Es bīdu kursoru uz augšu, leju, uzrakstu teikumu, nodzēšu. Vispār aizmirsies saprast, no kura gala to vēstuli parasti iesāku. Varbūt šoreiz lai iet - “esi sveicināta, Liepāja!” Jā, kāpēc gan ne. Beigās pastāstīšu, kāpēc gan jā.
Ir pagājis laiks
Jā, mēs runājām pirms mēneša. Un ir tik nenormāli daudz šajā laikā noticis. Es neatpūtos. Bet tagad ir brīvāks. Un es esmu pie Tevis atpakaļ. Uztversim šo kā vēstuļu atvaļinājumu. Atvēstuļinājumu.
Tik intensīvi dzīve notika, ka es, goda vārds, nekā nevarēju to savienot ar iknedēļas atskaiti. Un varbūt, ka tā arī ir labi. Es šajās rindās centīšos kādas drupačiņas atsaukt atmiņā, bet kopumā - šis ir bijis neiedomājami blīvs, auglīgs un vispārīgi foršs laiks, kurā ir piedzīvots viss - dziesmu rakstīšana, nākamā gada plānošana, Instrumentu jaunās dziesmas pirmizrāde, Garīgās mūzikas koncerts ar Cosmos, Dziesmu svētku atklāšanas koncerts pie Arēnas, Imantdienas Vecpiebalgā, Koru mūzikas lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, bērnu mūzikas albuma “Dienas darbi” ieraksts studijā, SHIPSEA koncerts Liepājā, Jauno mūziķu meistarkursi Siguldā un beigu beigās arī kārtējā sagatavošanās vizīte Stokholmā.
Es apzinos, ka šoreiz man nebūs spēka un laika gremdēties katrā notikumā atsevišķi, bet vismaz iemetīšu te dažas bildes no katra un arī pāris pārdomu teikumus.
Instrumentiem iznāca jauna dziesma
Jocīgs izteikums “iznāca dziesma”. Bet varbūt tiešām - tā bija ielīdusi kaut kur mūsos un beidzot sadūšojās izkāpt. Tāpat kā Instrumenti kopumā bijuši tādā kā dušā. Lai tagad tīri un svaigi pēc labas pauzes dotos atpakaļ laukumā. Tā arī jūtos. Esam labā formā. Darba disciplīna gan vēl jāsaliek pa plauktiņiem. Kad esam kopā, strādājas ļoti labi. Bet atrast tos kopīgos brīžus - tas ir izaicinājums. Vai dzirdēji kā “Runā Rīga”? Pastāsti, ko juti, kad pirmo reizi klausījies un skatījies! Tiešām ļoti interesē. Kāds, Tavuprāt, būs turpinājums?
Pirms ejam tālāk - gribēju ļoti nošautautot visai video klipa komandai. Šis bija karalisks process ar visvislabākajiem savā nozarē. Tīrā bauda sastrādāties. Nesākšu kādu saukt vārdā, jo tad vēlēšos nosaukt visus.
Tautas terapija
Izrādās, ka ir notikumi, kas nacionālās sajūsmas ziņā var nostāties blakus hokeja čempionāta bronzai. Tādi lieli tautas spēka cildināšanas notikumi. Un, protams, Dziesmu un deju svētki ir absolūta apogeja tās jaudas apjēgšanai, kas mūsos mīt no senču senčiem līdz Rainim, un tad tālāk pie Kokariem, Mārtiņa Brauna, Uģa Brikmaņa un tiem dižgariem, kuri joprojām ir starp mums. Tie lielie meistari, kuri raksta šodienas Dziesmusvētku kopkorim - Kalniņš, Pauls, Vasks, tās leģendārās rokas, kas diriģē korus no lielās baltās tribīnes - Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Lilija Zobens. Bet visvarenākais nopelns - tiem ļaudīm, kuri veic ikdienas darbu visas piecgades ietvaros - deju kolektīvu vadītājiem, pūtēju orķestru diriģentiem, kormeistariem, koncertmeistariem un, protams, katram dalībniekam, kurš vismaz reizi nedēļā svin dziesmas svētkus.
Šo svētku ietvaros es piedzīvoju trīs lielus notikumus vistiešākajā klātienē - uz skatuves.
Vokālās grupas Cosmos atkalkopāsanākšana Garīgās mūzikas koncerta ietvaros Doma katedrālē 31.jūnijā.
Šeit koncerts skatāms LTV ierakstā.
Atklāšanas koncerts svētku dalībniekiem. Šis bija ļoti vērienīgs, gaišs un viegls koncerts. Mēs uzstājāmies gan ar Cosmos, dziedot Ulda Stabulnieka “Nāk rudens apgleznot Latviju”, gan Instrumentiem - “Pilnīgi viens”. Lūk, tas bija pilnīga kosmosa moments - pašās dziesmas beigās ar simtiem gaismas punktiņiem visapkārt.
Tas moments - apmēram ap 2h05m LTV ierakstā šeit.
Un te nāk koncerts, kurā es nenodziedāju nevienu skaņu. Bet, tas, iespējams, bija vissaviļņojošākais dziesmusvētku moments manā 2023.gada vasarā. Režisors Juris Jonelis tika uzaicinājis mani un Jaunā Rīgas teātra aktrisi un režisori Ingu Tropu kļūt par koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” vadītājiem. Es nekad iepriekš īsti šādā ampluā nebiju startējis. Tāpēc arī nebiju drošs, vai tas man būs pa spēkam. Bet, kad satiku un sajutu kopīgo enerģiju ar Ingu, sapratu, ka viss būs kārtībā.
Tagad atskatoties, ir skaidrs, ka izstāstīt vārdos to nav nemazākajā mērā iespējams. Ja Tu šo lasi, es ceru, ka Tu biji tai korī un radīji to mūsu kopīgo Tīruma brīnumu. Es esmu absolūts šī koncerta fans, un ārkārtīgi lepojos, ka varēju to piedzīvot, būdams mazs puteklītis no lielā skaņugleznas universa.
Jā, šai koncertā es tiku uzaicināts arī radīt piecas skaņu kolāžas, kas saista un atdala koncerta daļas. Šos mazos skaņdarbiņus tuvākajā laikā publicēšu Soundcloud mākonī.Bet tikmēr - koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš” Latvijas Televīzijas ierakstā šeit.
Paklau
Godīgi? Man vairs nav spēka rakstīt tālāk. Un man šķiet, arī Tu jau esi sācis blandīties pa blakus tabiņiem. Es sākumā solīju te visas labās jūlija lietas piefiksēt. Bet lietus nolijis. Un lietas nolijušas pie vietas. Vismaz pagaidām būtu jāsaka čau. Es apsolu nākamajā pirmdienā turpināt - pastāstīsu par neticamo gadījumu ar Ģirtu Jakovļevu, ko piedzīvojām Tīruma ģenerālmēģinājumā - publikas pirmājā rindā. Un parādīšu video, kā ciemojāmies pie Ģirta viņa dzimšanas dienā. Un par to, kā satiku ImKu vēl dažas dienas iepriekš. Un vēl par to bērnu albumu, kas top. Un tātātātālāk.
Bet viens gan - es katrā koncertā stāstu par šīm vēstulēm. Un izgājušsestdien SHIPSEA koncertā Pegaza pagalmā Liepājā es apsolīju, ka sākšu šo vēstuli ar “Esi sveicināta, Liepāja!”
Tad nu visiem Liepājniekiem par godu es šo vēstuli arī noslēgšu ar -
“Esi sveicināta, Liepāja!” Tu esi tāda vienīgā.
Līdz citai reizei.
Jānis
P.S. Te vēl tik dažas bildiņas no mūsu tikšanās Pegaza pagalmā.
"Runā Rīga" ļoti uzrunā 🙂 Sešgadniece, kas ir Instrumentu fane kopš sāk saklausīt skaņas, to atskaņo vismaz reizi dienā 😄
Tātad Tev mēneša laikā ir notikuši 9 lieli notikumi, kas "parastam" cilvēkam katrs atsevišķi jau būtu kā lielais mēneša notikums! 😅 Paldies par to, ka līdzdali piedzīvoto un parādi aizkulises, kas episkajiem lācīšiem vēderā.
Par "Runā Rīga" - visi mani ģimenes locekļi, kuri spēj patstāvīgi izvēlēties mūziku, iznākšanas dienā neskaitāmas reizes noklausījāmies dziesmu un noskatījāmies klipu. Tad nu kopš tā brīža dzirdam to vairākas reizes dienā. Rekords šķiet bija tad, kad ārā betonēju sētas stabus, un mans piecgadnieks teica, lai dziesmu laižu uz riņķi. Pēc septītās reizes pajautāju, vai varu uzlikt kādu citu dziesmu, un saņēmu abtildi: "Nē, nē, lai paliek". Un tad vēl padsmit reizes dzirdēju.
Katrā ziņā pirmās emocijas bija "Ooooo, Instrumentiem joprojām RIKTĪGI ir iekšā un viņi laiž arī ārā", prieks, ka neapstājaties pie kaut kādām ierastām dziesmu formulām. YouTube par dažādiem mūziķiem var atrast gan parodijas, gan nopietnus video "How to write a song like X", bet par jums tādu īsti nevarētu sagatavot. Ar nepacietību gaidu turpinājumu - ceru, ka turpināsiet mani pārsteigt. Un arī ceru, ka būs vēl kādas sadarbības ar dižajiem Latvijas rīmdariem.