Discussion about this post

User's avatar
Linda's avatar

Paldies par kārtējo vēstuli. Mirklis apstāties un ieelpot katru burtu.

Epasta iedvesmota, ieslēdzu fonā Mini Dzimšanas Dienu. Abi ar dēlēnu priecīgi azartiski kārtojām viņa istabu, mūzikas pavadīti, un es domāju, cik ļoti gribētos uz kādu intīmāku Tavu koncertu. Un tad es izdomāju pamest gaisā vienu traku domu (jo - "Ja nu!!!") Kā būtu ar kādu klusu un noslēpumainu mini koncertu epastu listē esošajiem? Varbūt kādai "Mini Dzimšanas Dienai" apritot? :) Jo tie, kas te- tie zina un svin ar Tevi katru mazo prieku!

Paldies vēlreiz!

Expand full comment
Kaiva's avatar

“ Pēc vētras nāk miers, tam līdzās - tukšums. Tukšums pamazām pārtop par telpu, kurā var sākt darboties. Es tagad ņemu rokās pildspalvu un sāku.” Šis ir tik spēcīgi, ka gribas ņemt to pildspalvu un sākt ar to, ka uzrakstu šo citātu un pielieku kaut kur ikdienas skrējienā redzamā vietā, lai tad, kad tas tukšums atkal piezogas - varu to noķert un pārvērst par telpu, kurā darboties, citādi tajā tukšumā var pazust. Nostāties baltas lapas priekšā katru reizi ir tik biedējoši un satraucoši vienlaicīgi - ar ko sākt. Kas tur būs, kas sanāks un vai vispār sanāks? Bet ja nemēģina, tad jau garantēts, ka nesanāks un tad jau labāk to dzīvi pabeigt ar pārdomām ka es vismaz darīju un centos, nevis neizmantoju man dotās iespējas, vai ne? Nu baigi labi, īsāk sakot. Paldies, ka dalies savās pārdomās, ka esi tāds īsts, līdzāspastāvošs, sadzirdams cilvēks - ne tikai radio, Spotify un koncertos no skatuves. Tavas ziņas iedvesmo tiešām atsākt pierakstīt, tā ir tik brīnišķīga pašterapija. 🤍

Expand full comment
22 more comments...

No posts