Mīļo Jāni, šo lasu gandrīz nedēļu pēc vēstules iekrišanas paskastītē, mājās, zem siltas segas..
Jā, tieši tik daudz darbiņi un nedarbi paveikti iepriekšējā nedēļā. Protams, joprojām, klusi dodos savā mērķa virzienā, bet ceļā palīdzot citiem un iepazīstot mūzikas virtuvi vēl tuvāk. Diemžēl nesanāca paspēt Tev uzrakstīt pieteikumu, jo tiešām bija par maz studu dotas, bet galvā tas šķistu kā paaugstinājums dzīves ceļā! Tāpēc ļoti ceru, ka kādreiz sanāks Tev palīdzēt kultūras pasaulē, ko mīlu no visas sirds!
Jā, apraudājos pie teikuma par vēstuļu koncertu novembrī un ziņu par to, ka konkrētāk būs līdz ar pirmo sniegu!
Zini, kā zinādama naktī atgriezos pie savas dzejas rakstīšanas. Re, laiku tiešām var atrast!
Es laikam pārsvarā vēstules atveru, esot darbā. Tādā riktīgā dunā, pārklikšķinos uz personīgo e-pastu un skatos- jā, vēstule klāt. Lasu un nomierinos. Lai gan vispār vienreiz lasīju tramvajā! Tajā vecajā. Stāvēju pie Nacionālā, zini, tur tāds filmu cienīgs kadrs ir - tas teātra ēkas bezgala skaistais stūris, vecais tramvajs slīd pa sliedēm un dzenā pabirušās lapas savā ceļā. Man tik' 3 pieturas jānobrauc, bet paspēju izlasīt. Man patīk Tavas vēstules! Lai arī tās ir virtuālas, bet zini, kaut kas tur ir tāds, kas uzdzen to drusku arhaisko sajūtu var īstas vēstules atvēršanu. Kad atplēs aploksni (tā smuki, protams, pēc tam jau tā vēstule tur atpakaļ vēl jāieloka) un ir tāds drusku satraukums, jo nezini, kādus piedzīvojumus tie burti sevī saslēpuši. Tas mani pabikstīja uzrakstīt īstu, īstu vēstuli savai skolas laika apmaiņas programmas draudzenei Vācijā. Cik laba sajūta bija! Par katru vārdu piedomāt, galvā sakārtot. Tāds pat meditatīvs process, zini. Bet viskaifīgākā sajūta ir saņemt pēc tam atbildi pretī. starp visiem reklāmrakstiem, kas sastūķēti pastkastē, atrast to mazo, balto aploksnīti. Un iegrimt sirdsdrauga burtu plāpiņās. Tā, ka - paldies par to, ka neviļus esi iekustinājis lielas lietas arī manā dzīvē!
Izskatās, ka mūsu nākamā tikšanās, iespējams, būs drīzāk kā gaidīts- mēs arī iesim uz Kaka un Pavasaris. Dēlēnam tikai atlika izdzirdēt izrādes nosaukumu, lai sajūsmā smiedamies teiktu, ka jau nevar nesagaidīt. Ak, šī četrgadnieku humora izjūta. :)
Re kā interesanti- šķiet, ka Tavu vēstuļu lasīšanā laiks apstājas vai kā sacīt jāsaka- skrien vēja spārniem. Un atkal atgriezeniskā saite, jo reiz jau minēji, ka rakstot paskrien laiks. :)
Kur atrodos es? Savā gultā pēc piepildītas 24/7 dienas ar savu mazo brīnumiņu. Šis ir laiks man, kad maziņais čuč un varu mierpilni un pilnvērtīgi izlasīt un izpētīt sev saistošas lietas. Bet nu gan- arlabunakti! Krājam spēkus nākamajam cēlienam.
Lasu un rakstu mājās pēc garas darbadienas, pēc kārtīga intervālu skriešanas treniņa, malkojot tēju un gaidot, kad izcepsies cukini maize, vienlaikus pārkrāmējot kora tērpus.
Šo vēstuli kaut kāds brīnišķīgs vieglums caurstrāvo. Paldies par to! 😇
Liki aizdomàties par to laulības gredzenu! 😃 Priecājos, ka der kā uzliets, kaut pirksti par 11 gadiem vecāki! 😅 Pats galvenais, lai der ne tikai fiziski, bet arī emocionāli! Un labi, ka der abējādi! 🙂
Esmu iekritusi dīvānā Carnikavā izlasīt Tavu vēstuli, kamēr mani 3 dēli nodevušies savām nodarbēm. Un tikko vēl pēc peldes (forši, ka jau vecākajam dēlam var uzticēt uz mazu brīdi jaunākos brāļus). Tā pilnā baterija pēc rudenīgajām ūdens temperatūrām ir tiiik laaba 🙂 Labi, ka saņēmos šonedēļ to atsākt! 💪
Un 12 gadi mums ar vīru jau uz pirksta laulības gredzeni, nedaudz stingrs palicis man bija tik uz bērniņu gaidīšanas laiku, vīram vasaras karstumā spiedis, man gan sajūta, ka uz vecumu tieši vajadzēs sašaurināt 🤭.
Provansā. Savā virtuvē pēc pastaigas ļoti karstā saulē ar maniem abiem zaķēniem. Mazliet skumji par to, ka nevaru pieteikties par palīgu (jo.. Provansa..) un par to īpašo koncertu, uz kuru arī diezin vai man būs iespēja tikt. Bet prieks, ka tikām pirmspēdējā dienā pirms lidmašīnas reisa atpakaļ, uz Tavu koncertu Zeitā 😍
Esmu kaut kur intervālā starp grupas mēģinājumu un Cēsīm. Nedaudz slāpst.
Un par gredzenu.. Tas tādēļ, ka muskuļoti pirksti palikuši Tev, dzīvi muzicējot!
nedaudz sagurusi pēc lekcijām (es arī esmu pirmkursnieks, atkārtoti) lasu šo Groningenā, Nīderlandē :)
Hei, gribēju rakstīt tieši to pašu 😃 Es arī šobrīd esmu Groningenā kā pirmkursnieks otro reizi. Pasaule tiešām ir maza 😁
Mīļo Jāni, šo lasu gandrīz nedēļu pēc vēstules iekrišanas paskastītē, mājās, zem siltas segas..
Jā, tieši tik daudz darbiņi un nedarbi paveikti iepriekšējā nedēļā. Protams, joprojām, klusi dodos savā mērķa virzienā, bet ceļā palīdzot citiem un iepazīstot mūzikas virtuvi vēl tuvāk. Diemžēl nesanāca paspēt Tev uzrakstīt pieteikumu, jo tiešām bija par maz studu dotas, bet galvā tas šķistu kā paaugstinājums dzīves ceļā! Tāpēc ļoti ceru, ka kādreiz sanāks Tev palīdzēt kultūras pasaulē, ko mīlu no visas sirds!
Jā, apraudājos pie teikuma par vēstuļu koncertu novembrī un ziņu par to, ka konkrētāk būs līdz ar pirmo sniegu!
Zini, kā zinādama naktī atgriezos pie savas dzejas rakstīšanas. Re, laiku tiešām var atrast!
Ļoti gaidu Tavu šīs nedēļas vēstuli!
Sūtu siltu sauli no Rīgas..
Matilde
Prieks par Tavu ziņu tik un tā!
Es laikam pārsvarā vēstules atveru, esot darbā. Tādā riktīgā dunā, pārklikšķinos uz personīgo e-pastu un skatos- jā, vēstule klāt. Lasu un nomierinos. Lai gan vispār vienreiz lasīju tramvajā! Tajā vecajā. Stāvēju pie Nacionālā, zini, tur tāds filmu cienīgs kadrs ir - tas teātra ēkas bezgala skaistais stūris, vecais tramvajs slīd pa sliedēm un dzenā pabirušās lapas savā ceļā. Man tik' 3 pieturas jānobrauc, bet paspēju izlasīt. Man patīk Tavas vēstules! Lai arī tās ir virtuālas, bet zini, kaut kas tur ir tāds, kas uzdzen to drusku arhaisko sajūtu var īstas vēstules atvēršanu. Kad atplēs aploksni (tā smuki, protams, pēc tam jau tā vēstule tur atpakaļ vēl jāieloka) un ir tāds drusku satraukums, jo nezini, kādus piedzīvojumus tie burti sevī saslēpuši. Tas mani pabikstīja uzrakstīt īstu, īstu vēstuli savai skolas laika apmaiņas programmas draudzenei Vācijā. Cik laba sajūta bija! Par katru vārdu piedomāt, galvā sakārtot. Tāds pat meditatīvs process, zini. Bet viskaifīgākā sajūta ir saņemt pēc tam atbildi pretī. starp visiem reklāmrakstiem, kas sastūķēti pastkastē, atrast to mazo, balto aploksnīti. Un iegrimt sirdsdrauga burtu plāpiņās. Tā, ka - paldies par to, ka neviļus esi iekustinājis lielas lietas arī manā dzīvē!
Reformātu baznīcā, ierakstot Radio bigbendu ar Klaus Gessing. Te atkal ir atjaunota ierakstu studija!
Labrīt, Jāni!
Izskatās, ka mūsu nākamā tikšanās, iespējams, būs drīzāk kā gaidīts- mēs arī iesim uz Kaka un Pavasaris. Dēlēnam tikai atlika izdzirdēt izrādes nosaukumu, lai sajūsmā smiedamies teiktu, ka jau nevar nesagaidīt. Ak, šī četrgadnieku humora izjūta. :)
Man ļoti patīk šīs mūsu satikšanās, kad fiziski esot tā tuvāk vai tālu, uz mirkli vari būt tikt ļoti tuvu un savēji! Paldies par to!
Šī vēstule mani sasniedza, kad esmu Varšavā, pabīdot un piekoriģējot ne tikai savas sajūtu un domu robežas, bet arī izkāpjot no savas komforta zonas.
Ļoti vērtīgi!
Re kā interesanti- šķiet, ka Tavu vēstuļu lasīšanā laiks apstājas vai kā sacīt jāsaka- skrien vēja spārniem. Un atkal atgriezeniskā saite, jo reiz jau minēji, ka rakstot paskrien laiks. :)
Kur atrodos es? Savā gultā pēc piepildītas 24/7 dienas ar savu mazo brīnumiņu. Šis ir laiks man, kad maziņais čuč un varu mierpilni un pilnvērtīgi izlasīt un izpētīt sev saistošas lietas. Bet nu gan- arlabunakti! Krājam spēkus nākamajam cēlienam.
Lasu un rakstu mājās pēc garas darbadienas, pēc kārtīga intervālu skriešanas treniņa, malkojot tēju un gaidot, kad izcepsies cukini maize, vienlaikus pārkrāmējot kora tērpus.
Šo vēstuli kaut kāds brīnišķīgs vieglums caurstrāvo. Paldies par to! 😇
Tiku līdz otrajai rindkopai braucot autobusā uz Balviem pie vecmāmiņas. :) Tik sen nav braukts ar autobusu!
Liki aizdomàties par to laulības gredzenu! 😃 Priecājos, ka der kā uzliets, kaut pirksti par 11 gadiem vecāki! 😅 Pats galvenais, lai der ne tikai fiziski, bet arī emocionāli! Un labi, ka der abējādi! 🙂
Mājās, ar pirmklasnieci, apgūstam datorprasmes. 😎
Lasu šo sēžot dīvānā ar divgadnieku pielipušu sev cieši klāt, kurš drusku savā valodā dzied "kaķīts mans". Esam Valmierā.
Hej! 🔆
Esmu iekritusi dīvānā Carnikavā izlasīt Tavu vēstuli, kamēr mani 3 dēli nodevušies savām nodarbēm. Un tikko vēl pēc peldes (forši, ka jau vecākajam dēlam var uzticēt uz mazu brīdi jaunākos brāļus). Tā pilnā baterija pēc rudenīgajām ūdens temperatūrām ir tiiik laaba 🙂 Labi, ka saņēmos šonedēļ to atsākt! 💪
Un 12 gadi mums ar vīru jau uz pirksta laulības gredzeni, nedaudz stingrs palicis man bija tik uz bērniņu gaidīšanas laiku, vīram vasaras karstumā spiedis, man gan sajūta, ka uz vecumu tieši vajadzēs sašaurināt 🤭.
Lai labi bumba krīt! 😉
Provansā. Savā virtuvē pēc pastaigas ļoti karstā saulē ar maniem abiem zaķēniem. Mazliet skumji par to, ka nevaru pieteikties par palīgu (jo.. Provansa..) un par to īpašo koncertu, uz kuru arī diezin vai man būs iespēja tikt. Bet prieks, ka tikām pirmspēdējā dienā pirms lidmašīnas reisa atpakaļ, uz Tavu koncertu Zeitā 😍
Ha, man atkal laulības gredzens krietni par lielu palicis! Vajadzētu samazināt, tikai neesmu to īsto onkolīti vēl atradusi.