Paldies par kārtējo vēstuli. Mirklis apstāties un ieelpot katru burtu.
Epasta iedvesmota, ieslēdzu fonā Mini Dzimšanas Dienu. Abi ar dēlēnu priecīgi azartiski kārtojām viņa istabu, mūzikas pavadīti, un es domāju, cik ļoti gribētos uz kādu intīmāku Tavu koncertu. Un tad es izdomāju pamest gaisā vienu traku domu (jo - "Ja nu!!!") Kā būtu ar kādu klusu un noslēpumainu mini koncertu epastu listē esošajiem? Varbūt kādai "Mini Dzimšanas Dienai" apritot? :) Jo tie, kas te- tie zina un svin ar Tevi katru mazo prieku!
“ Pēc vētras nāk miers, tam līdzās - tukšums. Tukšums pamazām pārtop par telpu, kurā var sākt darboties. Es tagad ņemu rokās pildspalvu un sāku.” Šis ir tik spēcīgi, ka gribas ņemt to pildspalvu un sākt ar to, ka uzrakstu šo citātu un pielieku kaut kur ikdienas skrējienā redzamā vietā, lai tad, kad tas tukšums atkal piezogas - varu to noķert un pārvērst par telpu, kurā darboties, citādi tajā tukšumā var pazust. Nostāties baltas lapas priekšā katru reizi ir tik biedējoši un satraucoši vienlaicīgi - ar ko sākt. Kas tur būs, kas sanāks un vai vispār sanāks? Bet ja nemēģina, tad jau garantēts, ka nesanāks un tad jau labāk to dzīvi pabeigt ar pārdomām ka es vismaz darīju un centos, nevis neizmantoju man dotās iespējas, vai ne? Nu baigi labi, īsāk sakot. Paldies, ka dalies savās pārdomās, ka esi tāds īsts, līdzāspastāvošs, sadzirdams cilvēks - ne tikai radio, Spotify un koncertos no skatuves. Tavas ziņas iedvesmo tiešām atsākt pierakstīt, tā ir tik brīnišķīga pašterapija. 🤍
Paldies, Kaiva. Man prieks, ka Tu tā pasaki. Un tā ir liela lieta, ja tie mani rakstiņi palīdz arī Tev kļūt rakstošākai, pašrefleksīvākai. Tas ir ceļš uz radošumu! Atsūti kādreiz kaut ko palasīt arī mums te.
Šādas vēstules ļauj atgriezt to TE un TAGAD sajūtu. Nedaudz iepauzēt dienu, saņemt atgādinājumu, ka jāpaelpo, saņemt apstiprinājumu, ka ne mums vieniem bērni nodrošina agrus rītus. Cilvēcība, īstums, tuvums un ... normalitāte. Saņēmu vairāk kā jebkad būtu gaidījusi no šiem ziņojumiem, turklāt, atšķirībā no citiem, kam piesakos, bet beigās tā arī neatveru, šos izlasu līdz galam. Paldies!
Man prieks, ka tā. Es arī saņemu to TE un TAGAD sajūtu. Pašam ir iemesls "reģistrēt" laiku un notikumus nedēļas nogrieznī. Es ceru, ka man pietiks spēka to turpināt līdz uzvarai - vismaz vienu gadu, kā esmu sev nospraudis.
Vakar izsūtīju jauno vēstuli. Un tagad atslēgšu prātiņu - dodamies uz kalnu.
Kā Tu visu paspēj? Domāju - bērni, darbs, māja(saprotams, privātmāju un teritoriju ap to ir tik grūti un laikietilpīgi uzturēt!). Kas Tev palīdz galvā salikt visu pa plauktiņiem un mūždien nebūt stresā, domājot par nākamo darbu sarakstā? (Varbūt par šo var uzrakstīt pat kādu vēstuli) paldies jau iepriekš par atbildi!☀️🙏
Es ne tuvu visu nevaru uzspēt. Bet mēģinu žonglēt, cik iespējams. Miega vienmēr bišķīt par maz, bet gaidām, kad bērni paaugsies, tad ceram uz daudz labāku naktsmieru :)
Ak, laimīgie bērni! Nu visi tie, kam top dziesmu cikliņš :)
Manā dzīvē ir diezgan daudz mūzikas, un gandrīz tikpat daudz tādas, ar kurām kaut kā veidojas attiecības. Ar dažām kā vētrains dienesta romāns, ar dažām kā nesaprotama vilkme pie otra. Ar "Sēkla sniegā" tās bija kā lēns gājiens garām, bet ar vēlmi tās tuvumā apstāties. Katru reizi šis gājiens bija arvien tuvāks un vēlme būt blakus ilgāk 🤍 Man ne pārāk patīk lietot vārdu "kosmoss", bet, starp vēl bariņu citām Tavām dziesmām, arī šī ir tā, par kuru gribas teikt - nu kā? No kurienes var nākt tik skaista melodija?! 😇
Un protams - šo esmu izgavilējusies jau visās malu malās - tiekamies mūzikā 🤍 26.maijā 🖐
O, man prieks, ka "Sēkla sniegā" Tev pieķērusies. Tas ir tas Knuta Skujenieka dzejolis - baigi liels un nozīmīgs vārdu sakopojums. Šī man ir Latvijas mīlestības dziesma.
Cik brīnišķīgi, ka ir šādas vēstules! Tieši šajā brīdī, kad top komentārs, ir piektdienas vakars, pārskatīju savu e-pastu un pamanīju, ka esmu tieši šo vēstuli esmu atstājusi uz "unread" jeb labākais uz brīvdienām! Lielisks veids, kā pāriet atpūtā! :)
Paldies par kārtējo vēstuli. Mirklis apstāties un ieelpot katru burtu.
Epasta iedvesmota, ieslēdzu fonā Mini Dzimšanas Dienu. Abi ar dēlēnu priecīgi azartiski kārtojām viņa istabu, mūzikas pavadīti, un es domāju, cik ļoti gribētos uz kādu intīmāku Tavu koncertu. Un tad es izdomāju pamest gaisā vienu traku domu (jo - "Ja nu!!!") Kā būtu ar kādu klusu un noslēpumainu mini koncertu epastu listē esošajiem? Varbūt kādai "Mini Dzimšanas Dienai" apritot? :) Jo tie, kas te- tie zina un svin ar Tevi katru mazo prieku!
Paldies vēlreiz!
Tu zini, man tieši tāda doma arī prātā virmo. Varbūt piefiksē 1.jūniju - tā ir albuma dzimšanas diena. Varbūt kaut kas būs!
“ Pēc vētras nāk miers, tam līdzās - tukšums. Tukšums pamazām pārtop par telpu, kurā var sākt darboties. Es tagad ņemu rokās pildspalvu un sāku.” Šis ir tik spēcīgi, ka gribas ņemt to pildspalvu un sākt ar to, ka uzrakstu šo citātu un pielieku kaut kur ikdienas skrējienā redzamā vietā, lai tad, kad tas tukšums atkal piezogas - varu to noķert un pārvērst par telpu, kurā darboties, citādi tajā tukšumā var pazust. Nostāties baltas lapas priekšā katru reizi ir tik biedējoši un satraucoši vienlaicīgi - ar ko sākt. Kas tur būs, kas sanāks un vai vispār sanāks? Bet ja nemēģina, tad jau garantēts, ka nesanāks un tad jau labāk to dzīvi pabeigt ar pārdomām ka es vismaz darīju un centos, nevis neizmantoju man dotās iespējas, vai ne? Nu baigi labi, īsāk sakot. Paldies, ka dalies savās pārdomās, ka esi tāds īsts, līdzāspastāvošs, sadzirdams cilvēks - ne tikai radio, Spotify un koncertos no skatuves. Tavas ziņas iedvesmo tiešām atsākt pierakstīt, tā ir tik brīnišķīga pašterapija. 🤍
Paldies, Kaiva. Man prieks, ka Tu tā pasaki. Un tā ir liela lieta, ja tie mani rakstiņi palīdz arī Tev kļūt rakstošākai, pašrefleksīvākai. Tas ir ceļš uz radošumu! Atsūti kādreiz kaut ko palasīt arī mums te.
Šādas vēstules ļauj atgriezt to TE un TAGAD sajūtu. Nedaudz iepauzēt dienu, saņemt atgādinājumu, ka jāpaelpo, saņemt apstiprinājumu, ka ne mums vieniem bērni nodrošina agrus rītus. Cilvēcība, īstums, tuvums un ... normalitāte. Saņēmu vairāk kā jebkad būtu gaidījusi no šiem ziņojumiem, turklāt, atšķirībā no citiem, kam piesakos, bet beigās tā arī neatveru, šos izlasu līdz galam. Paldies!
Man prieks, ka tā. Es arī saņemu to TE un TAGAD sajūtu. Pašam ir iemesls "reģistrēt" laiku un notikumus nedēļas nogrieznī. Es ceru, ka man pietiks spēka to turpināt līdz uzvarai - vismaz vienu gadu, kā esmu sev nospraudis.
Vakar izsūtīju jauno vēstuli. Un tagad atslēgšu prātiņu - dodamies uz kalnu.
Kā Tu visu paspēj? Domāju - bērni, darbs, māja(saprotams, privātmāju un teritoriju ap to ir tik grūti un laikietilpīgi uzturēt!). Kas Tev palīdz galvā salikt visu pa plauktiņiem un mūždien nebūt stresā, domājot par nākamo darbu sarakstā? (Varbūt par šo var uzrakstīt pat kādu vēstuli) paldies jau iepriekš par atbildi!☀️🙏
Es ne tuvu visu nevaru uzspēt. Bet mēģinu žonglēt, cik iespējams. Miega vienmēr bišķīt par maz, bet gaidām, kad bērni paaugsies, tad ceram uz daudz labāku naktsmieru :)
Skaistas vēstules, skaisti vārdi... Kā ar Instrumentu nošu grāmatu, kas kaut kad tika pieminēta, vai tā taps vai joprojām idejas statusā?
Tev taisnība, Elvita! Tāda nošu grāmata ir plānā un varētu tapt uz gada nogali!
Paldies! Riktīgi foršas tās vēstules. Es savukārt gaidu sestdienu, jā, brauksim uz Goru! Un arī gaidu tās bērnu darbu dziesmiņas.
Čau, Liene! Baigi forši bija GORĀ. Un es ļoti novērtēju, ka Tu arī tur biji klāt. Prieks bija satikties!
Abpusēji, koncerts bija brīnišķīgs, laiks paskrēja kā mirklis, palika domas un pārdomas, emocijas un pielīpošas melodijas dungošanai. Vēlreiz paldies!
Ak, cik priecīga ziņa par tikšanos Kurzemes pusē! ✨
Jā, es jau sāku gaidīt. Šķiet gan tik nenormāli tālu vēl! Varbūt, ka tiekamies vēl kaut kur drīzāk. Došu ziņu!
Ak, laimīgie bērni! Nu visi tie, kam top dziesmu cikliņš :)
Manā dzīvē ir diezgan daudz mūzikas, un gandrīz tikpat daudz tādas, ar kurām kaut kā veidojas attiecības. Ar dažām kā vētrains dienesta romāns, ar dažām kā nesaprotama vilkme pie otra. Ar "Sēkla sniegā" tās bija kā lēns gājiens garām, bet ar vēlmi tās tuvumā apstāties. Katru reizi šis gājiens bija arvien tuvāks un vēlme būt blakus ilgāk 🤍 Man ne pārāk patīk lietot vārdu "kosmoss", bet, starp vēl bariņu citām Tavām dziesmām, arī šī ir tā, par kuru gribas teikt - nu kā? No kurienes var nākt tik skaista melodija?! 😇
Un protams - šo esmu izgavilējusies jau visās malu malās - tiekamies mūzikā 🤍 26.maijā 🖐
Un jā - miegs no rītiem ir laba štelle 💥 Izbaudi!
O, man prieks, ka "Sēkla sniegā" Tev pieķērusies. Tas ir tas Knuta Skujenieka dzejolis - baigi liels un nozīmīgs vārdu sakopojums. Šī man ir Latvijas mīlestības dziesma.
Paldies, no šī brīža šo dziesmu dzirdu vēl savadāk!
Un no sirds - paldies, ka esi un ir 🤍
Paldies par vēstuli! Es, personīgi, tik ļoti gaidīju mūziku mazajiem ☺️ tās ir ļoti priecīgas ziņas ❤️
Jā, tikko dažas dienas atpakaļ to cikliņu pabeidzu. Ir 9 jaunas dziesmiņas + "Mini dzimšanas diena". Brauc 16.aprīlī uz pirmizrādi! https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/127333
Katru reizi ieraugot paziņojumu no e-pasta ar vārdu Shipsea, smaids sejā garantēts:)
Un man smaids arī! Paldies, ka lasi manus burtus, Diāna!
Cik brīnišķīgi, ka ir šādas vēstules! Tieši šajā brīdī, kad top komentārs, ir piektdienas vakars, pārskatīju savu e-pastu un pamanīju, ka esmu tieši šo vēstuli esmu atstājusi uz "unread" jeb labākais uz brīvdienām! Lielisks veids, kā pāriet atpūtā! :)
Forši! Jaunā vēstule ir Tavā pastkastītē. Dod ziņu, kad izlasīsi! Lai superīga nedēļa! Es laižos mazā atvaļinājumā.