Piektdien būtu grēks nebraukt uz koncertu, Jaunolaine gluži blakus un visu vasaru ķeru SHIPSEA koncertus, un nenoķeru! Lai piektdien skaisti skan, tiekamies!
Mīļais brīnišķīgais Jāni! Tu tiik labi apraksti un izsaki sajūtas un domas❣️ Tā jau ir - dzīves ceļš gluži dabiski veidojas posmos, periodos, kur katrā kaut kas izaug un nobriest un tad, gluži kā augļu koks, atkal no jauna zied un nes nākamos augļus. Un tas nav nekas tā īpaši konstruēts, bet dabisks process, kurā, manuprāt, arī var smelties motivāciju. Es to salīdzinoši pavisam nesen sapratu un iemācījos tā īsti izjust - mēs, cilvēki, taču, esam būtībā tādi paši - no mazas sēkliņas iekodētas augšanas programmas, savā augšanas ceļā sastopot dažādus iespaidus, skolotājus, domubiedrus, draugus un arī vētru, plūdu u. c. grūtības, un šajā nebeidzamajā ciklā turpināmies. Un, ja uz kādu brīdi arī pazūd jēga un motivācija, arī to pieņemt, varbūt kā "mazītiņu ziemu", un pieņemt, atļaut, apzināties, ka tā var būt. Atļaut sev ievilkt elpu... Protams, svarīgi ir nepalikt šajā ziemā, bet ļaut nākt jaunam pavasarim - ar plaukstošām lapām, ziediem, arī salnām, ar visu, ko pavasaris iemieso! Bet es arī ļoti piekrītu šim Tavam jautājumam: "Bet grūtākais, ko spēt noturēt - interese par to, ko ar to visu iesākt." Un iedvesmu šim es no sirds novēlu Tev, un mums katram, visiem! Uz tikšanos dzīves svinēšanā ar draugiem un domubiedriem Stricka villā, un, lai nākamajā gadalaikā viss brīnišķīgi veicas un izdodas! ❤️🥰😘
man jēgas meklējumos patīk Salamana Mācītāja pārdomas lasīt.. tur ir jautājumi un atbildes un atkal jautājumi. šķiet skaisti un mierinoši, ka vīrs, kurš Dievam izlūdzās gudrību, un to bagātīgi arī saņēma.. un arī viņam bija tik daudz jautājumu kā mums uzticēto laiku dzīvot..
Es nezinu ar ko lai sāk. Diemžēl motivācija sacerēt jaunu mūziku ir pazudusi. Šķietami tāpēc, ka esmu sākusi iepazīt repa un grafiti pasaules. Tas paņem par daudz spēka un emociju. Varbūt vari ko ieteikt kā atgūt motivāciju rakstīt dziesmu vārdus?
Citādi katru otro dienu pavadu asarās, bet Tava aizbraukšana nemaz nepalīdz beigt skumt. Lai gan ar nepacietību gaidu, kad atgriezīsies Latvijā, un ar jaunu elpu metīsies pazust viedot jaunu mūziku!
Diemžēl jau zinu, ka Fon Stricka villas koncertā birs asaras, jo esmu tur gana daudz apmeklējusi Tavus koncertus..
Lai skaisti koncerti, siltās vasaras novakarēs, neaizmirstas dziesmu vārdi un top daudz kā jauna, atrodoties Zviedrijā!
Matilde :)
P.S. Grupa "Kautkaili" ir fantastiska! Īpaši dziesmas "Kurš pirmais?" un "Augam viens no otra projām".
Paldies par brīnišķīgo koncertu K. K. fon Stricka villā! 🤍 Lai lielisks un bagātinošs studiju laiks Zviedrijā! 🥳
Tiekamies rītdien, lai vēl vienu skaistu mirkli dalītu zem augusta debesīm 🙌🏽🙌🏽🙌🏽
Piektdien būtu grēks nebraukt uz koncertu, Jaunolaine gluži blakus un visu vasaru ķeru SHIPSEA koncertus, un nenoķeru! Lai piektdien skaisti skan, tiekamies!
Mīļais brīnišķīgais Jāni! Tu tiik labi apraksti un izsaki sajūtas un domas❣️ Tā jau ir - dzīves ceļš gluži dabiski veidojas posmos, periodos, kur katrā kaut kas izaug un nobriest un tad, gluži kā augļu koks, atkal no jauna zied un nes nākamos augļus. Un tas nav nekas tā īpaši konstruēts, bet dabisks process, kurā, manuprāt, arī var smelties motivāciju. Es to salīdzinoši pavisam nesen sapratu un iemācījos tā īsti izjust - mēs, cilvēki, taču, esam būtībā tādi paši - no mazas sēkliņas iekodētas augšanas programmas, savā augšanas ceļā sastopot dažādus iespaidus, skolotājus, domubiedrus, draugus un arī vētru, plūdu u. c. grūtības, un šajā nebeidzamajā ciklā turpināmies. Un, ja uz kādu brīdi arī pazūd jēga un motivācija, arī to pieņemt, varbūt kā "mazītiņu ziemu", un pieņemt, atļaut, apzināties, ka tā var būt. Atļaut sev ievilkt elpu... Protams, svarīgi ir nepalikt šajā ziemā, bet ļaut nākt jaunam pavasarim - ar plaukstošām lapām, ziediem, arī salnām, ar visu, ko pavasaris iemieso! Bet es arī ļoti piekrītu šim Tavam jautājumam: "Bet grūtākais, ko spēt noturēt - interese par to, ko ar to visu iesākt." Un iedvesmu šim es no sirds novēlu Tev, un mums katram, visiem! Uz tikšanos dzīves svinēšanā ar draugiem un domubiedriem Stricka villā, un, lai nākamajā gadalaikā viss brīnišķīgi veicas un izdodas! ❤️🥰😘
man jēgas meklējumos patīk Salamana Mācītāja pārdomas lasīt.. tur ir jautājumi un atbildes un atkal jautājumi. šķiet skaisti un mierinoši, ka vīrs, kurš Dievam izlūdzās gudrību, un to bagātīgi arī saņēma.. un arī viņam bija tik daudz jautājumu kā mums uzticēto laiku dzīvot..
Mīļo, Šipsīt!
Es nezinu ar ko lai sāk. Diemžēl motivācija sacerēt jaunu mūziku ir pazudusi. Šķietami tāpēc, ka esmu sākusi iepazīt repa un grafiti pasaules. Tas paņem par daudz spēka un emociju. Varbūt vari ko ieteikt kā atgūt motivāciju rakstīt dziesmu vārdus?
Citādi katru otro dienu pavadu asarās, bet Tava aizbraukšana nemaz nepalīdz beigt skumt. Lai gan ar nepacietību gaidu, kad atgriezīsies Latvijā, un ar jaunu elpu metīsies pazust viedot jaunu mūziku!
Diemžēl jau zinu, ka Fon Stricka villas koncertā birs asaras, jo esmu tur gana daudz apmeklējusi Tavus koncertus..
Lai skaisti koncerti, siltās vasaras novakarēs, neaizmirstas dziesmu vārdi un top daudz kā jauna, atrodoties Zviedrijā!
Matilde :)
P.S. Grupa "Kautkaili" ir fantastiska! Īpaši dziesmas "Kurš pirmais?" un "Augam viens no otra projām".