✉️ ēs salasījāmies kopā
Par pirmo SHIPSEA Vēstuļu draugu koncertu
Pilnīgi nereāli!
Nebijušu sajūtu rekonstrukcija. Es tiešām nekad nebūtu iztēlojies, ka tas notiks šādi. Kā superīgā sapnī. Visa tā vēstuļošanās padarīšana ir reāli izmainījusi manu dzīvi - ne tikai ik nedēļu tinot filmu atpakaļ par piedzīvoto, meklējot kādu pašam neapnikušu, jaunu epifāniju par notikumu likumsakarībām, bet arī pavisam citādi ieraugot attiecības ar Tevi. Vienu konkrētu cilvēku, kurš ir jēga visām studijā, pie klavierēm, datora un visur kur citur notupētām šaubu stundām. Es, saprotams, joprojām turpinu uzdot jautājumus. Bet tas ir nonācis jaunā enerģijas tunelī. Es esmu laimīgs, mazliet pārguris un milzīgi pateicīgs dzīvei, ka varu darīt šādu darbu. Un es ļoti, ļoti mīlu Tevi, jo sevišķi tagad, kad esmu tik tieši saņēmis tādu sirsnības dārdu krūtīs.
Kā izlaidums, kā dzimšanas diena, kā atkalapvienošanās
Visu dienu prāts bija apjukumā, kurā atvilktnē šis notikums būtu iekārtojams. Foršāk kā izlaidums, jo gribas vēl šai skolā uzkavēties, svinīgāk kā dzimšanas dienā, jo jubilārs ir mūzika. Un vēl bija sajūta, ka mēs atkalsatiekamies, jo, lai arī atsevišķi daļu no jums kādreiz biju manījis pēckoncerta autogrāfu stūrītī pie platēm, man bija īpašs prieks, ka beidzot notika tāda kā sen gaidīta iepazīšanās jūsu pašu starpā. Mūs kaut kas vieno. Un tā ir ideja. Un tā ideja viscaur mainās un attīstās.
Īsāk sakot - satikt jūs visus (vismaz daļu) man bija ļoti nozīmīgi un saviļņojoši. Kopumā manas mīļās skolas kora zālē saspiedāmies kāds simts. Un, protams, plus pats galvenais brīnums šoreiz - Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Ar kori nodziedājām aptuveni pusi no albuma dziesmām, un tieši visu pēcpusdienu man skrēja skudriņas pa visām ekstremitātēm no tās skaņas, ko šie jaunieši spēj radīt. KAS PAR BALSĪM!
Tiem, kuri šoreiz neuzspēja pieteikties (un ierobežojums bija tikai un vienīgi telpas ietilpības dēļ), turpinājumā centīšos noreportāžēt mūsu Vēstuļu koncertu, cik vien spēšu. Un noteikti aicinu arī komentāros pierakstīt jūsu sajūtas, atziņas, ierosinājumus nākamajām reizēm. Pievienojiet arī kādu bildi/video, ja ir telefonā! Baigi interesē - es jau pats neko neredzēju!
Simts paldies
Tev par to, ka lasi manas domas. Par to, ka atbalsti un iedrošini mani darboties tālāk mūzikā.
Paldies visiem, kuri bija baigi žiglie un uzspēja pieteikties koncertam. Es apsolu, ka tādi būs vēl, un noteikti nākamreiz pievienosies arī Tu!
Varbūt Tev ir ierosinājums, kur nākamo satikšanos varētu rīkot? Droši ieraksti šīs vēstules beigās.
Biju pagodināts samuzicēties ar RDKS džeza nodaļas absolventu kontrabasistu Jāni Rubiku. Viņš ir tik ļoti iekšā šai mūzikā! Pēc koncerta Jānis teica, ka, ja ne ar mani kopā spēlēdams uz skatuves, viņš būtu bijis viens no tiem, kuri šim koncertam pieteikušies vēstuļlistē. Everything in its right place, kā saka.
Neizmērojams paldies manai mīļajai skolai un tās fantastiskajam Gospeļkorim. Virspaldies tā diriģentei Unai Stadei, kā arī Vaidai Voverei, kuras “Apagaismo mani” aranžējums ir bijis pats pirmais impulss visai idejai par kopīgu sadziedāšanos. Varbūt mums jāturpina šis koncertos? Tāds kaut kas gaisā virmo, trū dat.
Tāpat paldies Lindai Rozei par palīdzēšanu organizēšanā, iemūžināšanā un, protams, VIP vēstuļdraugam Austrim Auziņam, kurš mūsu satikšanos pārvērta elegantos foto attēlos. Ja gribat saņemt vēl papildus bildītes, kuras te neesmu pievienojis, rakstiet komentārā, es jums pārsūtīšu saiti.
Vispār baigi labi viss
Tagad ir sācies tāds maziņš Dziesmusvētku trakumiņš - nu jau arī manā nometnē. Dziedam atklāšanas koncertā ar Instrumentiem un Cosmos (!), tāpat arī Garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā. Un tam visam pa virsu - man vēl tāds gods būt vienam no vadītājiem lielajā koru koncertā Tīrums - Mežaparka Lielajā estrādē 6.jūlijā. Mēģinājumos noteikti pienāc klāt parunāties, ja dziedi korī un būsi tur.
Kas vēl? 🇸🇪
Jā, ka jau minēju svētdien, manā dzīvē nākamajos gados gaidāmas praktiskas un akadēmiskas pārmaiņas. Es esmu sadūšojies pieteikties un izturējis iestājpārbaudījumus augstskolā, un no rudens studēšu Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Izklausās nopietni :) Bet būs forši. Tur būdams, noteikti turpināšu visu iesākto - gan vēstuļu rakstīšanu Tev, gan (iespēju robežās) arī visas šeit iesāktās muzikālās gaitas.
Par šo noteikti izklāstīšu vairāk nākamajā vēstulē.
Tavs Jānis
P.S. Es beigās sapratu, ka neko neesmu noreportāžējis. Bet ir šīs dažas bildes, ir stāsti (cerams) komentāros. Un tepat esmu es - gatavs jau sākt plānot mūsu nākamo sanākšanu. Lai zinātu, cik plašu telpu turpmāk jāmeklē, lūdzu, atzīmē, vai Tu nākotnē būtu nācējs.
📸 Tā, visiem, kas vaicā par bilžu saites, lūk, tā būs. https://austrisauzins.pixieset.com/shipsea_vestulu_draugu_koncerts/
Parole: siltagaisma
Publicējot noteikti miniet mūsu brīnišķīgā Austra Auziņa autorību!
Līdzīgi kā tovakar tika uzdots jautājums "Nu kā var būt cilvēkam tik skaista balss kā Tev?", līdzīgi es nespēju rast atbildi uz tām sajūtām, ko vakar izdzīvoju. "Nu kā var būt tā, ka viens cilvēks runā un man jau sariesušās asaras? Kā var būt tā, ka viņš sāk izpildīt dziesmu un asaras atrod ceļu uz klēpi?"
Esmu cilvēks, kurš bieži cenšās atrast racionālu un zinātnē balstītu izskaidrojumu it visā. Jāni, tu esi tāds uzskatāms piemērs tam, ka racionāli izskaidrot visu nav iespējams. Es nesaprotu, kādos feju putekšņos Tu esi izvārtījies un kur tos var dabūt, bet citādi izskaidrot Tevi es nespēju.
Kad satikām Tevi gaitenī pirms koncerta, gluži dabisiki izspraucās Tavā virzienā tēmēts "Čau!". Kā senam paziņam. Kad mans līdzi nācējs (+1) pēc tam jautāja, vai mēs esam pazīstami, sabažījos - bet tiešām - neesam jau! Vai Tev tas nelika justies neērti, ja sveši cilvēki uzvedas kā mūžseni kaimiņi?
Šīs bažas gan kā ar roku tika noslaucītas tiklīdz iekārtojāmies sēdvietās. Ne tikai attiecībā uz Tevi, bet arī ar pārējiem skatītājiem (vēstuļu draugiem) bija sajūta - šie ir forši cilvēki, savējie! Raisījās mazās, mīļās vārdu apmaiņas un savstarpējie pieklājības žesti. Kur tobrīd izzuda mana introvertā daba?
Un tik maģisks man šķita mirklis, kad izskan pēdējā dziesma "Siltā gaismā" un kā zinādami caur mākoņiem izlauzušies vakara saules stari, kas apspīd mūs visus. Jutos burtiski kā siltā gaismā, ar smaidu sejā un aizkustinājuma pilnu dvēseli šūpojoties līdzi dziesmas skanējumam. Ar kvalitatīvu mūziku, lieliskiem cilvēkiem apkārt, burvīgā noskaņā un mīlestības pilnā telpā.
Un viens cilvēks pie šī visa ir vainojams. Tu esi vainīgs, ka mēs tovakar bijām neaprakstāmi laimīgi.
Paldies Tev, Jāni, par iespēju piedzīvot šīs sajūtas, kuras nav vārdos izstāstāmas. Paldies, ka atgādināji visaptverošo mīlestību. Gaišumu. Drosmi.