Līdzīgi kā tovakar tika uzdots jautājums "Nu kā var būt cilvēkam tik skaista balss kā Tev?", līdzīgi es nespēju rast atbildi uz tām sajūtām, ko vakar izdzīvoju. "Nu kā var būt tā, ka viens cilvēks runā un man jau sariesušās asaras? Kā var būt tā, ka viņš sāk izpildīt dziesmu un asaras atrod ceļu uz klēpi?"
Esmu cilvēks, kurš bieži cenšās atrast racionālu un zinātnē balstītu izskaidrojumu it visā. Jāni, tu esi tāds uzskatāms piemērs tam, ka racionāli izskaidrot visu nav iespējams. Es nesaprotu, kādos feju putekšņos Tu esi izvārtījies un kur tos var dabūt, bet citādi izskaidrot Tevi es nespēju.
Kad satikām Tevi gaitenī pirms koncerta, gluži dabisiki izspraucās Tavā virzienā tēmēts "Čau!". Kā senam paziņam. Kad mans līdzi nācējs (+1) pēc tam jautāja, vai mēs esam pazīstami, sabažījos - bet tiešām - neesam jau! Vai Tev tas nelika justies neērti, ja sveši cilvēki uzvedas kā mūžseni kaimiņi?
Šīs bažas gan kā ar roku tika noslaucītas tiklīdz iekārtojāmies sēdvietās. Ne tikai attiecībā uz Tevi, bet arī ar pārējiem skatītājiem (vēstuļu draugiem) bija sajūta - šie ir forši cilvēki, savējie! Raisījās mazās, mīļās vārdu apmaiņas un savstarpējie pieklājības žesti. Kur tobrīd izzuda mana introvertā daba?
Un tik maģisks man šķita mirklis, kad izskan pēdējā dziesma "Siltā gaismā" un kā zinādami caur mākoņiem izlauzušies vakara saules stari, kas apspīd mūs visus. Jutos burtiski kā siltā gaismā, ar smaidu sejā un aizkustinājuma pilnu dvēseli šūpojoties līdzi dziesmas skanējumam. Ar kvalitatīvu mūziku, lieliskiem cilvēkiem apkārt, burvīgā noskaņā un mīlestības pilnā telpā.
Un viens cilvēks pie šī visa ir vainojams. Tu esi vainīgs, ka mēs tovakar bijām neaprakstāmi laimīgi.
Paldies Tev, Jāni, par iespēju piedzīvot šīs sajūtas, kuras nav vārdos izstāstāmas. Paldies, ka atgādināji visaptverošo mīlestību. Gaišumu. Drosmi.
Sintija. Akdieniņ, pat nezinu, ko lai uz šo atbild. 🙈 Ļoti priecājos, protams, par tik jūsmīgiem komplimentiem, no sirds nedomāju, ka tas ir par mani. Tas drīzāk ir tāds laimīgs krustpunkts, kurā īstie cilvēki satiekas ar īstajām idejām. Un tad atveras kaut kādi vārtiņi, nešķiet vairs naivi vai muļķīgi dažādi sirsnīgi vārdi. Paldies Tev, ka esi man līdzās un paldies, ka ap sevi pulcē vēl citus domubiedrus. Dziedinoši! [tik daudz nozīmes tādam vārdam pēkšņi]
Gospeļkoris bija tieši tas, kas salika visu pa plauktiņiem šajā satikšanās skanējumā. Nudien pārsteidza, cik spēcīgi ir iespējams dziedāt kopā tādā mazā skaitā.
Bet kopumā pats formāts ir ļoti pievilcīgs. Žēl, ka pašai uz sitiena neviens jautājums nenāca galvā, tā jau tas parasti notiek, kad visvairāk vajag. Paldies tiem drosmīgajiem, kas tomēr pacēla roku. Varbūt no otras puses tas ir labi - viss tik smalki izklāstīts vēstulēs, ka nemaz neatliek vietas jautājumiem.
Visa karstumā neuztaisīju nevienu foto, ne arī video. Būtu jauki uzmest aci saitei uz citiem foto.
Man tāpat paliek viens jautājums - kā var šo visu paspēt?
Prieks bija Tevi satikt, Elza! Nu, par to paspēšanu, nezinu. Tik daudz arī tomēr paliek neizdarīts. Bet īsumā - ņem tik un rosās :) Un es pateicīgs priecājos par to, kas izdodas. Man milzīgs atbalsts ir Zane. Un mazie rūķīši mājās dod prieku no rīta atkal doties jaunos darbos.
Jāni, sirsnīgs Tev paldies par kopā būšanu. Par iespēju būt daļiņai no tā skaistuma ko radīji svētdien. Tā īsi, un patiesībā arī gari būtu grūti aprakstīt sajūtas kas pārņēma klausoties tevis dziedāto mūziku. Tu esi lielisks tajā ko dari, tā mīlestība un miers ko izstaro, tas ir kas prātam netverams, tikai ar sirdi...
Un domājams priekš manis vienmēr paliks neatbildēts jautājums: nu kā var tik skaisti dziedāt?!
Vēlreiz paldies par to ko sniedz citiem. Noteikti uz tikšanos!
Lai gan arī pašiem šo to sanāca iemūžināt, ļoti priecāšos par linku ar bildēm!
"Paldies" nevar būt par daudz, tādēļ iesākumā lai iet vēl viens "paldies" no manis par to brīnumjauko svētdienas pievakari - tāda ļoti maģiska sajūta, ka līdztekus fantastiskai mūzikai satiec arī palielu bariņu cilvēku, no kuriem lielāko daļu nekad dzīvē iepriekš neesi pat redzējis, bet neticamā kārtā jūties tik ļoti savienots, pazīstams un savējais. Domāju, tas ir nozīmīgs kompliments Tavai mūzikai un personībai, ja reiz teju sveši cilvēki maģiskas atmosfēras iespaidoti uz pāris stundiņām pēkšņi jūtas kā seni draugi :)
Es noteikti gaidīšu nākamo tikšanos, un patiesībā man ļoti pievilcīga šķita tā puspajokam izskanējusī ideja par pikniku :) Varbūt, izmantojot sezonas priekšrocības, nākamā tikšanās jāuzrīko svaigā gaisā? Vēstuļdraugi, dziesmas, pikniks, ugunskurs, sarunas.
Un, protams, uz tikšanos Dziesmu svētku Tīrumā! :)
Lelde, Tev taisnība. Iespējams, pikniks tiešām ir vislabākais nākamā randiņa formāts. Tur gan vajadzēs mazliet saulainu dienu - un redzēsim, vai trakajā vasarā man vēl bšu iespējami atrast kādu brīvu dienu šim.
Bet būtu jau, protams, forši satikties vēl īsi pirms braucu prom uz to savu Zviedriju.
Kaut arī nepaspēju pieteikties uz koncertu un nokļūt uz šo īpašo koncertu (ar lepnumu varu teikt) arī savā mīļajā Rīgas Doma kora skolā, man patiesi prieks, ka tieši tur notika šis sirsnīgais mini koncerts ar tik citādu un būtisku pievienoto vērtību (gan klausītāju, gan vietas ziņā). Bet vēl lielāks prieks ir par to, ka ar iepriekšējo vēstuli, kas noslēdza albuma aizkadrus, iknedēļas vēstuļu saņemšana nebeigsies! Ar nepacietību gaidīšu arī nākamās. Un būšu patiesi pateicīga, ja visā šajā saspringtajā laikā, kādu dienu sagaidīšu arī atbildi uz savu nosūtīto vēstuli, kas man pašai ir ļoti īpaša :)
Čau, Ieva! Prieks par Tavu ziņu. Un noteikti satiekamies kādā no nākamajām reizēm. Tavu vēstuli esmu saņēmis, izlasījis tikai nav bijis brīža tā mierīgi piesēst un izklausīties mūzikas, ko pievienoji. Došu ziņu!
Vairākkārt ar Kaivu esam runājuši, ka šīs vēstules rada sajūtu, ka Tu esi tāds kārtīgs savējais — mēs Tevi ļoti labi pazīstam, un tas izlaužas ārā arī pēc-koncertu sarunās, kad izdodas Tevi satikt. No vienas puses - ir ārkārtīgi skaisti, ka šī Tevis pazīšana ir antitēze bieži dzirdētajam “never meet your heroes”. No otras puses, reizēm rodas bažas, vai Tev šīs sastapšanās nešķiet “creepy” — atnāk viens te pēc koncerta, izsaka līdzjūtību par dīvāna dēļa radītajām sāpēm vai kādu citu komentāru par privātās dzīves (no pun intended) notikumiem.
Katrā ziņā, kārtējo reizi gribu pateikt Tev paldies par iedvesmu. Gan parādot Tavu dziesmu demo ierakstus, gan ieguldot tik daudz laika un enerģijas vēstuļdraugos, gan atklājoties kā normālam cilvēkam ar nogurumu, bažām un ikdienas rūpēm — tā visa normālā, kas nešķiet pašsaprotams klausoties Tavu paranormālo mūziku.
Šī iedvesma no Tavām ziņvēstulēm man nāca īstajā laikā, kad arvien biežāk manos radošajos meklējumos mūzikā un vizuālajos darbos iezagās “bet vai tad ir jēga” un “kāpēc es vispār to daru”. Tevis rakstītajā katru reizi starp rindām redzu to, ka Tava māksla nav radīta vien citiem, meklējot kaut kādu atzinību, bet gan tāpēc, ka tas ir tas, kas Tu esi — un Tu nemaz citādāk nevarētu. Un saprotu, ka es pats taču arī citādāk nemaz nevaru.
Ir pagājis laiciņš kopš tikāmies, bet tās sajūtas nelaiž vaļā joprojām. Tas bija pasakaini skaisti. Skudriņas līdz matu galiem izjutu pirmoreiz. Nekad dzīvē nespēju iedomāties, ka varēšu piedzīvot kaut ko tik tuvu un sirsnīgu. Un, vai es nākšu vēl? JĀ JĀ JĀ un vēlreiz JĀ!!!!!! Kaut tik nenogulētu pieteikšanos un paspētu :)
Jāni, man šķiet, ka jau vairākus gadus to vien daru, kā saku Tev paldies! Kādreiz tie bija paldies tikai par tavu neaprakstāmi brīnišķīgo daiļradi, kas vienmēr aizķer tieši sirdī un palīdzējusi man dzīvē tikt uz priekšu, bet tagad, pēdējos gados, kā arī ar šo vēstuļu ienākšanu manā dzīvē, vēlos vairāk un vairāk teikt paldies Tev par to, cik Tu esi labs un silts cilvēks! Arī šis vēstuļu draugu koncerts tikai turpināja apliecināt to, ka Tu ar savu cilvēcību apvieno sev apkārt tikai brīnišķīgākos cilvēkus (un dziesmas kopā ar kori bija absolūti fantastiskas)! Mēs katrs varētu tikai vēlēties būt kaut kripatiņu tādi kā Tu, un ar šādu domu es mēģinu dzīvot - atstāt aiz sevis tikai to labāko, gaišāko un sirsnīgāko!
P.S. Vēl vēlos pateikt paldies par lielisko koncertu sestdien Dzintaros! Ļoti sen nebija sanācis būt klasiskās mūzikas koncertā, un šis bija kaut kas neatkārtojams! Jūsu izpildījums aizkustināja līdz asarām!
Varu tikai pievienoties jau uzrakstītajam, ka šis bija kaut kas tik ļoti svētki... un nav svarīgi kādi, ja cilvēks pats ir svētki un Tu, Jāni tāds esi!
Arī manī ir tā maziņā sajūtiņa, ka nu jau esam pazīstami, lai arī tikai kā vēstuļdraugi. Un arī laikam jau koncertdraugi! Un tādu es šo draudzību arī gribētu turpināt! Ar lielu nepacietību gaidu arī Cosmosus, Instrumentus un visus citus Tavus dziesmotos sastāvus, un izskatās, ka šī vasara man ir piespēlējusi iespēju Tevī klausīties vēl me vienreiz vien (uz ātro uzmetot vismaz reizes 3 vēl 🤦♀️😃). Pret gūto baudījumu ausīm un dvēselei apsolos dāvāt applausu un ovāciju jūru 👏👏👏
Un vēl - Unčik, ja Tu šo lasi - bučas arī Tev, gospelis Tavā vadībā bija burvīgs 🤩 😘
Gan jau vēl kaut kas bija jāpasaka, bet to tad citreiz, citādi jau tas kamols kaklā sāk velties 🙈
Drīz tiekamies! Dziesmusvētkos, koncertos un kas to zin, kur vēl!
📸 Tā, visiem, kas vaicā par bilžu saites, lūk, tā būs. https://austrisauzins.pixieset.com/shipsea_vestulu_draugu_koncerts/
Parole: siltagaisma
Publicējot noteikti miniet mūsu brīnišķīgā Austra Auziņa autorību!
Līdzīgi kā tovakar tika uzdots jautājums "Nu kā var būt cilvēkam tik skaista balss kā Tev?", līdzīgi es nespēju rast atbildi uz tām sajūtām, ko vakar izdzīvoju. "Nu kā var būt tā, ka viens cilvēks runā un man jau sariesušās asaras? Kā var būt tā, ka viņš sāk izpildīt dziesmu un asaras atrod ceļu uz klēpi?"
Esmu cilvēks, kurš bieži cenšās atrast racionālu un zinātnē balstītu izskaidrojumu it visā. Jāni, tu esi tāds uzskatāms piemērs tam, ka racionāli izskaidrot visu nav iespējams. Es nesaprotu, kādos feju putekšņos Tu esi izvārtījies un kur tos var dabūt, bet citādi izskaidrot Tevi es nespēju.
Kad satikām Tevi gaitenī pirms koncerta, gluži dabisiki izspraucās Tavā virzienā tēmēts "Čau!". Kā senam paziņam. Kad mans līdzi nācējs (+1) pēc tam jautāja, vai mēs esam pazīstami, sabažījos - bet tiešām - neesam jau! Vai Tev tas nelika justies neērti, ja sveši cilvēki uzvedas kā mūžseni kaimiņi?
Šīs bažas gan kā ar roku tika noslaucītas tiklīdz iekārtojāmies sēdvietās. Ne tikai attiecībā uz Tevi, bet arī ar pārējiem skatītājiem (vēstuļu draugiem) bija sajūta - šie ir forši cilvēki, savējie! Raisījās mazās, mīļās vārdu apmaiņas un savstarpējie pieklājības žesti. Kur tobrīd izzuda mana introvertā daba?
Un tik maģisks man šķita mirklis, kad izskan pēdējā dziesma "Siltā gaismā" un kā zinādami caur mākoņiem izlauzušies vakara saules stari, kas apspīd mūs visus. Jutos burtiski kā siltā gaismā, ar smaidu sejā un aizkustinājuma pilnu dvēseli šūpojoties līdzi dziesmas skanējumam. Ar kvalitatīvu mūziku, lieliskiem cilvēkiem apkārt, burvīgā noskaņā un mīlestības pilnā telpā.
Un viens cilvēks pie šī visa ir vainojams. Tu esi vainīgs, ka mēs tovakar bijām neaprakstāmi laimīgi.
Paldies Tev, Jāni, par iespēju piedzīvot šīs sajūtas, kuras nav vārdos izstāstāmas. Paldies, ka atgādināji visaptverošo mīlestību. Gaišumu. Drosmi.
Sintija. Akdieniņ, pat nezinu, ko lai uz šo atbild. 🙈 Ļoti priecājos, protams, par tik jūsmīgiem komplimentiem, no sirds nedomāju, ka tas ir par mani. Tas drīzāk ir tāds laimīgs krustpunkts, kurā īstie cilvēki satiekas ar īstajām idejām. Un tad atveras kaut kādi vārtiņi, nešķiet vairs naivi vai muļķīgi dažādi sirsnīgi vārdi. Paldies Tev, ka esi man līdzās un paldies, ka ap sevi pulcē vēl citus domubiedrus. Dziedinoši! [tik daudz nozīmes tādam vārdam pēkšņi]
Gospeļkoris bija tieši tas, kas salika visu pa plauktiņiem šajā satikšanās skanējumā. Nudien pārsteidza, cik spēcīgi ir iespējams dziedāt kopā tādā mazā skaitā.
Bet kopumā pats formāts ir ļoti pievilcīgs. Žēl, ka pašai uz sitiena neviens jautājums nenāca galvā, tā jau tas parasti notiek, kad visvairāk vajag. Paldies tiem drosmīgajiem, kas tomēr pacēla roku. Varbūt no otras puses tas ir labi - viss tik smalki izklāstīts vēstulēs, ka nemaz neatliek vietas jautājumiem.
Visa karstumā neuztaisīju nevienu foto, ne arī video. Būtu jauki uzmest aci saitei uz citiem foto.
Man tāpat paliek viens jautājums - kā var šo visu paspēt?
Prieks bija Tevi satikt, Elza! Nu, par to paspēšanu, nezinu. Tik daudz arī tomēr paliek neizdarīts. Bet īsumā - ņem tik un rosās :) Un es pateicīgs priecājos par to, kas izdodas. Man milzīgs atbalsts ir Zane. Un mazie rūķīši mājās dod prieku no rīta atkal doties jaunos darbos.
Jāni, sirsnīgs Tev paldies par kopā būšanu. Par iespēju būt daļiņai no tā skaistuma ko radīji svētdien. Tā īsi, un patiesībā arī gari būtu grūti aprakstīt sajūtas kas pārņēma klausoties tevis dziedāto mūziku. Tu esi lielisks tajā ko dari, tā mīlestība un miers ko izstaro, tas ir kas prātam netverams, tikai ar sirdi...
Un domājams priekš manis vienmēr paliks neatbildēts jautājums: nu kā var tik skaisti dziedāt?!
Vēlreiz paldies par to ko sniedz citiem. Noteikti uz tikšanos!
Lai gan arī pašiem šo to sanāca iemūžināt, ļoti priecāšos par linku ar bildēm!
❤️
Paldies Tev, Ādolf, par ziņu! Mani tai dienā pārņēma liela laimes sajūta. Ejam pareizā virzienā, šķiet. Saiti nosūtīšu tūdaļ.
"Paldies" nevar būt par daudz, tādēļ iesākumā lai iet vēl viens "paldies" no manis par to brīnumjauko svētdienas pievakari - tāda ļoti maģiska sajūta, ka līdztekus fantastiskai mūzikai satiec arī palielu bariņu cilvēku, no kuriem lielāko daļu nekad dzīvē iepriekš neesi pat redzējis, bet neticamā kārtā jūties tik ļoti savienots, pazīstams un savējais. Domāju, tas ir nozīmīgs kompliments Tavai mūzikai un personībai, ja reiz teju sveši cilvēki maģiskas atmosfēras iespaidoti uz pāris stundiņām pēkšņi jūtas kā seni draugi :)
Es noteikti gaidīšu nākamo tikšanos, un patiesībā man ļoti pievilcīga šķita tā puspajokam izskanējusī ideja par pikniku :) Varbūt, izmantojot sezonas priekšrocības, nākamā tikšanās jāuzrīko svaigā gaisā? Vēstuļdraugi, dziesmas, pikniks, ugunskurs, sarunas.
Un, protams, uz tikšanos Dziesmu svētku Tīrumā! :)
Lelde, Tev taisnība. Iespējams, pikniks tiešām ir vislabākais nākamā randiņa formāts. Tur gan vajadzēs mazliet saulainu dienu - un redzēsim, vai trakajā vasarā man vēl bšu iespējami atrast kādu brīvu dienu šim.
Bet būtu jau, protams, forši satikties vēl īsi pirms braucu prom uz to savu Zviedriju.
Kaut arī nepaspēju pieteikties uz koncertu un nokļūt uz šo īpašo koncertu (ar lepnumu varu teikt) arī savā mīļajā Rīgas Doma kora skolā, man patiesi prieks, ka tieši tur notika šis sirsnīgais mini koncerts ar tik citādu un būtisku pievienoto vērtību (gan klausītāju, gan vietas ziņā). Bet vēl lielāks prieks ir par to, ka ar iepriekšējo vēstuli, kas noslēdza albuma aizkadrus, iknedēļas vēstuļu saņemšana nebeigsies! Ar nepacietību gaidīšu arī nākamās. Un būšu patiesi pateicīga, ja visā šajā saspringtajā laikā, kādu dienu sagaidīšu arī atbildi uz savu nosūtīto vēstuli, kas man pašai ir ļoti īpaša :)
Lai izdodas,
Uz sadzirdēšanos!
Ieva
Čau, Ieva! Prieks par Tavu ziņu. Un noteikti satiekamies kādā no nākamajām reizēm. Tavu vēstuli esmu saņēmis, izlasījis tikai nav bijis brīža tā mierīgi piesēst un izklausīties mūzikas, ko pievienoji. Došu ziņu!
Paldies par ziņu, tā silda sirdi :)
Protams, laiks ir svarīgs, patiesi novērtēju, ka tam meklē īpašu brīdi, nevis skrienot aizsteidzies garām.
Paldies,
Ieva
Vēlreiz no sirds pateicos par iespēju satikties! Svētdiena bija kā tādi īpašie svētki Savējiem✨
Piekrītu. <3
Vairākkārt ar Kaivu esam runājuši, ka šīs vēstules rada sajūtu, ka Tu esi tāds kārtīgs savējais — mēs Tevi ļoti labi pazīstam, un tas izlaužas ārā arī pēc-koncertu sarunās, kad izdodas Tevi satikt. No vienas puses - ir ārkārtīgi skaisti, ka šī Tevis pazīšana ir antitēze bieži dzirdētajam “never meet your heroes”. No otras puses, reizēm rodas bažas, vai Tev šīs sastapšanās nešķiet “creepy” — atnāk viens te pēc koncerta, izsaka līdzjūtību par dīvāna dēļa radītajām sāpēm vai kādu citu komentāru par privātās dzīves (no pun intended) notikumiem.
Katrā ziņā, kārtējo reizi gribu pateikt Tev paldies par iedvesmu. Gan parādot Tavu dziesmu demo ierakstus, gan ieguldot tik daudz laika un enerģijas vēstuļdraugos, gan atklājoties kā normālam cilvēkam ar nogurumu, bažām un ikdienas rūpēm — tā visa normālā, kas nešķiet pašsaprotams klausoties Tavu paranormālo mūziku.
Šī iedvesma no Tavām ziņvēstulēm man nāca īstajā laikā, kad arvien biežāk manos radošajos meklējumos mūzikā un vizuālajos darbos iezagās “bet vai tad ir jēga” un “kāpēc es vispār to daru”. Tevis rakstītajā katru reizi starp rindām redzu to, ka Tava māksla nav radīta vien citiem, meklējot kaut kādu atzinību, bet gan tāpēc, ka tas ir tas, kas Tu esi — un Tu nemaz citādāk nevarētu. Un saprotu, ka es pats taču arī citādāk nemaz nevaru.
Un te dažas telefonbildes: https://failiem.lv/u/7w9r5cv94
Ir pagājis laiciņš kopš tikāmies, bet tās sajūtas nelaiž vaļā joprojām. Tas bija pasakaini skaisti. Skudriņas līdz matu galiem izjutu pirmoreiz. Nekad dzīvē nespēju iedomāties, ka varēšu piedzīvot kaut ko tik tuvu un sirsnīgu. Un, vai es nākšu vēl? JĀ JĀ JĀ un vēlreiz JĀ!!!!!! Kaut tik nenogulētu pieteikšanos un paspētu :)
Jāni, man šķiet, ka jau vairākus gadus to vien daru, kā saku Tev paldies! Kādreiz tie bija paldies tikai par tavu neaprakstāmi brīnišķīgo daiļradi, kas vienmēr aizķer tieši sirdī un palīdzējusi man dzīvē tikt uz priekšu, bet tagad, pēdējos gados, kā arī ar šo vēstuļu ienākšanu manā dzīvē, vēlos vairāk un vairāk teikt paldies Tev par to, cik Tu esi labs un silts cilvēks! Arī šis vēstuļu draugu koncerts tikai turpināja apliecināt to, ka Tu ar savu cilvēcību apvieno sev apkārt tikai brīnišķīgākos cilvēkus (un dziesmas kopā ar kori bija absolūti fantastiskas)! Mēs katrs varētu tikai vēlēties būt kaut kripatiņu tādi kā Tu, un ar šādu domu es mēģinu dzīvot - atstāt aiz sevis tikai to labāko, gaišāko un sirsnīgāko!
P.S. Vēl vēlos pateikt paldies par lielisko koncertu sestdien Dzintaros! Ļoti sen nebija sanācis būt klasiskās mūzikas koncertā, un šis bija kaut kas neatkārtojams! Jūsu izpildījums aizkustināja līdz asarām!
Varu tikai pievienoties jau uzrakstītajam, ka šis bija kaut kas tik ļoti svētki... un nav svarīgi kādi, ja cilvēks pats ir svētki un Tu, Jāni tāds esi!
Arī manī ir tā maziņā sajūtiņa, ka nu jau esam pazīstami, lai arī tikai kā vēstuļdraugi. Un arī laikam jau koncertdraugi! Un tādu es šo draudzību arī gribētu turpināt! Ar lielu nepacietību gaidu arī Cosmosus, Instrumentus un visus citus Tavus dziesmotos sastāvus, un izskatās, ka šī vasara man ir piespēlējusi iespēju Tevī klausīties vēl me vienreiz vien (uz ātro uzmetot vismaz reizes 3 vēl 🤦♀️😃). Pret gūto baudījumu ausīm un dvēselei apsolos dāvāt applausu un ovāciju jūru 👏👏👏
Un vēl - Unčik, ja Tu šo lasi - bučas arī Tev, gospelis Tavā vadībā bija burvīgs 🤩 😘
Gan jau vēl kaut kas bija jāpasaka, bet to tad citreiz, citādi jau tas kamols kaklā sāk velties 🙈
Drīz tiekamies! Dziesmusvētkos, koncertos un kas to zin, kur vēl!
Mīlestībā, Ginta 🤍