Pie upes [DEMO] š” e8/11
Vienpadsmit spuldzÄ«tes no "Apgaismo mani". AstotÄ sÄrija.
TÄ, no kura gala lai vispÄr sÄk. PirmkÄrt, vai iepriekÅ”ÄjÄ teikumÄ pirms ālaiā ir liekams komats?
Paldies. Tagad, kad tas ir atrisinÄts, varam virzÄ«ties uz priekÅ”u.
ÄŖsumÄ par to, kÄ man klÄjas
Ir otrdienas vakars, un es ar grÅ«tÄ«bÄm sevi esmu izvilcis no ÄrkÄrtÄ«gi savpatÄ«gas un antisociÄlas bÅ«smes paÅ”am ar sevi, dÄrza darbiem un mÄjas kÄrtoÅ”anas prieka nepanesamÄ viegluma. TÄdÄ kÄ mÄjas solÄ« iegÄju jau kopÅ” ceturtdienas rÄ«ta, kad Zane devÄs uz Äetras diennaktis ilgu filmÄÅ”anu, lÄ«dz ar to - es pirmo reizi savÄ tÄta karjerÄ 24x4 biju tÄtis, ieskaitot vakara duÅ”iÅas, zobu tÄ«rÄ«Å”anas, pasakas un miega dziesmiÅas div- un Äetrgadniekam. Es zinu, ka tas vispÄr nav nekÄds varoÅdarbs, taÄu Å”is man vÄlreiz lika apbrÄ«nÄ un izbrÄ«nÄ nobrÄ«nÄ«ties, kÄ Zane ikdienÄ ar Å”o tiek tik eleganti galÄ. Un es apbrÄ«noju visus vecÄkus. Bet, protams, jo seviŔķi tos, kuri nepukstÄdami rod spÄku un prieku tikt galÄ ar vesela bÄrnu pulciÅa audzinÄÅ”anu, turklÄt tam visam pa vidu atrodot arÄ« skatu apkÄrt un augÅ”up.
Un tikai Å”ovakar noÄ·Äru spÄku piesÄst un uzrakstÄ«t par savu dzÄ«vi dažus teikumus Å”eit. UzvÄrÄ«ju draugu dÄvinÄto rabarberu tÄju, ielÄ«du zem segas un tagad Å”eit Tev rakstu. Tas izskatÄs apmÄram Å”Ädi. Es gan bildÄ Å”eit esmu tÄ nedabÄ«gi pacÄlis datoru vienÄ rokÄ. Tas, protams, ir inscenÄts. Bet viss pÄrÄjais ir autentiski.
Bet visÄdi citÄdi, dzÄ«ve notiek, daudz darbu visapkÄrt. TÄpat arÄ« vainas apziÅa, ka neuzspÄju visam veltÄ«t tik daudz laika, cik gribÄtos. Tas norm.
Reinis ZariÅÅ” un RÄ«gas festivÄls
Viena no forÅ”ÄkÄjÄm lietÄm, ko Å”odien piedzÄ«voju, bija mÄÄ£inÄjums ar pianistu Reini ZariÅu pie viÅa mÄjÄs PÄrdaugavÄ. MÄs Å”obrÄ«d kopÄ«gi iestudÄjam programmu, kuru pirmatskaÅosim pÄc teju mÄneÅ”a Dzintaru koncertzÄlÄ. Komponists Andris DzenÄ«tis mums Ä«paÅ”i radÄ«jis jaunu dziesmu ciklu. 35 minÅ«tes pavisam jaunas mÅ«zikas. MÅ«su favorÄ«ts Å”obrÄ«d ir Å”is.
esi, esi, klusu esi
pilseĢtaĢ, kur celĢ§sĢ no zelta
raĢmi, raĢmi noveĢrteĢsi
tos, kas dziĢvei laiku velta
lielaĢm lietaĢm mazu telpu
esi paĢrsteidziĢgi devis
/Aleksandra Line/
Blakus DzenÄ«tim skandÄsim arÄ« Bendžamina Britena skaÅdarbu par to, kÄ Dievs lÅ«dz ÄbrahÄmam upurÄt ÄŖzaku - savu vismīļÄko dÄlu. Gan mÅ«zika, kurÄ tas izklÄstÄ«ts, gan pats stÄsta atrisinÄjums - ir brÄ«numskaisti. Es iejutÄ«Å”os ÄŖzaka lomÄ, savukÄrt, tÄvu izdziedÄs MÄrtiÅÅ” KliÅ”Äns. Ja neesi Å”o darbu nekad dzirdÄjis, es Tevi biŔķīt apskaužu, jo Tev paredzÄta satikÅ”anÄs ar, iespÄjams, pasaulÄ burvestÄ«gÄko kantiklu. TÄ pÄc formas ir tÄda kÄ miniatÅ«ra opera, kurÄ piedalÄs kontrtenors (ÄŖzÄks), tenors (ÄbrahÄms, ÄŖzÄka tÄvs). Un abiem kopÄ dziedot homofonÄ saskaÅÄ - tiek attÄlota Dieva balss. Te viena, manuprÄt, superÄ«ga Ŕī bÄ«beles stÄsta interpretÄcija.
Pie upes
Ok, bet tagad par apsolÄ«to. Es, kÄ ierasts, ir nedÄļu pastÄstu ko vairÄk par vienu no albuma āApgaismo maniā dziesmÄm. To tapÅ”ana, aizkulises, ieraksta process. Un, protams, skandÄli. KÄ nu bez tiem. Bet par to - pÄc brīža.
LÅ«k, dziesmas pati pirmÄ skice. Ar Å”o es iznÄcu no vingroÅ”anas telpiÅas KuldÄ«gÄ, kur Ventas upes krastÄ mÄs ar Instrumentiem mÄdzam dzÄ«voties un domÄt dziesmas. VairÄk par KuldÄ«gas Ä«paÅ”o lomu dziesmu tapÅ”anÄ esmu stÄstÄ«jis āDunkasā un āCilvÄka bez bruÅÄmā vÄstulÄ.
Å Ä« dziesma, manuprÄt, ir tuvÄkais, cik esmu bijis kantrÄ« žanram. Un par to man Ä«sts prieks. Un pÅ«liÅi ne velti - lielas bija manas acis, kad LR2 vadÄ«tÄjs Kaspars MauriÅÅ” man Ŕī gada iesÄkumÄ zvanÄ«ja un paziÅoja jaunumus, ka Ŕī bijusi pÄrnÄ gada visspÄlÄtÄkÄ dziesma Latvijas klausÄ«tÄkajÄ stacijÄ. ÄterÄ izskanÄjusi 270 reizes. Tas mazliet kautri mulsina, bet arÄ« ļoti ielÄ«ksmo.
Par tapŔanu
Es pats, skandÄjot ievadu, iedomÄjos tÄdu 80to gadu Eltona Džona sajÅ«tu. Un varbÅ«t tur aizskatuvÄ arÄ« Džordžs Maikls un Fils Kolinss arÄ« kaut kur dzÄ«vojas :)
Å is nÄkamais varÄtu bÅ«t interesanti tiem, kuri paÅ”i raksta dziesmas vai mÄcÄs mÅ«ziku. Par harmonisko perspektÄ«vu - nezinu, vai tiki ievÄrojis, bet visi ievadi un starpspÄles ir nesaistÄ«tÄ tonalitÄtÄ - re mažorÄ (subdominantÄ). Un dziesma pati - la mažorÄ. Man patika tÄda mÄÅkustÄ«ba, kas dod mazliet neparedzamÄ«bas visÄdi citÄdi tik tradicionÄlÄ classics tipa kantrÄ« balÄdÄ.
Un vÄl, protams, ja interesÄ harmonija, tad varÄtu bÅ«t saistoÅ”i izpÄtÄ«t, ka dziesmas bridÅ¾Ä notiek modulÄcija uz teju vistÄlÄkÄs iespÄjamÄs radniecÄ«bas tonalitÄti - no la mažora uz sol bemol mažoru. Bet, iespÄjams, tas nevienu neinteresÄ.
Par tekstu
Ja satiekamies, tad pie upes
Es gribu ar tevi aizpluĢst
Un saskaras mums mutes
Ja satiekamies, tad pie upes
Lai staĢsts par romaĢnu klĢ§uĢst
Un lai saskaras mums mutes
Tu tik un taĢ esi tuvu un te
Mana sĢodiena, muĢsu naĢkotne
Zem osĢkoka zara pliĢv sĢuĢpoles
Es gribu, lai tu lido
Tevi aizjust, iesvaĢrstiĢt
Zem osĢkoka zara pie upes
Lai saskaras mums mutes
Tu tik un taĢ esi tuvu un te
Mana sĢodiena, muĢsu naĢkotne
[Bridge]
Tu tik un taĢ
Viena vieniĢgaĢ
Å o dziesmu un arÄ« tÄs vÄrdus sarakstÄ«ju 2020.gada 23.septembrÄ«.
KÄ jau minÄts, Å”ai laikÄ dzÄ«vojÄmies pie Ventas upes, kur daudz niedru, vecu vÄ«tolu audžu un dÄžadu citu āvÄjÅ” vÄ«tolosā tipa sajÅ«tu virmo visapkÄrt. ManÄ prÄtÄ bija tÄds kÄ vecmÄmiÅu laika iepazÄ«Å”anÄs mÄ«lestÄ«bas stÄsts. KurÄ kÄds kaut kur atstÄj zÄ«mÄ«ti, ka jÄsatiekas lejÄ pie upes. Un tad tur notiek sastapÅ”anÄs, daži neveikli mÄÄ£inÄjumi uzsÄkt sarunu, jo pirmo reizi Å”ie cilvÄki sastapuÅ”ies divatÄ - lÄ«dz Å”im vienmÄr apkÄrt bijusi burzma. Un tad ilgi stundÄm un stundÄm tie sÄž upes krastÄ, iespÄjams, uz vecÄ oÅ”koka zara, kurÅ” pÄrliecies pÄri un iestiepjas virs Å«dens.
Par atsaucÄm - man jÄmin divas ļoti svarÄ«gas. PirmÄ - Džemmas Skulmes raksturvÄrds - āiesvÄrstÄ«tā. Å o vÄrdu Džemma lietoja ļoti bieži, un tas raksturoja kaut ko ļoti svarÄ«gu.
Otra - un te ir tas mans iekÅ”Äjais skandÄls. Es nezinu, kÄ lai Å”o izskaidro, tas ir ļoti interesanti un mistiski. Tikai 2022.gada pavasarÄ« es tÄ pa Ä«stam uzzinÄju, kas ir Linarda Tauna dzeja. Jo tiku uzaicinÄts rakstÄ«t mÅ«ziku izrÄdei par viÅa dzÄ«vi un dzeju. Un tikai tad atskÄrtu, ka jau senÄk - 2020.gadÄ savÄ tekstÄ esmu citÄjis Linarda Tauna rindas. Tas bija mazliet baisi. Un arÄ« zÄ«mÄ«gi. Un kopumÄ Ä¼oti forÅ”a, metafiziska saslÄgÅ”anÄs. Ja sanÄk, noteikti palasi viÅa dzejas krÄjumu āMūžīgais mÄkonisā.
NoslÄgumÄ
Å Ä« bilde.
Tas nav ronis, tas ir auns. Es arÄ« nesazÄ«mÄtu.
JÄnis Å ipkÄvics Å”ovÄ 'Balss maskÄ' nespÄj sazÄ«mÄt pats savu dÄlu
Tiekamies pÄc nedÄļas!
JÄnis
Par tÄm tonalitÄtÄm tik forÅ”i, ka piebildiā¦šFiligrÄni nemanÄmi tÄs patiesÄ«bÄ tur samijuÅ”Äs, ka bija apzinÄti jÄnoklausÄs vÄlreiz tik daudz klausÄ«to dziesmu. š§
Neesmu vÄl neko rakstÄ«jusi, bet tÄ kÄ nav forÅ”i tÄ klusÄt visu laiku un āneatbildÄt uz vÄstulÄmā, š , tad gribÄju tikai pateikt, ka
vienmÄr kÄri izlasu visas Tavas vÄstules, paldies, ka dalies! š
Tik garŔīgi un smaidīgi raksti...un sirsnīgi raksti :))))))))
Par dzeju un zemapziÅas gudrÄ«bu..tÄ tas Visums ar mums sarunÄjas, 100x esmu pÄrliecinÄjusies un tas ir FORÅ I,SMAIDÄŖGI, PRIECÄŖGI..mazÄs vai lielÄs zÄ«mes ,ko tas sÅ«ta , paÅ”i nobÄ«stamies, ka tas notiek un atklÄjas:)Bet tÄ tas ir....
Ronis un Auns, Auns nav ronis:))))))))))))))
Paldies, JÄni!!:)