Vai te ir kāds ar laulības pieredzi? Cik gadi? Man praktiskas dabas jautājums. Vai jums joprojām der jūsu laulības gredzens? Ne jau tā, ka man būtu resnas rokas, vienkārši pats gredzens, šķiet, pa šiem gadiem mazliet sarāvies :)
Tagad sēžu kafejnīcā, kur gaidu, kamēr man to gredzenu onkulītis darbnīcā, mazā pagrabiņā pastieps par pusizmēru lielāku. Man šodien Rīgas diena, un es baudu visu, ko tā man sniedz. Tikko ienācu to brīdi pagaidīt kafejnīcā, kur meitene man saka, ka, lūk, ienācis viņas vēstuļu draugs! Smaidu. Un tad es iedomājos, cik mēs dažādi, cik dažādās vietās darām atšķirīgas lietas, bet te kaut kā sastopamies. Uz iepriekšējo vēstuli man atbildēja Ginta, kura šobrīd ir Beninā, Ziemeļāfrikā un piedalās petanka čempionātā. Wow. Vai drīkstu Tev vaicāt, kur esi šobrīd, kad lasi šo?
Es esmu Innocentā uz Blaumaņa ielas, sen te nav būts. Rakstu. Tik forša vieta, kur vienmēr ir tāds rosīgs plūdums. Tā ir raksturīga iezīme ilgdzīvotājvietām - ka darbinieki aizrautīgi kustas un, šķiet, ļauj straumītei plūst. Tas ir attiecināms uz visu, manuprāt, veiksmīgo, ko darām - mēs atbrīvojam gultni, lai upe var plūst. Tieši tik burtiski, bieži vien nav jārada nekas no nulles, bet jābūt strautiņa plūsmas regulētājam. Tik labi to virzi, ka pamazām krasti paplešas, kļūstot par upīti, tad upi, jūru, vienalga. Tāda sajūta man bijusi arī Pienā, Andalūzijas sunī. Galvenais noķert to brīdi, kad ir jāapstājas, lai straume neaizrauj līdzi, pazaudējot Tevi pašu. Regulāri jāpārskata, vai tas mērķis, ko savulaik nospraudi vēl ir aktuāls. Vai Tu šobrīd ej kādā vierzienā? Vai vienkārši plūsti?
Paldies par plecu
Vispār nezinu, ko lai domā, saņēmu teju pussimtu pieteikumu palīga vietai. Jūs esat tik dažādi! Tik interesanti, kā katrs apraksta savu dzīvi, sevi. Ko ir izlasījis starp rindām, kā uztver šo piedāvājumu darboties kopā. Cits kā vieglu joku, cits kā visnopietnāko darba vakances piedāvājumu. Daudzi saka paldies, ka bijis iemesls atsvaidzināt savu CV :) Priekā! Jebkuru no iesūtītajiem pieteikumiem izlasīju ar lielu uzmanību un ļoti, ļoti novērtēju Tavu gatavību darboties kopā. Un es ticu, ka agri vai vēlu šāda satikšanās notiks. Varbūt ne uzreiz ar visiem un vienlaikus, bet manas nākotnes ieceres stiepjas tālu, un gaidāmi visdažādākie piedzīvojumi. Ar kaut ko jāsāk.
Ja pieteikumu izsūtīji līdz vakardienai, esmu Tev atbildējis. Ar dažiem no jums es sazināšos atsevišķi, lai ķertos pie svarīgākajām lietām tuvākajā nākotnē. Taču satikt es vēlos jūs visus. Un tas notiks decembrī - Shipsea otrajā vēstuļu vakarā. Priecāšos aprunāties ar katru no jums, lai saprastu, ko mēs varam paveikt kopā.
Pieteikuma forma šim (gandrīz) koncertam būs pieejama kādā no tuvākajām nedēļām. Datumu un vietu izsludināšu dienā, kad uzsnigs pirmais sniegs!
Šobrīd
Šo nedēļu, teju visu - esmu Rīgā, lai satiktos mēģinājumos, piedalītos dažos podkāstos, kā arī nofilmētos gadsimta raidījumā. Savā telefonā saņēmu zvanu no leģendārā Andreja Volmāra ar piedāvājumu kļūt par raidījuma “Daudz laimes, jubilār!” viesi. Ko tagad? Vai būs vēl kāds sapnis, kuru piepildīt?
Svētdien ar bērniem ejam uz teātri. Izrāde? “Kaka un pavasaris,” protams. Kaka ir Kristapa (4 g.) mīļākais vārds šobrīd. Nav variantu. Pirmdien atkal uz Stokholmu.
Būs SHIPSEA koncerti novembrī
Šobrīd un šeit es gribētu vērst uzmanību diviem SHIPSEA “Siltā gaismā” koncertiem, kuri novembrī norisināsies Dzintaru koncertzālē (kamerzālē). Tā ir neliela, šarmantā koka interjerā veidota izcilā grafiķa Anša Cīruļa gleznojumos tērpta akustiska zāle.
Vietu nav daudz un puse jau pilna, pārējās vietas - jūsu rīcībā. Vediet turp visus, kuri neuzspēja uz Nacionālo teātrī februārī, nāciet vēlreiz, ja patika piedzīvotais! Uzstāšos kopā ar Unu Danielu un stīgu kvartetu. Būs viens skaists pārsteigums arī.
Ja nevarat nociesties līdz novembrim, ir viena iespēja šo piedzīvot arī Vidzemes diedvidu daļā pēc mēneša - pazust un atrasties “Siltā gaismā” Aizkraukles Kultūras centrā un ieraudzīt Daugavas senlejas daiļumus kādā ģimeniskā roadtripā vai “pašam pie sevis” solo ceļojumā.
Te biļetes: SHIPSEA “Siltā gaismā” Aizkrauklē. Jānis Šipkēvics, Una Daniela, stīgu kvartets.
Kas vēl?
Būs burvīgs koncertuzvedums “Cīrulis” (par iepriekšminētā Anša Cīruļa dzīvi). Tajā piedalos es, aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā. Par šo pastāstīšu nākamreiz!
Mūsu gredzeni
Es esmu Tev pateicīgs, ka varu rakstīt. Mēs, protams, neesam diendienā kopā. Esam gan reiz satikušies. Vai pat vairākas? Jebkurā gadījumā Tavas acis šobrīd nodrošina man ļoti īpašu atbildības un prieka sajūtu. Par to, ka man ir, kam tēmēt savas ziņas. Tu esi iedvesmojošākais dedlains pasaulē. Es mīlu mūsu bezrūpīgo uzticēšanos, kā rezultātā šo gadu es varu saukt par savu nozīmīgāko izrāvienu no uzvisāmpusēm pie sevis.
Iespēja ik nedēļu rakstīt atskaiti, mani atvedusi mājās pie drošības sajūtas, ka manas domas var būt kādam nepieciešamas (pa īstam), ka tās varbūt mudina arī Tevi darboties labāk, stiprāk, maigāk - vienalga kā tieši, bet tā, kā Tu jūties visvairāk Tu pats.
Es Tev novēlu šajā nedēļā iesākt kaut ko sen atliktu. Tas ir darbiņš, kurš Tevi mīl, bet vienmēr laika gredzens šķitis par šauru. Plānošana ir daudzu brīnumu pamatā. Iztēlojies to foršo sajūtu, kā jutīsies, kad būsi to pamēģinājis vai paveicis.
Pieteikties franču valodas kursiem, aiziet paskriet (tikai 20 min.), 1 minūti meditēt (katru dienu), uzrakstīt klavierskolotājam, sākt dziedāt korī. Tev patiesībā ir vairāk laika (un prieka) nekā Tev šķita iepriekš.
Un pat gredzenus, izrādās, var pastiept lielākus.
Čau!
Jānis
P.S. Es šodien beidzot eju basīti spēlēt. Pēc baigās pauzes. Turiet īkšķus un krusteniskās saites!
Esmu kaut kur intervālā starp grupas mēģinājumu un Cēsīm. Nedaudz slāpst.
Un par gredzenu.. Tas tādēļ, ka muskuļoti pirksti palikuši Tev, dzīvi muzicējot!
nedaudz sagurusi pēc lekcijām (es arī esmu pirmkursnieks, atkārtoti) lasu šo Groningenā, Nīderlandē :)