Darbs

Kāda jēga strādāt un kāda dzīvot

Č!

Šī būs īsāka vēstule kā ierasts. Es ceru.

Beigās ir viena balss ziņa, un iedomājos, ka ar tādām ik pa laikam šeit padalīšos, jo reizi pa reizei ierunāju mazas pārdomas telefonā.

Es vienkārši šodien aizdomājos par strādāšanu. Cik daudz mēs to darām, lai nopelnītu tam, ko patiesi kārojam un cik mēs savus darbus darām, jo tā mums šķiet viena no mūsu dzīves lielajām jēgām. Vai Tavā ikdienas darbībā ir kas tāds, ko cits vienkārši tik labi neizdarītu? Atbildei nav obligāti jābūt “jā”. Bet tādu jautājumu ir vērtīgi kādreiz sev uzdot.

Man laikam patīk gan tā, gan tā. Gan pilnībā aizrauties un nezināt, cik pulkstens, cik mēs par šo nopelnīsim un kurš gads, gan arī nodalīt savu mājas sajūtu, kur ir tas siltums, laiskošanās, salčuks un filma. Un viss tā mierīgi un prātīgi.

Bet brīžiem viss aiziet virpulī. Dažkārt atjēdzos, ka daru lietas nākotnes vārdā, vispār neizbaudot konkrēto notikumu, turklāt izrādās, ka tā nākotne, par kādu cīnos, man pašam vispār pēcāk nešķiet necik forša. Es atjēdzos, ka daru daudzas lietas tāpēc, ka ir jānopelna nauda, kuru es iztērēju lietām, kas man nesagādā prieku. Apmēram kā strādāt, lai dabūtu naudu dakteriem, kuri labo veselību, kuru Tu sačakarē savā darbā. Vai nav absurds?

Vai arī - ka darbā tāds stress, ka vakarā jādzer vīns un jārij maķītis, savukārt, pa dienu jāpelna nauda sporta zālei, terapeitam un ceļojumam. Citādi var nojūgties.

Kā ir Tev? Vai Tu katru rītu gaidi, kad diena paskries un būs atkal vakars, un Tu beidzot varēsi būt Tu pats, un būs laiks hobijam, kaut kas garšīgs, un zem segas, un seriāls? Lūdzu uzraksti trīs lietas (secībā), kas Tev šķiet svarīgākās/jēdzīgākās Tavā (vai jebkurā) darbā? Un vienu, kas Tev besī Tavās attiecībās ar Tavu darbu.

Šis viss man atnāca kā atklāsme šorīt, kad sajutos patiešām lieliski. Un zini, kas bija citādāk kā citus rītus? Es vienkārši beidzot biju pietiekami izgulējies. Miegs ir par brīvu, savs laiks klusumā ir par brīvu, fiziskas aktivitātes (ļoti daudzas) ir par brīvu.

Esmu aizņemts ar visa paspēšanu. Jāpaspēj viss, ko esmu sabāzis savos dienas plānos - gan tas, ko es patiešām izbaudu - mācības, mājas lietas, lielākā daļa darbu, draudzēšanās, mīļošanās, gan milzīgs apjoms visa tā, ko es vienkārši daru, jo tas nāk un prasa savu rijamo. Mantas, lietas, vietas, nepateiktie nē dažādām norisēm, kur darbojos inerces pēc - tie visi pieprasa savu DAĻU. Un tad tā vietā, lai mazāk gribētu, mēs ejam un nopērkam vēl kaut ko, kas potenciāli varētu sakārtot mūsu dzīvi. Un tad tas tāds neizpakots stāv skapjos. Un prasa. Tas prasa Tavu laiku.

Noslēgumā - viens VoiceMemo no pagājušā gada 10.maija, kad, nākdams kājām mājās no studijas, es kaut kā pateicu pats sev, kas ir darbs. Tā ir dāsna došana, dalīšanās. Un par to Tev pienākas atlīdzība. Cerams, ka Tu esi atradis to, ko vari darīt no sirds.

Ja ne - lūdzu nepadodies un meklē tālāk. Nesamierinies.

Lai patiesa diena!
Jānis

P.S. Un te mazs bonusiņš melomāniem :)

P.P.S. Šodien lasu, varbūt pārdomām par šo tēmu noder arī Tev:

• The 4-Hour Workweek by Timothy Ferriss
• Hell Yeah or No by Derek Sivers

P.P.P.S. Šī vēstule nebija īsāka kā ierasts. Tā gadās.