Īsti neskaitu, jo nepārstāju lietot alkoholu ar nolūku (notika plūstoši, dabiski, pats no sevis), bet varētu būt kādi divi gadi. Šajā laikā pāris reizes ir nācies mutīti Prosecco saskandināšanai iemalkot, bet visādi citādi pavisam plūstoši alkoholu nelietoju. Un ne tā, ka principa pēc. Agrāk patika iedzert - ja izej no mājas vai satiecies ar draugiem, obligāti kaut kas bija jāiemalko (manā prātā). Kaut kā pie šodienas apziņas to vairs vispār neprasās - pirmkārt tādēļ, ka patiesībā jau nemaz vairs negaršo, otrkārt tādēļ, ka mans organisms pretēji tavējam - vairs nepanes labi - tūlītēja miegainība, galvassāpes un miskastē izmesta nākamā diena, brrr. Un treškārt - tieši tā foršā skaidrā prāta dēļ. Būt ar mīļajiem un baudīt lietas bez miglas galvā un ķermenī ir tik sasodīti burvīgi! Šodien grūti saprast, kādēļ kādreiz tik ļoti centos savas dzīves pieredzes aizmiglot, padarīt mazāk spilgtas un grūtāk atmiņā atsaucamas.
Bet savu pieredzi nekad nereducēju uz citiem. Tā ir mana pieredze. Tāpat kā es nenosodu tos, kuri izvēlas lietot alkoholu, tāpat gaidu dienu, kad es beigšu saņemt pārsteigtus jautājumus, kādēļ es nelietoju, kas man vainas, vai neesmu stāvoklī, obligātu prasību darbā saskandināt ar šampanieša glāzi un tamlīdzīgi.
Katra ziņā forši, ka padalījies! Man sajūta, ka to vajag darīt (nenosodot citādas izvēles), lai alkohola nelietošana sabiedrībā ar laiku pārstātu izraisīt pārsteigumu un reakciju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. ;) Lai forši!
Sveiciens! Es ik pa laikam apstājos un paņemu pauzi no alkohola. Vienā mirklī, līdzīgi kā Tu, pamodos no rīta un izlēmu,ka viss. Vairāk negribu. Tas gan bij tāds studenta vecums un it visiem šķita jocīgi, ka es tiešām nu tā neko nelietoju, pat ja spēlēju bārā un ir bezmaksas dzērieni. Bet es nevēlējos un punkts. Bij interesanti, jo šķirojās draugu loks, kam nepatīka, ka kāds pasākumā ir skaidrs. Man gan netraucē uzvesties muļķīgi arī esot pie apziņas. Tā es pēc 9.5 mēnešiem pamodos, tikpat parastā dienā un vakarā gribēju rumu. Iegāju bārā, kur strādāju un lūdzu rumu, viņi domāja, ka jokoju un nedeva. Pēctam atkal ballītes atsākās.
Šobrīd atteikties no alkohola mani iedrošināja operācija un vēlme ātrāk tikt uz brīvām kājām, lai cik ironiski tas nebūtu - pēc pēdas operācijas. Jocīga gan ir apkārtējo attieksme, kas saka- vienu stipro tak var. Man nav problēma nedzert. Viņiem ir problēma, ka es nelietoju. Bet nu tas tā,viņu sāpe un nesaprašana.
Es tik ar šo gribēju teikt, ka respektēju Tavu lēmumu. Un arī vēlējos paust to, ka lepojos, ka esi tāds tīrradnis, kāds mums, Latvijai ir nepieciešams.
Oi, kā es lidoju lasīt, jo šodien SNIEG, bet saprotu - jāgaida to lielo sniegu! 😂
Par pašu galvenāko vēstules tēmu. Šobrīd daudz kas ir kā naglai uz galvas un tik ļoti gribētos, lai šādi teksti iedvesmo tos, kuriem to ļooooti kritiski vajag saprast un “nomest”, bet diemžēl tā tas nenotiks. Un, ja runājam par mani, tad arī ik pa laikam iezogas doma, ka jāpaņem pauze, jo labuma nekāda no tās grādīgās dziras nu jau. Gan nonākšu tālāk par domāšanu.
Izlasīju rakstu tikai šovakar. Kaut kā biju palaidis garām.
Paldies par šādu patiesu rakstu, jo tagad es zinu kā tas ir, jo jau kādus 5 mēnešus nelietoju alkoholu ( es pat neatceros datumu, kad pēdējo reizi, bet sievai 18. septembrī bija dzimšanas diena un tajā šampanieti iedzērām).
Tā gāja laiks un tad es saslimu ar Laima slimību, tad vajadzēja lietot antibiotikas. Tajā laikā oktobrī bija ļoti grūti, bet izveseļojos un novembrī jutos labāk un tā dienu no dienas sāku justies arvien labāk. Un tā 2024. gadu sagaidīju ar Mežezeru un biju un esmu laimīgs par to.
Ir tik patīkami aiziet gulēt un pamosties ar tādam pašām sajūtām. Neizmainot sevi nedz fiziski būt iereibušam un nākošaja dienā mocīties ar paģirām. Arī psiholoģiski jūtos stabilāks. Mazāk nervozēju, bet vairāk priecājos par dzīvi. Enerģijas ir vairāk un jūtu, ka ir jāsporto.
Pilnīgi piekrītu tam, ka tagad jūtos bērnisķīgāks un tas ir skaisti. Nav nepieciešami nosacījumi, lai justos labi. Tāpat kā bērniem.
Pieaugušo dzīve ir pie augusi. Nebūsim pieauguši pie tā, kas mēs neesam.
Katrs izvēlas kā dzīvot, bet novēlu visiem būt vairāk ar savu esamību.
P.S.
Joprojām tik ļoti atceros mūsu tikšanos Krustpils kultūras centrā pēc Nepāriet koncerta. Paldies par piepildījumu, ko devāt tajā vakarā un turpmāk dzīvē. Ikreiz klausoties CD vai vinila plati spēju būt
bezlaikā. Es biju tas puisis ar gariem blondiem matiem. Un parakstīji ar novēlējumu- Laura un Aivar! Lai nepāriet!
Jāni, paldies, ka esi! Prieks bija šo visu rakstīt, to arī man derētu no Tevis iemācīties.
Joprojām katru Tavu vēstuli lasu ar aizkustinājumu, dzīvīgumu un atgādinājumu, ka arī mūziķi ir tikai cilvēki nevis kaut kādi pārcilvēki.
Saprotu, un no sirds apsveicu Tevi ar gadu bez šīs apreibinošās vielas! Liels prieks par Tavu spēcīgo raksturu un attieksmi pret to!
Diemžēl jāsaka, ka, jau gadiem cīnos ar trauksmēm un panikas lēkmēm, dažu stresa pilnu mēnešu dēļ esmu atteikusies no KAFIJAS! Jo kā par brīnumu, alkoholu mana nervu sistēma panes citādāk un reaģē mazliet mierīgāk, bet kafiju..tai seko sirds klauves, hiperaktivitāte, aizmiglojusies redze utt.
Bet tagad, rit 7.nedēļa bez KAFIJAS un ir labi! Esmu daudz mierīgāka.
Lai gan vēlme pēc kafijas ir liela
, tomēr cenšos ar to tikt galā un tas veiksmīgi izdodas!
Alkohols būs nākamais ko izslēgšu pēc kafijas..
Paldies par iedvesmu atlaist arī to!
PALDIES, ka turpini rakstīt vēstules! Tās iedvesmo augt kopā ar Tevi!
Mums ir kopīga dzimšanas diena🤩 pirms gada 25.oktobrī tiku pie operācijas, pēc kuras stingri aizliedza 1 mēnesi lietot alkoholu. Un mēnesis ir ievilcies jau uz gadu. Un arī es šo laiku pavadu tādā kā svētku noskaņā🥳protams, arī nevienam un arī pati sev neesmu nosolījusies vairs nekad, bet pašlaik ir tik ļoti labi🤗 un zini, esmu ievērojusi, ka tuvākie apkārt, kas sākumā nevarēja saprast, kādēļ es vairāk negribu glāzīti vīna, arī paši sākuši šad tad vīna glāzes vietā pacelt glāzi ūdens 💯 Lai mums brīnišķīgs jaunais gads! ✨
Labi... es arī teikšu un atkārtošos( malkojot vīra darināto alu un ‘apbalvojot’ sevi pēc dikti garas darba dienas(un vēstule noteikti bija jāizlasa))-Tavā klātbūtnē esot, ir neaprakstāma vēlme kļūt labākam!!! Ar mani noteikti tā ir. Gribot vai negribot, Tu projecē šo tīrību, skaidrību un īstumu. Arī šajās vēstulēs. ( un nav vairs runa par apreibinošiem ierosinātājiem) Paldies Tev par to, un nekas, ja arī ‘glutēna rūķītis’ vai kafijas ir par daudz! Vismaz es ceru, ka mūsu būtību samērīgās devās nekas nespēj aizēnot...
un liels paldies par Joni Mitchell- man viņa bija zudusi no straumēšanas iekārtas kopš 2022....🙏
Kā ierasts, gaidīta un ar aizrautību un sajūsmu lasīta!
Ar stiprinātiem dzērieniem, man jau kādu prāvāku laiciņu, ir tādas visai attālinātas attiecības. Savureiz gan tiekamies, bet tad tikai, kā saka, uz kafiju 😉
Tā nu iegadījies, ka pamazām sarunas pie vīna glāzes ir nomainījušas sarunas pie lielās tējas krūzes 😉 un piekrītu Tev, ka sarunas(mēs) no tā iegūst dziļumu.
Savukart, runājot par kafiju, arī mana diena bez tām (vairākām) nav iedomājama!
Lai turpinoši dzidrs un tīrs tas virs un iekšskats!
Ārkārtīgi patīk, kā Tu spēj pasniegt un raksturot savu šo gadu ar dzīves pieredzētiem (un mums lasītājiem - tik viegli iztēlojamiem) brīžiem. Un tas pat nav stāsts tikai par šādu “1 year sober” rakstu, bet gan ikvienu. Šis ieraksts tikai kārtējo reizi to lieliski apliecināja! Amazin’, prieks lasīt Tavu ziņu, un zini - tas baigi iedvesmo. Nejau ka gribētos kaut ko diži samazināt savā patēriņā, jo es pats par sevi esmu - baudītājs, ne ‘glāzītes pacēlājs atzīmēšanas pēc’ -, bet tas vienkārši raisa tik daudz papildus pārdomu par visiem tik aptverošo “dzīves jēgu”!
Jāni, snieg!!! ✨ Es arī drudžaini vēru vaļā ziņu, haha!
Dzīve bez alkohola tiešām ir kolosāla. Arī es piederu pie tiem, kuri pa retam neatsakās no sarkanvīna glāzes restorānā vai kādu deju vakara pavadoni divas reizes gadā, bet kopš alkohola atvaļinājuma (grūtniecība+barošanas periods) un līdzāsesot partnerim, kurš jau 3 gadus alkoholu nelieto, vēlme ir samazinājusies līdz minimumam. Bet pat par šiem diviem faktoriem pārāka ir bērniņa ienākšana manā dzīvē - ne par ko nevēlos nozagt sev tos fantastiskos (diemžēl agros) brīvdienu rītus ar priekpilnu murcīšanos gultiņā un enerģisku, uzlādējošu dienas iesākumu!
Jāni, no sirds paldies, ka raksti! Tu "iesāki manu dienu" tik labi! Jā, tās attiecības ar visu, ko savā dzīvē sastopam, tiek iemēģinātas, un tas jau ir dabisks process. Un tad dzīves laikā mēs apzināmies, ko katras attiecības mums dod un ko atņem. Ja pamanām. Man garšo viena glāze sarkanvīna kopā ar vakariņām vai baltvīna siltā vasaras vakarā. Bet tam ir jābūt kopā ar brīvdienas sajūtu. Un, jā, esmu pamanījusi, ka arvien biežāk mani vairāk neuzrunā jebkāda alkohola forma, jo sarunas un attiecības klātesošāk, iemiesotāk un kvalitatīvāk notiek bez tā "palīdzības". Šodienas noskaņai no Tevis ņemšu iedvesmu - Par apzinātu klātbūtni un pateicību it visā, kas ar mums notiek iekšā un apkārt! ❤🙏☀
Īsti neskaitu, jo nepārstāju lietot alkoholu ar nolūku (notika plūstoši, dabiski, pats no sevis), bet varētu būt kādi divi gadi. Šajā laikā pāris reizes ir nācies mutīti Prosecco saskandināšanai iemalkot, bet visādi citādi pavisam plūstoši alkoholu nelietoju. Un ne tā, ka principa pēc. Agrāk patika iedzert - ja izej no mājas vai satiecies ar draugiem, obligāti kaut kas bija jāiemalko (manā prātā). Kaut kā pie šodienas apziņas to vairs vispār neprasās - pirmkārt tādēļ, ka patiesībā jau nemaz vairs negaršo, otrkārt tādēļ, ka mans organisms pretēji tavējam - vairs nepanes labi - tūlītēja miegainība, galvassāpes un miskastē izmesta nākamā diena, brrr. Un treškārt - tieši tā foršā skaidrā prāta dēļ. Būt ar mīļajiem un baudīt lietas bez miglas galvā un ķermenī ir tik sasodīti burvīgi! Šodien grūti saprast, kādēļ kādreiz tik ļoti centos savas dzīves pieredzes aizmiglot, padarīt mazāk spilgtas un grūtāk atmiņā atsaucamas.
Bet savu pieredzi nekad nereducēju uz citiem. Tā ir mana pieredze. Tāpat kā es nenosodu tos, kuri izvēlas lietot alkoholu, tāpat gaidu dienu, kad es beigšu saņemt pārsteigtus jautājumus, kādēļ es nelietoju, kas man vainas, vai neesmu stāvoklī, obligātu prasību darbā saskandināt ar šampanieša glāzi un tamlīdzīgi.
Katra ziņā forši, ka padalījies! Man sajūta, ka to vajag darīt (nenosodot citādas izvēles), lai alkohola nelietošana sabiedrībā ar laiku pārstātu izraisīt pārsteigumu un reakciju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. ;) Lai forši!
Sveiciens! Es ik pa laikam apstājos un paņemu pauzi no alkohola. Vienā mirklī, līdzīgi kā Tu, pamodos no rīta un izlēmu,ka viss. Vairāk negribu. Tas gan bij tāds studenta vecums un it visiem šķita jocīgi, ka es tiešām nu tā neko nelietoju, pat ja spēlēju bārā un ir bezmaksas dzērieni. Bet es nevēlējos un punkts. Bij interesanti, jo šķirojās draugu loks, kam nepatīka, ka kāds pasākumā ir skaidrs. Man gan netraucē uzvesties muļķīgi arī esot pie apziņas. Tā es pēc 9.5 mēnešiem pamodos, tikpat parastā dienā un vakarā gribēju rumu. Iegāju bārā, kur strādāju un lūdzu rumu, viņi domāja, ka jokoju un nedeva. Pēctam atkal ballītes atsākās.
Šobrīd atteikties no alkohola mani iedrošināja operācija un vēlme ātrāk tikt uz brīvām kājām, lai cik ironiski tas nebūtu - pēc pēdas operācijas. Jocīga gan ir apkārtējo attieksme, kas saka- vienu stipro tak var. Man nav problēma nedzert. Viņiem ir problēma, ka es nelietoju. Bet nu tas tā,viņu sāpe un nesaprašana.
Es tik ar šo gribēju teikt, ka respektēju Tavu lēmumu. Un arī vēlējos paust to, ka lepojos, ka esi tāds tīrradnis, kāds mums, Latvijai ir nepieciešams.
Lai koši!
Oi, kā es lidoju lasīt, jo šodien SNIEG, bet saprotu - jāgaida to lielo sniegu! 😂
Par pašu galvenāko vēstules tēmu. Šobrīd daudz kas ir kā naglai uz galvas un tik ļoti gribētos, lai šādi teksti iedvesmo tos, kuriem to ļooooti kritiski vajag saprast un “nomest”, bet diemžēl tā tas nenotiks. Un, ja runājam par mani, tad arī ik pa laikam iezogas doma, ka jāpaņem pauze, jo labuma nekāda no tās grādīgās dziras nu jau. Gan nonākšu tālāk par domāšanu.
https://m.youtube.com/watch?v=3n4dK9T0_fI
Watch JONI MITCHELL and friends perform "BOTH SIDES NOW” live at the 2024 GRAMMYs
Sveiks, Jāni!
Izlasīju rakstu tikai šovakar. Kaut kā biju palaidis garām.
Paldies par šādu patiesu rakstu, jo tagad es zinu kā tas ir, jo jau kādus 5 mēnešus nelietoju alkoholu ( es pat neatceros datumu, kad pēdējo reizi, bet sievai 18. septembrī bija dzimšanas diena un tajā šampanieti iedzērām).
Tā gāja laiks un tad es saslimu ar Laima slimību, tad vajadzēja lietot antibiotikas. Tajā laikā oktobrī bija ļoti grūti, bet izveseļojos un novembrī jutos labāk un tā dienu no dienas sāku justies arvien labāk. Un tā 2024. gadu sagaidīju ar Mežezeru un biju un esmu laimīgs par to.
Ir tik patīkami aiziet gulēt un pamosties ar tādam pašām sajūtām. Neizmainot sevi nedz fiziski būt iereibušam un nākošaja dienā mocīties ar paģirām. Arī psiholoģiski jūtos stabilāks. Mazāk nervozēju, bet vairāk priecājos par dzīvi. Enerģijas ir vairāk un jūtu, ka ir jāsporto.
Pilnīgi piekrītu tam, ka tagad jūtos bērnisķīgāks un tas ir skaisti. Nav nepieciešami nosacījumi, lai justos labi. Tāpat kā bērniem.
Pieaugušo dzīve ir pie augusi. Nebūsim pieauguši pie tā, kas mēs neesam.
Katrs izvēlas kā dzīvot, bet novēlu visiem būt vairāk ar savu esamību.
P.S.
Joprojām tik ļoti atceros mūsu tikšanos Krustpils kultūras centrā pēc Nepāriet koncerta. Paldies par piepildījumu, ko devāt tajā vakarā un turpmāk dzīvē. Ikreiz klausoties CD vai vinila plati spēju būt
bezlaikā. Es biju tas puisis ar gariem blondiem matiem. Un parakstīji ar novēlējumu- Laura un Aivar! Lai nepāriet!
Jāni, paldies, ka esi! Prieks bija šo visu rakstīt, to arī man derētu no Tevis iemācīties.
Mīļo, Jāni!
Joprojām katru Tavu vēstuli lasu ar aizkustinājumu, dzīvīgumu un atgādinājumu, ka arī mūziķi ir tikai cilvēki nevis kaut kādi pārcilvēki.
Saprotu, un no sirds apsveicu Tevi ar gadu bez šīs apreibinošās vielas! Liels prieks par Tavu spēcīgo raksturu un attieksmi pret to!
Diemžēl jāsaka, ka, jau gadiem cīnos ar trauksmēm un panikas lēkmēm, dažu stresa pilnu mēnešu dēļ esmu atteikusies no KAFIJAS! Jo kā par brīnumu, alkoholu mana nervu sistēma panes citādāk un reaģē mazliet mierīgāk, bet kafiju..tai seko sirds klauves, hiperaktivitāte, aizmiglojusies redze utt.
Bet tagad, rit 7.nedēļa bez KAFIJAS un ir labi! Esmu daudz mierīgāka.
Lai gan vēlme pēc kafijas ir liela
, tomēr cenšos ar to tikt galā un tas veiksmīgi izdodas!
Alkohols būs nākamais ko izslēgšu pēc kafijas..
Paldies par iedvesmu atlaist arī to!
PALDIES, ka turpini rakstīt vēstules! Tās iedvesmo augt kopā ar Tevi!
Matilde :)
Mums ir kopīga dzimšanas diena🤩 pirms gada 25.oktobrī tiku pie operācijas, pēc kuras stingri aizliedza 1 mēnesi lietot alkoholu. Un mēnesis ir ievilcies jau uz gadu. Un arī es šo laiku pavadu tādā kā svētku noskaņā🥳protams, arī nevienam un arī pati sev neesmu nosolījusies vairs nekad, bet pašlaik ir tik ļoti labi🤗 un zini, esmu ievērojusi, ka tuvākie apkārt, kas sākumā nevarēja saprast, kādēļ es vairāk negribu glāzīti vīna, arī paši sākuši šad tad vīna glāzes vietā pacelt glāzi ūdens 💯 Lai mums brīnišķīgs jaunais gads! ✨
Labi... es arī teikšu un atkārtošos( malkojot vīra darināto alu un ‘apbalvojot’ sevi pēc dikti garas darba dienas(un vēstule noteikti bija jāizlasa))-Tavā klātbūtnē esot, ir neaprakstāma vēlme kļūt labākam!!! Ar mani noteikti tā ir. Gribot vai negribot, Tu projecē šo tīrību, skaidrību un īstumu. Arī šajās vēstulēs. ( un nav vairs runa par apreibinošiem ierosinātājiem) Paldies Tev par to, un nekas, ja arī ‘glutēna rūķītis’ vai kafijas ir par daudz! Vismaz es ceru, ka mūsu būtību samērīgās devās nekas nespēj aizēnot...
un liels paldies par Joni Mitchell- man viņa bija zudusi no straumēšanas iekārtas kopš 2022....🙏
Paldies par vēstuli!
Kā ierasts, gaidīta un ar aizrautību un sajūsmu lasīta!
Ar stiprinātiem dzērieniem, man jau kādu prāvāku laiciņu, ir tādas visai attālinātas attiecības. Savureiz gan tiekamies, bet tad tikai, kā saka, uz kafiju 😉
Tā nu iegadījies, ka pamazām sarunas pie vīna glāzes ir nomainījušas sarunas pie lielās tējas krūzes 😉 un piekrītu Tev, ka sarunas(mēs) no tā iegūst dziļumu.
Savukart, runājot par kafiju, arī mana diena bez tām (vairākām) nav iedomājama!
Lai turpinoši dzidrs un tīrs tas virs un iekšskats!
Lepojos!!!
Un viss būs labi! Tieksme uz saldumiem rimsies. 🙂
Ārkārtīgi patīk, kā Tu spēj pasniegt un raksturot savu šo gadu ar dzīves pieredzētiem (un mums lasītājiem - tik viegli iztēlojamiem) brīžiem. Un tas pat nav stāsts tikai par šādu “1 year sober” rakstu, bet gan ikvienu. Šis ieraksts tikai kārtējo reizi to lieliski apliecināja! Amazin’, prieks lasīt Tavu ziņu, un zini - tas baigi iedvesmo. Nejau ka gribētos kaut ko diži samazināt savā patēriņā, jo es pats par sevi esmu - baudītājs, ne ‘glāzītes pacēlājs atzīmēšanas pēc’ -, bet tas vienkārši raisa tik daudz papildus pārdomu par visiem tik aptverošo “dzīves jēgu”!
Priekā, par to arī paceļam vakara tējas krūzi! 🫖
Jāni, snieg!!! ✨ Es arī drudžaini vēru vaļā ziņu, haha!
Dzīve bez alkohola tiešām ir kolosāla. Arī es piederu pie tiem, kuri pa retam neatsakās no sarkanvīna glāzes restorānā vai kādu deju vakara pavadoni divas reizes gadā, bet kopš alkohola atvaļinājuma (grūtniecība+barošanas periods) un līdzāsesot partnerim, kurš jau 3 gadus alkoholu nelieto, vēlme ir samazinājusies līdz minimumam. Bet pat par šiem diviem faktoriem pārāka ir bērniņa ienākšana manā dzīvē - ne par ko nevēlos nozagt sev tos fantastiskos (diemžēl agros) brīvdienu rītus ar priekpilnu murcīšanos gultiņā un enerģisku, uzlādējošu dienas iesākumu!
Jāni, no sirds paldies, ka raksti! Tu "iesāki manu dienu" tik labi! Jā, tās attiecības ar visu, ko savā dzīvē sastopam, tiek iemēģinātas, un tas jau ir dabisks process. Un tad dzīves laikā mēs apzināmies, ko katras attiecības mums dod un ko atņem. Ja pamanām. Man garšo viena glāze sarkanvīna kopā ar vakariņām vai baltvīna siltā vasaras vakarā. Bet tam ir jābūt kopā ar brīvdienas sajūtu. Un, jā, esmu pamanījusi, ka arvien biežāk mani vairāk neuzrunā jebkāda alkohola forma, jo sarunas un attiecības klātesošāk, iemiesotāk un kvalitatīvāk notiek bez tā "palīdzības". Šodienas noskaņai no Tevis ņemšu iedvesmu - Par apzinātu klātbūtni un pateicību it visā, kas ar mums notiek iekšā un apkārt! ❤🙏☀