Es esmu vienas trakas nedēļas vidū. Ar pussapakotu čemodānu un lidmašīnas biļeti kabatā. Un skatos kalendārā, ka atvadīties mēs pagūsim diezgan jaudīji - šonedēļ 4 koncerti un nākamnedēļ vēl atskriešu uz 2.
Manu kalendāru satiksi šīs vēstules beigās.
Bet ir tiiiiik forši tik daudz spēlēt! Es vienkārši kaifoju. Un, kad iedomājos, ka lielākā daļa no šīs mūzikas pirms pāris gadiem vēl tikai sēdēja manos voicememos un prātā - vispār tirpiņas pārskrien.
Un tie SHIPSEA mūziķi! Laimīgs.
Ir jāsāk beigt
Ir traka nedēļa - atlikušas nepilnas 7 dienas, līdz es sakrāmēšu savu mugursomu kā students. Tiem, kas te iemaldījušies pirmo reizi - jūnijā saņēmu ziņu, ka esmu uzņemts augstskolā Zviedrijā. Un tagad šis trakais solis ir jāpārvērš darbībā. Turpmākos 2 gadus es dzīvošu Stokholmā, studēšu Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Es to daru, lai gūtu apstiprinājumu, ka šādi soļi ir iespējami arī 20 gadus pēc pirmā diploma iegūšanas.
Jā, es mācīšos kursā, kurš saucas Music Production. Kompozīcija un skaņas veidošana. Un tiem, kuri saka “Jāni, kas tad Tev vēl jāmācās?” Es atbildu: “Viss!”
Nodomāju pirms dažām dienām - es beidzot esmu tā kārtīgi iemācījies mācīties. Viens ir tādas zināšanu lietas, kas mums saliek prātu pa plauktiņiem skolā, bet tālāk tas grūtākais - pēc tiem saviem 30. 40 noturēt vēlmi dzīvot, pasauli un iespējas piedzīvot arvien foršāk. Arvien īstāk! Jo, būsim reāli - ar gadiem tiešām nāk klāt dažādas jaunas iespējas. Tas, ko Tev dod neatkarība, laiks, finansiālās iespējas. Bet grūtākais, ko spēt noturēt - interese par to, ko ar to visu iesākt. Ir laiks, varbūt arī nauda, bet ir tāds nogurums arī no visa, reizēm palicis pāri vairs tikai besis, ka kaut kā no tā nav gana. Vai arī ir gana, bet vienkārši nav jegas nekam. Tas ir baigi, baigi traki.
Un, ja kāds jūtas tieši tā, tad droši uzrakstiet, es mēģināšu no savas pieredzes kādreiz dot kādu vingrinājumu motivācijas atgūšanai. Es esmu tur bijis.
Kā Tu pārvari bezjēdzības posmus savā dzīvē? Vai Tev vispār tādi kādreiz ir?
Uz skolu
Un, jā, doma par skolu un sevis nolikšana trasē atpakaļ par daudziem apļiem man šķita vislabākā ēsma, lai uz dzīves makšķeres noķertu kādu pavisam jaunu lomu.
Skaidrs, ka es jutīšos kā sīkais atkal - nezinādams valodu pietiekami labi (esmu mācījies nu jau pusgadu), nebūdams nekas viņu mūzikas vidē, sažmiedzis jostu, lai tiktu ar visiem maksājumiem galā, jo skaidrs, ka nevarēšu koncertēt tik daudz kā ierasts. Un visvairāk es apbrīnoju manu Zani, kura no sākta gala teikusi jā šādai, iespējams, pilnīgi absurdai avantūrai - laikā, kad ģimenē ir divi mazi bērni. Bet mēs varēsim.
Un es turpināšu šeit rakstīt, lai Tu zini, kas ar mani notiek. Un es ļoti ceru, ka pusceļā man Tev nebūs jāsaka, ka mums tomēr nepietika spēka, motivācijas vai naudas, lai šo turpinātu. Es Tev stāstīšu visu par skolu, lai tas varbūt spētu iedrošināt darīt kaut kā līdzīgi. Jo sevišķi, ja Tev vairs nav 20.
Manu kalendāru satiksi šīs vēstules beigās.
Rīgas ēras noslēguma nedēļa
Šis brauciens būs tāls un traks. Un tas jau it kā bija zināms. Jau pirms vasaras minēju, ka tuvāko mēnešu plāns ir 30 koncerti. Šis skaits pa vidu ir apaudzis ar vēl apmēram 10 papildus mini notikumiem - vērienīgiem festivāliem pilsētas svētkiem un solo koncertiem. Esmu pavisam neplānoti paviesojies arī dažās supermīlīgās kāzās, bet visa šī maratona fināla spurts ir iesācies tagad.
4 koncerti šonedēļ, 2 nākamnedēļ un 1 aiznākamnedēļ.
Un tad jau manis būs stipri mazāk. Pareizāk sakot, es gatavošos nākamajai atkalbūšanai.
Lūk, plāns šai nedēļai!
Trešdien SHIPSEA Stricka villas dārzā
Par šo es gribu dažus vārdus pateikt.
Redzi, tā sanācis, ka manu ceļu ļoti sargājis un atbalstījis mans brālēns un bērnības tuvākais draugs Mārtiņš Mielavs. Viņš savulaik kopā ar biedriem izveidoja kafejnīcu “Piens”, vēlāk iesāka “Piena svētkus”, vēl pēc tam atklāja un atjaunoja Stricka villu. Un visās šajās norisēs es esmu laimīgi trāpījies pa vidu - gan piemetot pa ideju pagalītei šī ugunskura kvēlei, gan arī rasdams iespēju radoši izpausties.
Tā, piemēram, “Piens”, manuprāt, bija ļoti svarīga platforma, lai mēs ar “Instrumentiem” iesāktu savu lidojumu un piepulcētu pilnu Arēnu, kad bijām tik tikko izdevuši savu pirmo albumu. Vai varbūt atceries koncerta reklāmu uz kafijas cukuriņiem vai to lielo baneri, ko varēja redzēt no “Piena” terases? Vēlāk, līdz ar “Piena svētkiem” radās arī pirmais SHIPSEA sastāvs, pēcāk “Nepāriet”, solo programma balsij, klavierēm un neredzamam korim.
Es par šo nodaļu noteikti uzrakstīšu atsevišķi, kad tuvosiemies SHIPSEA 10 gadu notikumam. Tas nākamvasar.
Bet kāpēc es šo visu iesāku? Jo 16.augustā Mārtiņam jeb Mielavēnam ir dzimšanas diena. Un es uzskatu, kā tā nevar būt nejaušība, ka šajā dienā es varu visu sumināt ar koncertu Stricka villas dārzā.
To šarmanto koka skatuvīti Tu jau pazīsti. Bet vai zinājāt kā pirms SHIPSEA uzstāsies mana mīļākā LV grupa “Kautkaili”. Viņiem piemīt seksīgākā skaņa latviešu popmūzikā, manuprāt. Labojiet mani, ja jums ir vēl kāds piemērs prātā.
Un, protams, likumsakarīgi, ka SHIPSEA koncertā piedalīsies arī Kristīne Pāže, jo viņas balss ir skaistākā vitrāža “Apgaismo mani” dziesmu logā.
Vakara plāns:
19:20 Kautkaili
21:30 SHIPSEA
Sanākam kopā šai vakarā, lūdzu? Es ļoti gribu satikt visus vēstuļotājus, kuri dzīvo Rīgā, pirms aizbraucu prom. Sanākam visi un noķeram to foršo “Piena” vasaru smaržu? Un paķeram kādu kastīti krūmmelleņu Mārtiņa dzimšanas dienas kūkai.
Arī parējie nedēļas notikumi ir man ārkārtīgi būtiski, bet par tiem vairāk esmu pastāstījis vai vēl stāstīšu Instagramā un Tviterī, atvainojiet, X.
Ceturtdien SHIPSEA A cappella solo koncerts Sv. Sīmaņa baznīcā
Mežezera mūzikas vakara koncerts Jaunolainē
Koncertsērija Augusta debesīs Dikļos
Es Tevi gaidīšu
Ja vien neesmu Tev galīgi apnicis.
Jā, es tiešām Tevi gaidīšu, jo nezinu, kad vēl atkal būs iespēja tik vērienīgi satikties.
Un pēc nākamnedēļas es būšu atpkaļ uz otro atvadu kārtu. Diviem lieliskiem koncertiem. Ar ļoti atšķirīgiem konceptiem.
Viens - kopīga meditācija un plūdums duetā ar Unu Danielu Mēnesnīcā.
Otrs - grand finale 26.08. Līgatnes ZEITā. Kā zināms, tā būs arī manas dzimšanas dienas sagaidīšanas nakts. Šai dienā paredzēts vēl kāds episks pārsteigums. Bet par to visu pēc nedēļas.
Lai Tev prieks darīt to, ko es iesācis! Un iesākusi.
Mīlu,
Šipīts
Pēcvārda vietā
Vai es teicu, ka es tak beidzot satiku Čipsi un dullo? Iedomājies, viņi vienkārši otrdien atnāca ierakstīties uz mūsu studiju.
Paldies par brīnišķīgo koncertu K. K. fon Stricka villā! 🤍 Lai lielisks un bagātinošs studiju laiks Zviedrijā! 🥳
Tiekamies rītdien, lai vēl vienu skaistu mirkli dalītu zem augusta debesīm 🙌🏽🙌🏽🙌🏽