzimšanas dienas pusnakti. Un teikšu adjö uz kādu laiciņu. Un vairāk kā saprotams, ka Tev tur jābūt. Es ļoti priecāšos, ja atbrauksi. Vēstules beigās es pievienošu slepeno kodu, ar kuru biļete nopērkama par vēstuļdraugu cenu. Bet tagad lasi tālāk.
Vēstules
Kopš vēstulēm - man kaut kā ir daudz vairāk skaidrs, kam es braucu spēlēt - ikreiz, kad no rīta pirms ceļa studijā piestāju, lai sagatavotu īstos rīkus, piederumus, drēbītes un instrumentus, piedomāju par visiem jums, kuri man uzraksta atbildes. Par tiem, kuri diskutē par tēmām komentāros. Tas ir baigais dzinulis!
Ja gadījumā šo lasa mūziķi - pamēģiniet. Tas dod tādu gandarījumu! To, protams, var darīt arī sociālajos tīklos, un daudzi to ļoti veiksmīgi dara. Bet, kā jau esmu minējis, piemēram, Instagram sajūtu varu salīdzināt ar ballīti, kurā lielam pūlim Tu spēlē, kamēr daļa ir aizņemti ar sarunām, ēšanu un tikai pauzēs uzmet aci, ko tu tur daries ar savu mūziku. Savukārt, vēstulēs es tiešām ticu, ka ja, piemēram, šobrīd Tu lasi manus burtus, tā nav nejaušība. Tā ir mūsu īpašā divtulība.
Ieraksti šeit, lūdzu, vai esi šovasar bijis kādā SHIPSEA koncertā. Kur? Kas vēl zīmīgs tajā dienā ar Tevi gadījās?
Šo rakstu
Jau no Stokholmas. Jau esmu atbraucis savā Zviedrijas mācību misijā. Šodien atlidoju ar agro reisu cauri diezgan haotiskai naktij, kurā pēc koncerta Dikļos (tas bija īpaši foršs), mājās tiku ap pusdieviem, tad braucu uz studiju izkrāmēties, izvēlējos, kas no dzelžiem līdzi ņemams, tad braucu atpakaļ mājās papakot dažas drēbes un gultasveļu (paldies Zanei, ka bija jau teju visu nepieciešamo salikusi), pagulēju pāris stundas (protams, kā jau šadā naktī piederas, arī bērni biš satraukušies un regulāri modās augšā) un devos uz lidostu. 5:05 tur jau stāvēju pasaules garākajā rindā uz iečekošanos, bet tā ritēja raiti. Tad Stokholmā iečekot dzīvoklīti, tad kurātur kafija, tad uz skolu, tad ar kursabiedriem uz iepazīšanās burgerīšiem, tad pa pilsētu bišķīt. Un tagad pēc garas dušas piesēdu uzrakstīt Tev.
Par skolu es tagad Tev rakstīšu ik nedēļu. Tas manā prātā ir galvenais uzdevums. Ar nodomu. Ja kāds/kāda no jums šī rezultātā pieņems kādu sen briedušu lēmumu, jutīšos ne par velti dzīvi te plosījies. Pirmāmkārtām, par mācībām, ko vienmēr ir gribējies uzsākt. Nekad nav par vēlu. To saka džeks, kurš pēc pirmās studiju nedēļas atskries ar Tevi nosvinēt savus 41. Tūdaļ par to kodu.
Mans ielūgums Tev un Tava dāvana
Te būs. Es Tevi ļoti gaidīšu sestdien Līgatnē - šīs vasaras grand finale.
Tu droši vari nenest dāvanas, jo pāri jūrai es īsti nevarēšu neko līdzi paņemt. Tava visforšākā dāvāna būs, ja ieradīsies ciemos pie manis un paņemsi līdzi arī kādu, kuram, Tavuprāt, būtu beidzot jādzird SHIPSEA mūzikas. Tas mani iepriecinās visvairāk!
Līdz trešdienas rītam tikai vēstuļu draugiem pieejama īpaša atlaide šīm biļetēm. Parastā cena - 35 EUR, vēstuļniekiem - 25 EUR.
Ar šo pasteidzies, jo trešdien 12:00 šo ziņu uzzinās arī citi.
Paldies
Izmantojot iespēju, es vēlētos pateikt paldies katram, kurš izvēlējās pagājušajā nedēļā apmeklēt kādu no koncertiem, kurā piedalos. Joprojām spilgtā atmiņā gan Krista Auznieka opera “Tagadne”, gan Stricka villas īpaši karstais koncerts, gan a cappella festivāla magic moments koncertā Sīmaņa baznīcā. Tāpat zibeņojošais Jaunolaines svētku koncerts un, protams, Dikļu tautiskā koncertsērija “Augusta debesīs”, kurā sastapāmies ar Laimu Jansoni un Miķeli Putniņu. Un Imantu Kalniņu un Jaunu Mēnesi.
Kas vēl?
Vēl varu piedāvāt padomāt par dzīvi ceturtdien, kad duetā ar Unu Danielu mēs meklēsim skaņu brīnumus meditatīvā koncertpieredzē Turkalnes “Mēnesnīcā”. Šis ir pēdējais trauslās mūzikas pieturpunkts, pirms dodos ceļā.
Tas pagaidām viss. Kā jau vari iedomāties, parcelšanās nav pavisam vienkārša procedūra. Viss ir kaut kur nezinkur, tāda mazliet nestabila jušanās. Miega maz, darbu daudz. Bet mēs varēsim. Es Tev ziņošu, kā to tomēr var izdarīt. Paldies, ka esi tepat blakus. Saziņojam.
Īsus video par notikumiem augstkolā šonedēļ publicēšu Instagram storijos, vari iemest arī arī albumā 🎼 KMH 👨🏻🎓.
Čau, un tiekamies jau drīz!
Man ir riktīgi daudz jaunas mūzikas iesākumu, ar kuriem gribu kaut kad padalīties, bet visu laiku ir kaut kas cits, kas obligāti jāuzraksta par aktuālo.
Nekas, sāksies rudens. Būs lietainas dienas. Tad.
Turies! Un pieturi mani sev klāt.
Jānis
Sveiks! Biju uz tavu koncertu Valmierā, Sīmaņa baznīcā.. Pēc Tava priekšnesuma jutos kā jauns cilvēks! Kad skatījos Tavu priekšnesumu varēju redzēt, ka no Tevis ārā starojas spoža gaisma un varēju just līdzi katrai melodijai un katram dziesmas vārdam.. Liels liels liels paldies Tev par šo brīnišķīgo priekšnesumu!
Pavisam spontāni, vadoties pēc vēstules, aizdevāmies uz koncertu Branku Brančotavā. Zināju, ka būs lieliski, jo citādāk nevar būt, ņemot vērā, ka ziemas koncerts Nac. teātrī atrāva dvēseli vaļā. Un tāpat arī šoreiz - neticēsi, bet kā pēc labas izrādes vai filmas, vēl 3 dienas domāju par koncertu, par tikšanos, par sajūtām. Skaisti.
Un, tad sapratu, ka, lai kā patiktu, vajag piebremzēt, jo šāda sajūtu un nervu "kacināšana" un dvēseles duša nav jāpiedzīvo ik dienu vai ik nedēļu. Pat ne ik mēnesi. Bet ik pa laikam.
Tev sanāk! Un tas ir jādzird vēl daudziem ārpus Latvijas robežām.