Tātad Tev mēneša laikā ir notikuši 9 lieli notikumi, kas "parastam" cilvēkam katrs atsevišķi jau būtu kā lielais mēneša notikums! 😅 Paldies par to, ka līdzdali piedzīvoto un parādi aizkulises, kas episkajiem lācīšiem vēderā.
Par "Runā Rīga" - visi mani ģimenes locekļi, kuri spēj patstāvīgi izvēlēties mūziku, iznākšanas dienā neskaitāmas reizes noklausījāmies dziesmu un noskatījāmies klipu. Tad nu kopš tā brīža dzirdam to vairākas reizes dienā. Rekords šķiet bija tad, kad ārā betonēju sētas stabus, un mans piecgadnieks teica, lai dziesmu laižu uz riņķi. Pēc septītās reizes pajautāju, vai varu uzlikt kādu citu dziesmu, un saņēmu abtildi: "Nē, nē, lai paliek". Un tad vēl padsmit reizes dzirdēju.
Katrā ziņā pirmās emocijas bija "Ooooo, Instrumentiem joprojām RIKTĪGI ir iekšā un viņi laiž arī ārā", prieks, ka neapstājaties pie kaut kādām ierastām dziesmu formulām. YouTube par dažādiem mūziķiem var atrast gan parodijas, gan nopietnus video "How to write a song like X", bet par jums tādu īsti nevarētu sagatavot. Ar nepacietību gaidu turpinājumu - ceru, ka turpināsiet mani pārsteigt. Un arī ceru, ka būs vēl kādas sadarbības ar dižajiem Latvijas rīmdariem.
Jāni, paldies Tev par sirsnīgo sajūtu atspoguļojumu. Tu man no laika gala dod daudz spara darboties, ikreiz pasakot tādas svarīgas lietas, ko esi ievērojis. Paldies Tev!
Vasara ikvienam pilna plānu un tomēr, reizi pa reizei, es ieskatījos šeit ar domu, ja nu esmu palaidusi garām jauno vēstuli?😊
Pati izdzīvoju skaistos svētkus kā dejotāja un jāsaka, ka pāri sagurumam, tulznām, sāpošiem muskuļiem, es jau gaidu nākamos svētkus, jo būt tajos kā dalībniekam ir kas ļoti, ļoti īpašs.
Man prieks, ka arī Tev bija iespēja tos baudīt no visdažādākajiem punktiem- nākamajos vēl jāpievieno kāds deju solis 😊
Lai skaista un atpūtas brīžiem pilna atlikusī vasara!
Kurš gan sāka blandīties pa blakus tabiņiem, ja šo vēstuli nepacietīgi gaidījām mēnesi? :D Labi tomēr, ka ir vēl citi tīkli, kuros vismaz ar acs kaktiņu pamanīt, ka pasaule griežas, lietas notiek un gan jau vēstule arī kaut kur lēnām top :)
Liels prieks par Instrumentu jauno dziesmu, ļoti lipīga, skanīga, jaudīga. Bet vēl lielāks prieks par to, ka tā, cerams (?), iezīmē kaut kā jauna, lielāka sākumu. Koncerts Daugavas stadionā pirms nu jau cik gadiem joprojām ir viens no maniem mīļākajiem koncertiem, uz kuru jebkad nācies būt. Gaidām! :)
Un par Dziesmu svētkiem runājot... Ehhh, jūtos ļoti līdzīgi, jo man arī šķiet, ka nav vēl tādi vārdi izdomāti, lai varētu pienācīgi aprakstīt to, ko piedzīvo katrs, kurš tajā tautas brīnumā ir bijis iesaistīts. Neatkarīgi no tā, cik reižu jau esi piedalījies, emocijas katru reizi izplaukst no jauna, vienmēr spilgtas, spēcīgas un spēcinošas, augšup ceļošas un galvenais - patiesas, tīras, skaidras. Tās stāv pāri gan visām tām nebūšanām ar ēdienu, rindām, laika apstākļiem un citiem sīkumiem (tostarp arī palikšanu pilnībā bez balss, kā man tas gadījās tieši Noslēguma koncerta rītā...), gan arī tādā lielākā mērogā - iedod pārliecību, drošību, vienotību, tautisku mīlestību.
"Runā Rīga" ļoti uzrunā 🙂 Sešgadniece, kas ir Instrumentu fane kopš sāk saklausīt skaņas, to atskaņo vismaz reizi dienā 😄
Hehe, paldies! Jā, tad dzirdēts, ka īstā dimensija sākas no sestās klausīšanās reizes :)
Tātad Tev mēneša laikā ir notikuši 9 lieli notikumi, kas "parastam" cilvēkam katrs atsevišķi jau būtu kā lielais mēneša notikums! 😅 Paldies par to, ka līdzdali piedzīvoto un parādi aizkulises, kas episkajiem lācīšiem vēderā.
Par "Runā Rīga" - visi mani ģimenes locekļi, kuri spēj patstāvīgi izvēlēties mūziku, iznākšanas dienā neskaitāmas reizes noklausījāmies dziesmu un noskatījāmies klipu. Tad nu kopš tā brīža dzirdam to vairākas reizes dienā. Rekords šķiet bija tad, kad ārā betonēju sētas stabus, un mans piecgadnieks teica, lai dziesmu laižu uz riņķi. Pēc septītās reizes pajautāju, vai varu uzlikt kādu citu dziesmu, un saņēmu abtildi: "Nē, nē, lai paliek". Un tad vēl padsmit reizes dzirdēju.
Katrā ziņā pirmās emocijas bija "Ooooo, Instrumentiem joprojām RIKTĪGI ir iekšā un viņi laiž arī ārā", prieks, ka neapstājaties pie kaut kādām ierastām dziesmu formulām. YouTube par dažādiem mūziķiem var atrast gan parodijas, gan nopietnus video "How to write a song like X", bet par jums tādu īsti nevarētu sagatavot. Ar nepacietību gaidu turpinājumu - ceru, ka turpināsiet mani pārsteigt. Un arī ceru, ka būs vēl kādas sadarbības ar dižajiem Latvijas rīmdariem.
Jāni, paldies Tev par sirsnīgo sajūtu atspoguļojumu. Tu man no laika gala dod daudz spara darboties, ikreiz pasakot tādas svarīgas lietas, ko esi ievērojis. Paldies Tev!
Vasara ikvienam pilna plānu un tomēr, reizi pa reizei, es ieskatījos šeit ar domu, ja nu esmu palaidusi garām jauno vēstuli?😊
Pati izdzīvoju skaistos svētkus kā dejotāja un jāsaka, ka pāri sagurumam, tulznām, sāpošiem muskuļiem, es jau gaidu nākamos svētkus, jo būt tajos kā dalībniekam ir kas ļoti, ļoti īpašs.
Man prieks, ka arī Tev bija iespēja tos baudīt no visdažādākajiem punktiem- nākamajos vēl jāpievieno kāds deju solis 😊
Lai skaista un atpūtas brīžiem pilna atlikusī vasara!
P.s “Runā Rīga” patiesi uzrunā, klips izcils!✨
Kurš gan sāka blandīties pa blakus tabiņiem, ja šo vēstuli nepacietīgi gaidījām mēnesi? :D Labi tomēr, ka ir vēl citi tīkli, kuros vismaz ar acs kaktiņu pamanīt, ka pasaule griežas, lietas notiek un gan jau vēstule arī kaut kur lēnām top :)
Liels prieks par Instrumentu jauno dziesmu, ļoti lipīga, skanīga, jaudīga. Bet vēl lielāks prieks par to, ka tā, cerams (?), iezīmē kaut kā jauna, lielāka sākumu. Koncerts Daugavas stadionā pirms nu jau cik gadiem joprojām ir viens no maniem mīļākajiem koncertiem, uz kuru jebkad nācies būt. Gaidām! :)
Un par Dziesmu svētkiem runājot... Ehhh, jūtos ļoti līdzīgi, jo man arī šķiet, ka nav vēl tādi vārdi izdomāti, lai varētu pienācīgi aprakstīt to, ko piedzīvo katrs, kurš tajā tautas brīnumā ir bijis iesaistīts. Neatkarīgi no tā, cik reižu jau esi piedalījies, emocijas katru reizi izplaukst no jauna, vienmēr spilgtas, spēcīgas un spēcinošas, augšup ceļošas un galvenais - patiesas, tīras, skaidras. Tās stāv pāri gan visām tām nebūšanām ar ēdienu, rindām, laika apstākļiem un citiem sīkumiem (tostarp arī palikšanu pilnībā bez balss, kā man tas gadījās tieši Noslēguma koncerta rītā...), gan arī tādā lielākā mērogā - iedod pārliecību, drošību, vienotību, tautisku mīlestību.